SPKC skaidro, no kādiem avotiem ņemta informācija par elektronisko cigarešu kaitīgumu grūtniecības laikā, bet pretrunas nezūd
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībā raisījusies diskusija par atšķirīgajiem informatīvajiem materiāliem par elektronisko cigarešu kaitīgumu un ietekmi grūtniecības laikā: kamēr Lielbritānijā izplatītajā informācijā lielākoties uzsvērts, ka e-cigaretes un tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana, Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izplatītajā infografikā norādīts, ka elektronisko cigarešu smēķēšana grūtniecības laikā esot tikpat vai pat vēl kaitīgāka nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana. Bet no kurienes ņemts pamatojums šiem apgalvojumiem?
“E-cigaretes nav bez riska, bet tās ir daudz mazāk kaitīgas kā cigaretes. Ja e-cigarešu lietošana palīdz atmest smēķēšanu, tas ir daudz drošāk jums un jūsu bērnam nekā smēķēšana,” ziņots Lielbritānijā izplatītajā informatīvajā materiālā. Tikmēr Latvijas SPKC infografikā apgalvots pretējais: “Maldīgs viedoklis, ka šo produktu lietošana palīdz atmest cigarešu smēķēšanu.”
Pietiek lūdza SPKC atklāt, no kādiem avotiem ņemti infografikā paustie apgalvojumi. Savu nostāju, ka Lielbritānijā izplatītās ziņas neesot pareizas, SPKC pamatoja ar informāciju no Pasaules Veselības organizācijas mājas lapas, kur skaidrots, ka nav pārliecinošu pierādījumu par e-cigarešu lietošanas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Tiesa, šajā mājas lapā nav ne vārda par to, ka tas būtu maldīgs viedoklis.
Lielāko daļu infografikā pausto apgalvojumu SPKC esot smēlies no trīs autoru pētījuma “Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām?” (Filip Niesłony, Dominik Niesłony, Hubert Mado. 2022. Electronic Cigarettes and Pregnancy - What Do We Currently Know? Electronic Journal of General Medicine) - https://www.ejgm.co.uk/download/electronic-cigarettes-and-pregnancy-what-do-we-currently-know-11410.pdf.
Taču, kā pārliecinājās Pietiek, visi SPKC infografikā minētie apgalvojumi šajos pētījumos izteikti vien apgalvojuma formā bez pamatojuma, izvērtējuma un pierādījumiem. SPKC norādītajos pētījumos šie apgalvojumi norādīti kā fakts, taču nav nekas paskaidrots, kādā veidā iegūts šāds pētījuma rezultāts.
SPKC infografikā un SPKC norādītajā pētījumā Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām apgalvots, ka e-cigarešu lietošanas dēļ tiek traucēta augļa organisma apgāde ar skābekli, palielināts astmas attīstības risks, palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks, palielināts risks, ka bērns piedzims ar zemu ķermeņa svaru, traucēta balsta un kustību sistēmas attīstība auglim, palielināts aptaukošanās risks bērnu vai pusaudžu vecumā, palielināts risks, ka bērns piedzims nedzīvs, palielināts zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risks, nervu šūnu bojājumi, palielināts atmiņas, koncentrēšanās spēju, uzvedības traucējumu attīstības risks, palielināts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstības risks, palielināts peptiskās čūlas (barības vada, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas) slimības attīstības risks, palielināts kuņģa vēža attīstības risks un palielināts sirds un asinsvadu slimību attīstības risks. Tomēr nekur netiek minēts ne tas, kādā veidā, ne tas, cik lielā populācijā izdarīti šādi pētījumi un kā nonākts pie šāda secinājuma un apgalvojuma.
Ir arī izteikts apgalvojums, ka grūtniecības laikā lietoto nikotīna izstrādājumu iedarbības rezultātā ģenētisko faktoru ietekmē var būt negatīvas veselības sekas arī otrās paaudzes pēcnācējiem, tomēr šim apgalvojumam ir grūti noticēt, jo e-cigaretes ir pieejamas tikai pēdējos 20 gados un ir maz ticams, ka ir tik daudz 20 gadus vecu vecmāmiņu, lai varētu izteikt šādu apgalvojumu.
Turklāt arī SPKC norāda, ka šie dati iegūti no pētījuma par nikotīna ietekmi ilgtermiņā un uz nākamajām paaudzēm, bet ne tieši par e-cigarešu lietošanu. Kā avotu SPKC norāda Leslija FM publikāciju “Nikotīna vairāku paaudžu epiģentētiskā ietekme uz plaušu darbību” (Leslie FM. Multigenerational epigenetic effects of nicotine on lung function).
Lielbritānijā izplatītajā informācijā par e-cigarešu ietekmi uz grūtniecību vien uzsvērts, ka vislabākā alternatīva ir grūtniecības laikā nesmēķēt vispār, bet, ja to dara, tad mazāku kaitējumu nodara elektroniskās cigaretes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
