Iesaki rakstu: 
Kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada 24. maijā ir pagājuši divi mēneši, un jau no Latvijas ievēlētie deputāti ir parādījuši, kādas būs viņu prioritātes Eiropas Parlamentā. Zemnieku interešu aizstāvības šo prioritāšu lokā nav.
Eiropas Parlaments jūlija sākumā apstiprinājis komiteju sastāvus, un visplašāk Latvijas deputāti būs pārstāvēti Ārlietu komitejā, kur darbosies Sandra Kalniete (Vienotība) - aizstājēja Lauksaimniecības un laiku attīstības komitejā, Andrejs Mamikins (Saskaņa) un Iveta Grigule (ZZS). Budžeta komitejā darbosies Valdis Dombrovskis (Vienotība), bet Starptautiskās tirdzniecības komitejā - Artis Pabriks (Vienotība), Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu Savienība) būs Nodarbinātības komitejas un Lūgumrakstu komitejas locekle, Krišjānis Kariņš (Vienotība) turpinās darboties Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, savukārt Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) - Transporta komitejā.
Zemnieku interešu aizstāvību un diskriminācijas likvidēšanu maksājumu apjoma ziņā priekšvēlēšanu laikā solīja visi politiskie spēki, kam nebija slinkums, un visu politisko spēku pārstāvji bija gatavi panākt diskriminējošo normu pārskatīšanu. Šajās rindās netiks pārskaitīti visi tie politiskie spēki, kas solījās aizstāvēt zemnieku intereses, - uzmanība tiks pievērsta tikai tiem politiskajiem spēkiem, kas ir panākuši savu pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ar dažādu politisko tehnoloģiju palīdzību.
Programmās rakstītais
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu veiksminiekiem var uzskatīt partiju Vienotība, kuru Eiropas Parlamentā pārstāv četri deputāti. Šīs partijas priekšvēlēšanu programmā zemnieku interešu aizstāvībai nav ne rindiņas. Līdz ar to no Vienotības laikam nevarētu prasīt atbildību par zemnieku interešu nodošanu.
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas vēlētājiem solīja Eiropas valstu solidaritāti, par zemniekiem savā programmā arī nemin ne vārda, kaut gan Latvijas zemnieku saņemtie maksājumi ir diskriminējoši, salīdzinot ar citām valstīm, bet tas šīs partijas spicei un ievēlētajam deputātam nav svarīgi. Svarīgāka ir cilvēktiesību tēma.
Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu programmā liela daļa uzmanības ir veltīta krievu valodas statusa leģitimēšanai - tas ir - mēģinājumiem "caursist" krievu valodu kā otro valodu Latvijā un līdz ar to arī panākt krievu valodai oficiālu Eiropas Savienības valodas statusu.
Vienīgā partija, kas ir pārstāvēta Eiropas parlamentā un ir solījusi savu atbalstu Latvijas zemniekiem, ir Zaļo un Zemnieku savienība.
Zaļo un zemnieku savienība, kuras nosaukumā ir ietverts elektorāta - zemnieku - vārds, savā priekšvēlēšanu programmā zemniekiem solīja:
"Sadarbojoties ar nozares profesionālajām nevalstiskajām organizācijām, darīsim visu iespējamo, lai panāktu daudz taisnīgākus tiešos maksājumus mūsu lauksaimniekiem, kā arī lai palielinātu pieejamo finansējumu no ES budžeta Latvijas uzņēmējiem, sākot ar 2020.gadu;
Nepieļausim plašāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanas atļaujas izplatību ES un aizstāvēsim Latviju kā no ĢMO brīvu teritoriju. Iestāsimies pret ĢMO saturošas pārtikas lietošanu ES un rūpēsimies, lai iedzīvotāji būtu skaidri informēti par ĢMO klātbūtni pārtikas produktos;
Atbalstīsim ģimenes saimniecības modeļa stiprināšanu ES, lai nodrošinātu apdzīvotas un ekonomiski aktīvas lauku teritorijas;
Aizsargāsim tiesības uz tradicionālā dzīvesveida dažādību, nepieļaujot regulas, kas ierobežo nacionālu produktu ražošanu un patēriņu nedz ES, nedz nacionālajās valstīs."
Plaši solījumi zemniekiem, Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem. Solījums neatstāt diskriminējošā situācijā. Tomēr jāsaka, ka šis solījums tā arī ir tikai palicis solījums un nekas vairāk, jo Zaļo un zemnieku savienības vienīgā pārstāve Iveta Grigule ir nolēmusi darboties pavisam citā jomā - Ārlietu komitejā.
Vistraģiskākais ir fakts, ka Zaļo un zemnieku savienības deleģētais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir spiests atzīt, ka viņu un Latvijas zemniekus ir "uzmetusi" jeb latviski sakot - piemānījusi tieši viņa kolēģe, kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
Varbūt arī nekļūdījās tie interneta asprāši, kas Zaļo un zemnieku savienības kampaņā izmantoto saukli "Cilvēks ir vissvarīgākais" pārveidoja citādāk: "Vissvarīgākais cilvēks ir Grigule."
Epiloga vietā
2014. gada 24. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 30,24% no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Katastrofāli maz. Par ko tas liecina? Atļaušos izteikt savu viedokli - vēlētājs netic solītajam. Un kāpēc lai ticētu politiķu solītajam, ja neviens nepieprasa no politiķiem atskaitīties par to, ko solījis un ko izdarījis?
Pārsteidz arī Latvijas žurnālistikas bezzobainība, it īpaši Latvijas sabiedrisko mediju bezzobainība, nevēlēšanās prasīt no politiķiem pilnu atskaiti par solīto un padarītu. Tāpat arī medijos tiražētie ekspertu viedokļi par to, ka vainīgs siltais laiks, iedzīvotāju vēlēšanās atpūsties pie jūras vai kur citur, kas veicināja politiskās līdzdalības pasivitāti, ir smieklīgi.
Jā, smieklīgi. Netiek nosaukts pats būtiskākais apstāklis - vēlētājs netic skaistiem vārdiem, solījumiem. Nepiemirsīsim senu sakāmvārdu "Solīts makā nekrīt", kas saskan ar tagadējā "Latvijas Attīstības eņģeļa" Eināra Repšes 2003. gada 9. maija Panorāmā teikto: "Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
