Iesaki rakstu: 
Naktī no svētdienas uz pirmdienu (26.–27.maijs) tika uzzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Šīs vēlēšanas iegājušas vēsturē saistībā ar daudziem iedzīvotājiem neizsūtītiem uzaicinājumiem, kuros vajadzēja būt norādītiem vēlēšanu iecirkņiem. Vai tas ietekmēja kopējos rezultātus, domāju, ka jā, bet te darbs jau kompetentām institūcijām. Šoreiz stāsts būs pavisam par ko citu, proti, - tā saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.
Ja pirms vēlēšanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vētru, tad pēc vēlēšanām tie nogrimst aizmirstībā. Šoreiz nolēmu salīdzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizēt, vai šādi vai tādi partiju reitingi ietekmē galarezultātu vai ne. Ja ietekmē, tad kurā virzienā un kam tas izdevīgi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzīgi.
Iesākumā faktiskie vēlēšanu rezultāti.
Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 26,24% vēlētāju.
Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vēlētāju.
Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.
Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.
Piekto - partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.
Visas iepriekšminētās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trīs pa divām, pārējās pa vienai.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17% vēlētāju atbalstu.1
Tagad paskatīšu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.
Latvijas televīzija vienmēr operēja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatīsim izmaiņas, ka pirmos saliekot vēlēšanu rezultātus.
|
Partijas nosaukums |
Vēlēšanu rezultāti |
Maijs |
Aprīlis |
Marts |
Februāris |
|
Jaunā Vienotība |
26,24 |
10,8 |
5,8 |
6,5 |
4 |
|
Saskaņa |
17,45 |
14,00 |
19,7 |
19,00 |
17,4 |
|
VL-TB/LNNK |
16,4 |
9,00 |
6,7 |
6,3 |
7,7 |
|
Attīstībai/Par! |
12,4 |
10,9 |
5,6 |
5,9 |
6,7 |
|
LKS |
6,24 |
7,00 |
1,6 |
2 |
* |
|
ZZS |
5,34 |
3,8 |
6,9 |
5,7 |
8,1 |
|
LRA |
4,98 |
2,00 |
3 |
2,4 |
* |
|
JKP |
4,35 |
3,2 |
8,6 |
9,5 |
12,1 |
|
Progresīvie |
2,9 |
4,3 |
1,5 |
2,7 |
* |
|
0,92 |
1,1 |
2,8 |
3,5 |
7,1 |
* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.
Savukārt socioloģisko pētījumu aģentūras Factum pētījumi rādīja šādu ainu: 2
|
Partijas nosaukums |
Vēlēšanu rez. |
Maijs |
Marts |
|
Jaunā Vienotība |
26,24 |
16,1 |
15 |
|
Saskaņa |
17,45 |
14,3 |
19,00 |
|
VL-TB/LNNK |
16,4 |
17,1 |
14 |
|
Attīstībai/Par! |
12,4 |
10,4 |
11 |
|
LKS |
6,24 |
4,8 |
5 |
|
ZZS |
5,34 |
9,3 |
9 |
|
LRA |
4,98 |
4,6 |
4 |
|
JKP |
4,35 |
9,5 |
9 |
|
Progresīvie |
2,9 |
7,1 |
6 |
|
0,92 |
3 |
3 |
Skatot visas šīs, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai Vienotībai un VL-TB/LNNK ir vērojams būtisks atbalsta pieaugums. Pārējiem politiskajiem spēkiem aptaujās gūtie rezultāti ar vēlēšanu rezultātiem vidēji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pētījumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobīde ir 3% robežās.
Protams, ka saistībā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vērojams katru mēnesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišķu darboņu darbībās.
Savukārt, skatot pēdējā mēneša datus, Jaunajai Vienotībai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.
Saskaņas atbalstītāju loks visu laiku ir stāvējis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pēdējā laikā ar šo partiju saistītajiem notikumiem.
Iepriekš minētais bija fakti, tagad secinājumi.
Aptauju dati nespēj prognozēt vēlēšanu uzvarētāju. Tādējādi rodas būtisks jautājums, ko šāda datu vākšana un publiskošana dod, īpaši, ja publiskošana parasti tiek pavadīta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drīzāk var raisīt kādam vēlmi atbalstīt vairāk to spēku, kura popularitāte samazinās.
Vērojot Jaunās Vienotības vēlēšanu rezultātus pretstatā ar iepriekšējām prognozēm, rodas tik daudz neskaidrību, ka iespējamos scenārijus nav iespējams pat izteikt.
Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.
No iepriekš minētā secinājuma izriet pēdējais - aptaujas dati ir kārtējais instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu rezultātu. Atliek tik minēt, vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.
1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
