Iesaki rakstu: 
Sen atpakaļ kādā savā komentārā es atzinos savā nemīlestībā pret pašu Līvānu domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu. Izteicu savu neviltoto sajūsmu par šo nu jau teiksmaino varoni un viņa gadiem izstrādātām spējām manipulēt ar savu deputātu pulciņu un ar nopietnu sejas izteiksmi melnu pataisīt par baltu. Nezinu, kā to var izskaidrot, bet mērs Vaivods ir nozudis no apvāršņa, pat izkritis no domes aprites.
Izteikšu minējumu, ka mērs Vaivods gatavojas kādam lielākam pavērsienam savā mūžā. Labi likšu viņu mierā, lai mēra kungs atpūšas, ārstējas, pako koferīti ar silto veļu vai kaltē sausiņus. Man ir vienalga!
Dāmas un kungi! Līvānos no skapja beidzot ir izkāpusi un debesīs uzlēkusi jauna zvaigzne. Līvānu novada domei pēdējās nedēļas ir pagājušas Vaivoda vietnieces Gintas Kraukles zīmē. Kundze bija visur! Gluži kā pasakā. Pameti skatu pa labi, Ginta jau ir priekšā. Aizgrābti komentē situāciju ar rotaļu laukumiem Līvānos. Mazliet pašķielēji pa kreisi, atkal redzi Kraukles kundzi, kura ar čugunu acīs un granītā kaltu seju domes sēdē „dod iekšā niekkalbjiem” no domes opozīcijas. Paskatījies sev priekšā, bet tur jau atkal Kraukles kundze visā savā krāšņumā. Taisa selfijus un demonstrē vēlētājiem savu jauno telefonu.
Vārdu sakot, pilna buķete! Gluži kā vecai bārdāmai, pēc daktera apskates ar nokārtu galvu uzklausot diagnozi.
Varētu teikt, ka septembris Līvānos tika pavadīts pilsētas rotaļu laukumos. Iepazīstoties ar dažādiem pieejamajiem materiāliem, nākas secināt, ka cepiens bija milzīgs. Liekas, ka Latvijā nebija neviena ievērības cienīga medija, kurš nebija atvēlējis vietu un laiku, lai apskatītu šo tēmu (https://www.ptac.gov.lv/lv/jaunums/ptac-salauztas-un-sapuvusas-konstrukcijas-trukstosi-elementi-bistamas-skruves-nestabilas-iekartas-pavirsi-un-nekvalitativi-veikti-remonta-darbi-realitate-bernu-rotalu-laukumos-livanos).
Pārsteidza Līvānu novada domes mēra vietnieces izvēlētā stratēģija šajā jautājumā. Kompetenta valsts iestāde, kurai ar likumu ir uzdots rūpēties par patērētāju interešu aizstāvību, par mūsu visu drošību, pieķer Līvānu novada domi, atvainojos par salīdzinājumu, pilsētas parkā ar pusmastā nolaistiem stringiem mirkli pirms laimīgām beigām. Piedevām vēl sastāda pārbaudes aktu, kā apgalvo pati mēra vietniece Kraukle, uz veselām 120 lapām (https://www.livani.lv/lv/jaunums/pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-centrs-ar-parspiletam-prasibam-versas-pret-bernu-atputas-vietam-pasvaldiba).
Kraukle šajā brīdī izvēlējās klaji uzbrūkošu un arogantu taktiku. Līvānu novada domes informatīvajā raidījumā šī augstprātīgā, nervozā nenosakāma vecuma amatpersona mēģināja skatītājiem pasniegt nepatiesu informāciju gan par pašiem rotaļu laukumiem pilsētā, gan par pašu kontrolējošo iestādi.
Publiski atļāvās nosaukt Patērētāju tiesību aizsardzības centru par kaut kādu Rīgas kantori un demonstratīvi sašust, ka akti nav sastādīti ieteikuma formā, ka kontrolējošā institūcija nevis sadarbojas un izvirza jēgpilnas prasības, bet kategoriski norāda, ka prasībām neatbilstošās rotaļu iekārtas ir jādemontē vai vismaz jānorobežo. Šausmas! Kaut kādi Rīgas iznireļi ir aizrādījuši „iedzīvotājiem draudzīgākajai pašvaldībai”, ka tai ir jānodrošina droša vide saviem iedzīvotājiem un viņu bērniem.
Esmu ievērojis, ka pēdējā laikā dažādas pašvaldību amatpersonas, valsts ierēdņi un citi noderīgi duraki sāk spriedelēt par dažādiem likumiem, normatīviem un Eiropas regulām, kuras it kā neļauj Latvijai pilnvērtīgi attīstīties. Sevišķi tas aktualizējas, kad tiek veiktas dažādas procesuālas darbības kārtējā pašvaldībā vai valsts iestādē.
Līvānu dome nav izņēmums. Mēra vietniece Kraukle paspēj arī publiski pažēloties par kontrolējošo, diktatorisko režīmu valstī un, iedomājieties vien, kādas nepamatotas prasības tiek izvirzītas Līvānu domei. Vienmēr un visur!
Viss šis jampadracis tā arī būtu beidzies. Tauta pāris dienas parietu uz perona, un vilciens, pustrakas mašīnistu brigādes vadīts, varētu traukties tālāk.
Nu esi vainīgs, atzīsti godīgi savu vainu. Pasaki tieši kamerā, uzraksti avīzē, ka kļūdījies, ka labosies, ka momentāli veiksi pasākumus un atradīsi vainīgos. Saņemies! Noskaiti pātarus un parādi drosmi galu galā!
Turklāt, kā vēlāk kāds acīgs sociālo tīklu lietotājs rakstīja, domes budžetā rotaļu laukumu remontiem pat bija paredzēta nauda. Vajadzēja tikai jēgpilni un godīgi darīt savu darbu.
Nē, augsti izglītotā dāma nekad nekļūdās un vienīgā zina, kur tā laimības zeme atrodas. Viņas zeme. Zeme, kur mīt laimes lācis ar superdārgu telefonu vienā ķepā, dārgu džipu zem kuplās sēžamvietas un aizēstu sniķera batonu aiz vaiga.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
