Iesaki rakstu: 
Otrdien valdībai būs jālemj, vai piekrist tam, ka politiķu Šleseru ģimenei piederošā SIA Avadel varētu iesaistīties kā trešā puse tiesvedībā starp Jūrmalas attīstības biedrību (JAB) un Ministru kabinetu par atļaujas atcelšanu transformēt meža zemi Jūrmalā, kāpu aizsargjoslā, kur Ainārs Šlesers vēlas celt ģimenes māju, šim mērķim izcērtos vairākus desmitus priežu. JAB uzskata, ka Šleseram, ja viņš vēlas iesaistīties tiesvedībā, tas jādara kā privātpersonai, jo zeme pieder viņa ģimenei, nevis firmai.
Savu atbildi Administratīvajai rajona tiesai valdība pieņems Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kas ir ierasta prakse, lemjot par pozīciju tiesvedībās. Kā ziņotājs šajā jautājumā norādīts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Šā gada 2. martā, kad valdība deva zaļo gaismu Šlesera iecerēm, Dūklavs bija premjera pienākumu izpildītājs uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku. Tobrīd šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
Lai gan sākotnēji JAB tiesas ceļā neizdevās apturēt lēmuma īstenošanu dzīvē, septembra beigās pēc cīņas visās administratīvās tiesas instancēs tas izdevās, un ir uzsākta tiesvedība. No Šleseru puses tiesā iesniegtajiem dokumentiem noprotams, ka tas izdevies pēdējā brīdī pirms ciršanas atļaujas saņemšanas vairāku desmitu kāpu priežu izciršanai Jūrmalā, Upes ielā 1 a, kur Šleseri iecerējuši savas ģimenes mājas celtniecību.
Tomēr tiesā vērsušies nevis Šleseri paši, bet SIA Avadel tās vienīgā valdes locekļa Ivara Gulbja personā. Viņš iepriekš bijis Šlesera padomnieks un, pateicoties savai saiknei ar politiķi, ticis bīdīts amatos dažādu Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu valsts uzņēmumu padomēs – airBaltic, Latvijas pastā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā.
Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, SIA Avadel vienādās daļās uz pusēm pieder Šleseram un viņa dzīvesbiedrei, 10. Saeimas deputātei Inesei Šleserei. 2009. gadā Šlesers savai dzīvesbiedrei uzdāvināja 10 000 daļu SIA Avadel viena miljona latu vērtībā, rāda politiķa valsts amatpersonas deklarācija.
SIA Avadel iesniegumā Administratīvajai rajona tiesai lūdz sevi pieaicināt tiesvedībā kā trešo personu, to pamatojot ar faktu, ka līdz ar administratīvās lietas uzsākšanu, apturēts ne tikai Ministru kabineta lēmums par atļauju meža zemes transformācijai, bet arī Valsts meža dienesta transformācijas atļauja, kas izsniegta šai firmai. Līdz ar to Rīgas reģionālā virsmežniecība jau vairāk kā mēnesi nepieņem lēmumu par SIA Avadel ciršanas atļaujas pieteikumu.
JAB pārstāvis tiesā Guntis Grūba Pietiek pauda viedokli, ka Šleseru interesēm tiesā noteikti jābūt pārstāvētām, bet tas jādara pašiem politiķiem, kuriem pieder šī zeme, nevis formāli slēpjoties aiz firmas.
„Faktiskais zemes īpašnieks jau nav SIA Avadel, – tā ir kompānija, kas tikai nodarbojas ar šo būvniecības procesu, līdz ar to šis lūgums nav īsti pamatots. Tas, ka viņiem neļauj cirst un būvēt, un no tā varbūt pelnīt, nenozīmē, ka tiek skartas viņu tiesiskās intereses. Drīzāk jau var uzskatīt, ka tiek skartas zemes īpašnieku tiesiskās intereses. Ja zemes īpašnieks ir Šleseru pāris, tad viņiem ir šīs tiesības cīnīties kā trešajai personai – viņu viedoklis nevar un nedrīkst tikt ignorēts,” skaidro Grūba.
Kā pārliecinājās Pietiek, 1,6 hektārus lielais zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a pieder Šleseru ģimenei. 8 domājamās daļas saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa un pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt izskatīšanai JAB pieteikumu par Šleseriem labvēlīgā valdības lēmuma atcelšanu. Tobrīd abas tiesas instances atteikumu pamatojusi ar to, ka valdības lēmums esot uzskatāms tikai par starplēmumu, bet galīgais lēmums būtu virsmežniecības lēmums par atļauju vai aizliegumu šo meža zemes transformāciju veikt.
Tomēr JAB nepadevās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā iesniedza blakussūdzību, apelējot pie fakta, ka iepriekš tiesvedībā jau ir bijis precedents, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai lietu par analoģiska valdības lēmuma atcelšanu. Toreiz JAB tiesājās ar bijušā Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošo SIA Adlera par ieceri veikt būvniecību Jūrmalā kāpu aizsargjoslā.
Līdz ar AT Senāta pozitīvo lēmumu Administratīvajai rajona tiesai 2010. gada 28. septembrī bija jāpieņem izskatīšanai lieta par Šleseriem dotās atļaujas atcelšanu. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets.
Paralēli JAB vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt noteikumus par detālplānojuma apstiprināšanu īpašumam Jūrmalā, Upes ielā 1a, un kūrortpilsētas Attīstības plāna grozījumus attiecībā uz Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kur atrodas Šleseru ģimenei piederošais īpašums. Tomēr, kā Pietiek atzina Grūba, JAB konstitucionālā sūdzība nav pieņemta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
