Slēgt mazo lauku skolu? Varbūt tomēr padomāt!

Pat nerunājot par to, vajag vai nevajag slēgt lauku skolas, - šis minētais iemesls vienkārši nav patiess. Paņemt mazas lauku skolas sekmes, salīdzināt tās ar lielu pilsētas skolu un secināt, ka pie vainas ir mazais skolēnu skaits klasēs - tas neatbilst tam, ko rāda pedagoģijas sfēras pētījumi.

Pirmkārt, šie grafiki drīzāk pierāda nevis izglītības kvalitātes, bet sociālās atšķirības starp pilsētu un laukiem. Atšķirības starp atzīmēm bieži ir nevis bērnu vai pedagogu SPĒJĀS, bet gan IESPĒJĀS. Sociālajam fonam, materiālajam stāvoklim, vecāku iesaistei bērna skološanā u.tml. ir tieša, liela un pierādīta ietekme uz bērnu sekmēm (1).

To nevar teikt par skolēnu skaitu klasē - ir zināmi piemēri, kur labas sekmes sasniedz ar lielu skaitu skolēnu (Āzijas modelis, daudzas mūsu pašu skolas). Un ir arī daudz pētījumu, kuros tieši mazāks skolēnu skaits vedis pie augstākām sekmēm (2). Ko var secināt? Ka grafiki, kurus izmanto kā pamatojumu mazo skolu slēgšanai, drīzāk vienkārši apstiprina Latvijas sociālo realitāti - starp laukiem un pilsētām pastāv lielas atšķirības. Un tās atspoguļojas skolēnu sekmēs.

Tāpat arī svarīgs faktors skolēnu sekmēs ir pašu skolēnu personība un motivācija (3). Tas, ka centra ģimnāzijās ir augstākie sasniegumi valstī, ir skaidrojams ar to, ka šajās ģimnāzijās tiek atlasīti paši spējīgākie un motivētākie skolēni. Viņu sekmes maz ko pasaka par skolas vai pedagogu kvalitātēm.

Protams, ka motivētāki bērni (kuriem biežāk būs arī uzņēmīgāki, atbalstošāki vecāki) kopumā vairāk meklēs un atradīs iespējas pārcelties uz lielākām pilsētām. Bet, ja mēs vienkārši sametīsim visus vienā kopējā klasē, - tas nekādā veidā nepacels kopējos skolēnu sasniegumus. Drīzāk jau otrādi.

Protams, arī skolas vadībai, mācību pieejai un pedagogu motivācijai ir ietekmes uz bērnu sekmēm. Skolas efektivitāte ir ļoti sarežģīts jautājums, to veido daudzas un dažādas lietas, un tas noteikti nav tik vienkāršs kā šobrīd postulētais: maza lauku skola - slikti, liela pilsētas skola - labi (4).

Galu galā, kas tad īsti ir laba skola? Arī šobrīd izmantotais mērinstruments - centralizēto eksāmenu rezultāti - ir tikai viens no rādītājiem, un daudzi teiktu: ne tas svarīgākais. Aizvien vairāk ģimeņu uzskata, ka bērna emocionālajam stāvoklim, skolas videi, attiecībām ar klasesbiedriem un skolotājiem vai skolā iegūtajām praktiskajām pieredzēm ir lielāka nozīme nekā gala atzīmei. Daudzu vecāki vienkārši vēlas, lai viņu bērns skolā jūtas labi un pieņemti.

Turklāt, esot reālistiskiem, - uz mācībām orientētie, prasīgie un akadēmiski spējīgie atradīs savas vietas labās skolās un centra ģimnāzijās, un vēlāk - pasaules labajās augstskolās. Tas ir ļoti labi! Bet ir arī liela daļa bērnu, kuriem ir pilnīgi maznozīmīgi, vai viņi centralizētajā saņems 5 vai 7 un vai vispār kaut ko saņems.

Daļa no viņiem iestāsies Latvijas augstskolās, kur pārsvarā akadēmiskais līmenis tāpat ir ļoti zems un līdz diplomam var aizvilkt faktiski katru, neatkarīgi no skolā apgūtā. Daļa aizbrauks uz ārzemēm. Daļa uzsāks biznesu vai apgūs kādu tehnisku profesiju. Un vēl daļai ir svarīgi vispār atrasties skolā, nevis uz ielas, narkomānu pritonos vai dirnēt mēnešiem mājās pie datora tā saucamajā “tālmācībā”. Un arī viņiem ir vajadzīgas skolas.

Bērniem ir atšķirīgi dzīves ceļi un ļoti atšķirīgas vajadzības skolā, - bet šobrīd tās visas ir novestas līdz vienam bezpersoniskam ciparam tabulā zem nosaukuma “Centralizētā eksāmena atzīme”.

Kas aizved pie otra argumenta - par naudu. Skolot bērnus mazās skolās esot dārgi. Protams, finanses jebkurai skolai ir pamatā. Bet ko īsti šajā kontekstā nozīmē - dārgi? Ar ko tiek salīdzinātas izmaksas? Līdz šim vienīgie demonstrētie aprēķini bijuši, salīdzinot izmaksas skolu starpā. Bet tas ir drusku kā salīdzināt māla poda izmaksas Ķīnas rūpnīcā un Latgales keramiķa darbnīcā.

Daži bērni ir trauslāki nekā citi, un tās ir lielākas izmaksas. BET - automātiski slēdzot skolas, balstoties ciparos, patiesībā šīm slēgtajām skolām nemaz netiek doti vai meklēti finansiāli attaisnojami risinājumi. Mums ir daudz un aizvien vairāk bērnu, kuriem neder vai nenāk par labu vidējais aritmētiskais pilsētas skolas modelis. Tas ir “tirgus segments” mazām skoliņām mierīgās lauku apkaimēs. Te daži piemēri:

- Skola bērniem ar uzvedības problēmām

- Skola bērniem, kuru vecākiem ir svarīga dabiska, ekoloģiski tīra vide

- Skola bērniem ar autismu

- Skola bērniem, kas piedāvā brīvdabas izglītību vai eksperimentālas jaunās metodes

- Mājskolas, kas vēlas apvienot vairākas ģimenes

- Skola zēniem, kuru ģimenēs nav neviena vīrieša modeļa

- Skola jutīgiem bērniem, kuriem parastā skolas vide ir par skarbu

- Skola augsta riska bērniem, kuri ir par skarbu parastajai skolas videi…

Tās visas ir iespējas turpināt dzīvi lauku skolām un līdz ar to - cilvēkiem Latvijas laukos vispār. Pieprasījums un arī vajadzība pēc šāda veida skolām kļūs tikai lielāka ar katru gadu. Īpaši tādēļ, ka sistēmā neiederīgie vai īpaši nemotivētie bērni tiek izstumti no pilsētu “labajām” skolām.

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz iespējas dažādos veidos papildināt gan vajadzīgos pedagogus, gan apmācību metodes. Tās ir arī iespējas, kuras neviens no atbildīgajām institūcijām pat neapsver. Tā vietā ir vienkārši skolu slēgšana.

Tāda uzkrītoši ilustratīva illustrācijai šai pieejai joprojām ir Naukšēnu muižas skola, kas tika aizslēgta, jo tā bija vienkāršāk un lētāk, nekā to pārveidot. Bet šādas skolas auditorija turpina klaiņot pa ielām, izdarīt noziegumus un kopumā izmaksāt sabiedrībai daudz vairāk. Un beigās tāpat mēs nonākam pie secinājuma, ka viņi kaut kur tomēr būs jāliek, kamēr iepriekšējā skola ar miljoniem ieguldītās naudas nu jau ir citos ceļos, un jāsāk domāt par jaunas celtniecību…

Slēgt mazās lauku skolas, visu pakārtojot lielo skolu efektivitātes modelim, varbūt ir loģiski. Bet tikai tad, ja vienīgā loģika tiek saskatīta abstraktā ciparā zem izmaksu ailītes un veiksmīgāko bērnu eksāmenu sniegumos.

Diemžēl dzīvē viss nenotiek pēc šādas loģikas. Un likvidēt lauku skolas nozīmē ne tikai noņemt iespēju konkrētai Latvijas vietai vēl kādreiz dzīvot un attīstīties, - tas atņem arī iespēju izveidot ko tādu, kā daudziem bērniem un ģimenēm jau šobrīd tik ļoti pietrūkst.

Attēlā: klases stunda "dabas skolā" pēc Jaunzēlandes modeļa. (c) The Guardian.

Rakstā minētie pētījumi:

1. F. Zhang, Y. Jiang, H. Ming, Y. Ren, L. Wang, and S. Huang, “Family socio-economic status and children’s academic achievement: the different roles of parental academic involvement and subjective social mobility,” British Journal of Educational Psychology, vol. 90, no. 3, pp. 561–579, 2020.

Vadivel, B. et al. (2023) ‘The impact of low socioeconomic background on a child’s educationalachievements’, Education Research International, 2023, pp. 1–11. doi:10.1155/2023/6565088.

Jonah Rockoff, “Field Experiments in Class Size from the Early Twentieth Century,” Journal of Economic Perspectives, 23(4): 211–230

2. Jonah Rockoff, “Field Experiments in Class Size from the Early Twentieth Century,” Journal of Economic Perspectives, 23(4): 211–230

3. Meyer, J., Jansen, T., Hübner, N. et al. Disentangling the Association Between the Big Five Personality Traits and Student Achievement: Meta-Analytic Evidence on the Role of Domain Specificity and Achievement Measures. Educ Psychol Rev 35, 12 (2023).

4. Javornik Š, Klemenčič Mirazchiyski E. Factors Contributing to School Effectiveness: A Systematic Literature Review. Eur J Investig Health Psychol Educ. 2023 Sep 30;13(10):2095-2111.

Novērtē šo rakstu: