Slavenais administrators Bunkus iecienījis svarīgu lemjamu jautājumu „paslēpšanu”
PIETIEK28.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no negodprātīgu maksātnespējas administratoru iecienītiem trikiem, lai izvairītos no iecerētajiem lēmumiem „nevēlamu” kreditoru piedalīšanās viņu administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs, ir – svarīgus izlemjamus jautājumus „paslēpjot” zem apzīmējuma „dažādi”, līdz ar ko daudzi kreditori pat nenojauš, cik svarīgas lietas tiks izlemtas. Izpētot pēdējā laikā Pietiek vairākkārt aprakstītā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus praksi pēdējos septiņos gados, rodas priekšstats, ka šis administrators „paslēpes” ar "neērtajiem" kreditoriem spēlē regulāri – pat daļēja izpēte uzrāda astoņus šādus gadījumus.
Kā rada Pietiek izpētītie Bunkus administrēto uzņēmumu publiski pieejamie dati, ar šādu praksi Bunkus sācis nodarboties jau vismaz 2009. gadā, kad SIA Cassandra Rīga kreditoriem, kuri nolēma neierasties uz 8. oktobra kreditoru sapulci, kurā it kā nebija plānots lemt par kādiem īpaši svarīgiem jautājumiem, kā pārsteigums nāca jau pēc sapulces atklātais fakts – kreditoru sapulces 10.jautājumā „dažādi” ir lemts par parādnieka mantas pārdošanu.
Spriežot pēc Pietiek izpētītajiem datiem, 2010. gadā Bunkus jau īsti pārliecinājies par „dažādi” metodes praktisko pielietojumu, kā rezultātā vismaz trīs viņa administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs zem jautājuma „dažādi” ir tikuši paslēpti svarīgi izlemjamie jautājumi.
Tā SIA Rego Trade 30. aprīļa kreditoru sapulcē 5.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu, savukārt SIA Kendi kreditoru sapulcēs Bunkus šo metodi izmantojis pat divreiz. 5. marta kreditoru sapulcē 6.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējīgajam uzņēmumam būtisku tiesvedību un 15. jūlija kreditoru sapules 2.jautājumā „dažādi” – atkal par būtisku tiesvedību.
2011. gadā „dažādi” metode Bunkus izpildījumā ir vēl uzplaukusi, - ir saskaitāmi vismaz četri šādi gadījumi. 29. decembrī notikušas veselas četras Bunus administrētu uzņēmumu – SIA Rego Trade, SIA Kokapstrāde M, SIA Cassandra Rīga un SIA Giva kreditoru sapulces, un visās tajās 2.jautājumā „dažādi” ir tikusi paslēpta arī lemšana par maksātnespējas termiņa.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas administratoram, sasaucot kreditoru sapulci, ir jāsastāda sasaucamās kreditoru sapulces darba kārtība, kurā iekļaujami kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi.
Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi administratoriem par to, ka būtisku jautājumu izskatīšanai kreditoru sapulcē ir jābūt norādītiem kā atsevišķi izskatāmiem jautājumiem, līdz ar to ievērojot procesa caurskatāmību un kreditoru sapulces nozīmīgumu maksātnespējas procesa norisē.
Maksātnespējas aģentūra, atsaucoties uz normatīvo regulējumu, uzskata, ka šādā veidā, precīzi uzskaitot izskatāmos jautājumus, uzņēmuma kreditoram tiek dota iespēja izvērtēt viņa dalības nepieciešamību konkrētajā kreditoru sapulcē un izskatāmo jautājumu būtiskumu attiecībā uz viņu.
Tāpat Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi - sadaļā ,,citi jautājumi” drīkst būt skatāmi tikai maksātnespējas procesā maznozīmīgi jautājumi, piemēram, jautājums par kreditoru sapulces pārtraukšanu vai protokola parakstīšanu.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Bunkus skaidrojumu par viņa rīkoto regulāro „paslēpju” iemesliem un to, vai viņš ir ticis informēts par Maksātnespējas administrācijas norādījumiem.
Pietiek pēdējā laikā ir vairākkārt publikācijās pieminējis brāļus Bunkus, tostarp to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, reaģējot uz oficiāla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājuma saņemšanu pirms pusotra gada, ir veikusi tikai formālus pasākumus, lai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus nevarētu "izlīdzēt" savam brāli, zvērinātam advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
