Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis par AirBaltic. Kompānija kā tāda nav labāka vai sliktāka par līdzīgām savā industrijā. Kuļas. Man nav arī pamata apgalvot, ka tā būtu slikti/labi pārvaldīta, jo šo aspektu neesmu analizējis. Problēma ir tā, ka avioindustrija globāli strādā „pa nullēm”. Tā bijis vienmēr, arī pagājušajā gadsimtā. Izņēmums ir Ryanair, bet O”Līrijs ir ģēnijs un tikai viens tāds.
Realitātē bieži notiek regulāras injekcijas no valstu puses (tās kompānijas tad izdzīvo), vai notiek pretējais - bankroti. Vidējā temperatūra industrijā tātad ir ap nulli. Bija kovids, citreiz naftas cenas (aviokompānijas ir ļoti jūtīgas pret degvielas cenu), vienmēr ir kaut kāds iemesls.
Līdzīgi ir ar lidmašīnu ražotājiem. Savulaik AirBaltic iepirka bombardierus, tagad iepērk airbusus. Bet tā faktiski esot tā pati lidmašīna. Ražotne bankrotēja, nomainīja šilti uz Airbusu, Kvebekas valdība iedeva finansiālu atbalstu, tāpēc turpina lidot.
Vakar ar Gausa kungu pārrunājām, piemēram, to, ka kompānijas parādi ir virs miljarda. Drīz jāpārfinansē 200 miljoni, naudu varot dabūt tikai dārgi. Varbūt pat 20% gadā, minēja tādu ciparu. Tas esot tāpēc, ka skaitāmies „piefrontes zona”.
Daļa taisnības tur ir. Piecus gadus atpakaļ kompānija aizņēmās par 6.5%, tagad eiribors ir plus 4%, tātad kopā tagad būtu ap 10%. Bet tagad prasot pat 20%. Ja aizņemas par šādu dārgu cenu, kompānija garantēti (manuprāt) strādās ar zaudējumiem. Budžet, atver maciņu. Šim stāstam ir arī otra puse.
Tiek uzskatīts, ka zaudējumi ir OK, jo avioindustrija „atved pasažierus”, tas kurina ekonomiku. Jā, kaut ko jau kurina. Pie mums? Tūrisma cipari, lai arī atkopušies pēc kovida, atpaliek no kaimiņiem, kuriem nav savas valsts aviokompānijas. Teikt, ka kaut ko vinnējam ar to “savu”, ir, manuprāt, ļoti liels un populārs mīts. Neaizmirstam to, ka lido jau arī raianieri, kuriem mūsu valsts nekādu atbalstu nedod. Un pasažieri… nu mums te populāri braukt uz turcijām un samaksāt tur par “all inclusive”. Nauda jau ne tikai atbrauc, bet arī aizbrauc. Dažreiz pēdējais izslēdz gaismu.
AirBaltic tagad ir zem 50 lidmašīnām, plānots to dubultot. Viss jau ir skaisti, gaišā nākotne un tā, bet vai tas ir pareizais ceļš? Es saku tā - ja tam beigu galā atkal vajadzēs valsts atbalstu (tagad vai nākotnē), un es domāju, ka vajadzēs, tad es labāk tērētu naudu citiem valstiskiem mērķiem. Piebremzējam grandplānus, piesaistām kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu kā akcionārus un tad kaut kā racionāli optimizējam to biznesu.
Ko darīt tagad? Plāns tur ir tāds, ka uzkruķīs pasažieru skaitu, uzlabos finanšu rādītājus, un tad varbūt izdodas pārdot biržā. Plāns tāds ir sen. Par cik? Es saprotu to, ka, ar šādu parādu nastu kompānijas reālistiska cena šobrīd ir ap nulli. Pozitīvi domājot.
Tāpēc sarunā pieminēju citu brendu - Parex. Gausa kungs nepiekrita, jo esot jāskatās “nākotnes vērtība”. Tā jau arī var skatīties. Ja piepildās grandplāni, tad… gaišā nākotne. Es gan esmu vecs un nīgrs, skatos ciparus tagad un redzu baranku. Nulli.
Apgrozījums kompānijai iespaidīgs (virs pusmiljarda), tagad pat parādījusies peļņa, attiecīgi šai naudas plūsmai/biznesam, protams, ir kaut kāda vērtība. Varētu būt pat miljards. Bet, ja noņemam nost parādus, pāri jau nekas nepaliek. To rāda arī finanšu pārskati - kompānijas pašu kapitāls ir mīnusā. Tā ir klasiska “bankrota” pazīme.
Finanšu pārskatos lieto tādu standarta frāzi - “darbības turpināšanas princips”. Nozīmē to, vai plānots, ka kompānija izdzīvos vai faktiski tiks likvidēta. Ja kompānijas pašu kapitāls ir negatīvs kā tagad, tad uz šo jautājumu jāatbild. Negatīvs pašu kapitāls ir nedaudz līdzīgi situācijai, kad tavas mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta lielumu. Ja vari to parādu vilkt, dzīvosi, bet, ja to māju būsi spiests “pārdot biržā”, tad… paliks tikai parāds.
Valde uzskata, ka izdzīvos. Neskatoties uz drūmiem rādītājiem un riskiem, kurus paši piemin. Good luck with that.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
