Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu
Egils Levits, valsts prezidents12.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām īpašos apstākļos. Kurš gan Ziemassvētkos varēja iedomāties, ka drīz vien puse zemeslodes iedzīvotāju – 4 miljardi cilvēku – būs spiesta palikt mājās, ka iespējas pārvietoties un satikt citus cilvēkus būs ļoti ierobežotas.
Šis īpatnējais, piebremzētais, palēninātais laiks atstās uz mums savu ietekmi. Tā būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā.
Es domāju, ka šis laiks savu dziļāko ietekmi atstās tieši uz mūsu vērtībām, uz mūsu pasaules uztveri. Un es domāju, ka šī ietekme būs pozitīva.
Pirmkārt, mēs labāk apzināsimies, cik dzīve un dzīvība, un viss ierastais un pierastais ir trausls. Tas ļaus mums vairāk apzināties dzīves vienreizējību un vērtību.
Otrkārt, tas ļaus mums vairāk izjust un novērtēt brīvību. Vispirms jau brīvību fiziski pārvietoties gan tepat ārpus mājas, gan pāri robežām. Bet vēl jo vairāk apzināties garīgo brīvtelpu, kuru mēs tagad, sēžot mājās, esam aicināti piepildīt ar jēgu, ar īstu jēgu.
Treškārt, pēc tam, kad mēs pusi savas dzīves esam pārnesuši no reālās pasaules virtuālajā, mēs labāk saprotam īstu, cilvēcisku kontaktu, dzīvu sarunu vērtību. Mēs atklājam, ka diezgan efektīvi varam strādāt, mācīties, komunicēt ar tehnikas palīdzību. Un tomēr – ir labi apzināties, ka drīz mēs atkal viens otru satiksim, ka nekas un nekad nevar pilnvērtīgi aizstāt cilvēku.
Un visbeidzot – tagad, kad mūsu patēriņa iespējas ir ierobežotas, mēs varam atklāt, ka mums varbūt nemaz nevajag tik daudz, kā mēs bijām līdz šim iedomājušies. Katrā ziņā, pietiekamība, kas mūsu planētu pakļautu lēnākai izpostīšanai nekā līdz šim, ir nākotnes vērtība. Tā ļaus lielāku enerģiju veltīt dzīves kvalitātei – izglītībai, veselībai, kultūrai, videi, dabai. Šī vērtību pārvērtēšana dos jaunu impulsu arī ekonomikai.
Ir Lieldienu laiks. Tas simbolizē atjaunošanos, atdzimšanu, augšupeju. Arī šīs īpatnējās Lieldienas liek mums par to domāt, un mums ir pamats par to domāt.
Vēsture māca, ka katra krīze reiz beidzas un krīzei vienmēr seko strauja izaugsme. Latvija, pateicoties mūsu cilvēku pacietībai un mūsu valsts izsvērtajai politikai, pieder pie tām nedaudzajām pasaules valstīm, kas salīdzinoši labi spēj šo situāciju kontrolēt un vadīt.
Tādēļ ir pamatotas cerības, ka Latvija varētu piederēt pie tām valstīm, kuras pirmās atgūsies no krīzes un sāks savu augšupceļu. Savu augšupceļu. Bet nedaudz citādā – labākā virzībā nekā līdz šim. Vēlu visiem jaukas, saulainas, nopietnu un gaišu pārdomu pilnas Lieldienas!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
