Iesaki rakstu: 
Igaunijas premjere Kaja Kallasa vienīgā no vietējām bonzām atklāja Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) plānu, kas paredz atļaut Krievijai uz pusgadu okupēt Baltijas valstis. Kodolieroču pielietošana nav plānota. Tas tāpat bija skaidrs, redzot “civilizētas pasaules” attieksmi pret Baltiju kā pret pažobeli, kurā bezjēdzīgi ieguldīt nopietnus līdzekļus, gaidot teritoriju staigāšanu no rokas rokā militāra konflikta gadījumā.
Mantra, ka Sēlijas poligons nostiprinās valsts drošību, var noderēt vienīgi pašsuģestijai. Ja plāns būtu mainīts, tagad būvētu fortifikācijas un piegādātu modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ļaužu patriotiskai motivācijai iedarbinātu tautsaimniecības atdzīvināšanas mehānismus.
Diemžēl viss rit pa vecam. Ja Krievija nākotnē sadomās, ka ir spējīga anektēt Baltiju, nekādi poligoni to neapturēs. Labākajā gadījumā krievu karaspēks apies šo bāzi, lai nesaķertos ar rietumvalstu garnizonu. NATO samitā Madridē 2022. gadā tikai latvju vagaru izkalpošanās kāre sizerēnu priekšā diktēja poligona akceptēšanu. Laikam domāja: izmirstošai valstij ~0,4% apdzīvotas teritorijas mazāk neskādēs! Turklāt apgrūtinājumu vadīkļi pasniedza kā milzu panākumu.
Militārā objekta robeža atgādina puzles gabala malas. Civilās zemes pleķi ieguļas poligonā un otrādi. Šaubos, ka ārzemju zaldāti, dragājot ar militāro tehniku, tik labi orientēsies svešā vietā, ka uzmanīgi apbrauks privātās zemes strēmeles, kas kā kabatas iestiepušās poligonā. Es neizbrīnīšos, ja ģeogrāfijā ne pārāk erudītie NATO kareivji nejauši iemaldīsies Lietuvā. Militārā daudzstūra līnijām vajadzēja būt taisnākām. Tiesa, tad plašāk būtu jāatver maciņš kompensācijām. Normālā valstī arī šobrīd zemes saimnieki kļūtu stāvus bagāti. NATO budžets atļauj. Taču prognozēju, ka īpašniekiem “kopējā labuma vārdā” atmetīs nožēlojamus grašus.
Toties pasakaini “uzvārīsies” varai pietuvināti šeftmaņi, bet varnešiem “atplūdi” tecēs pāri lūpai. Nedaudz savu labklājību cels ļautiņi, kas iekortelēsies apkalpot ārzemju karavīrus. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā tomēr nav apmierināti, ka dzīve turpmāk ritēs nevis lauku idillē, bet kā karalaukā. Cilvēki nemaz nejūtas droši, kad līdzās mājām rūcina armijas tehnika, netālu lido lādiņi un naktīs notiek apmācības. Turklāt vienīgais tiešais autoceļš, kas savieno Sēliju ar Rīgu, iet cauri poligonam, bet kustība periodiski tiks ierobežota.
Vienlaikus apklusuši visi dzīvnieku aizstāvji, ignorējot, ka poligona teritorija ir bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Kad armijnieki sola ievērot visas vides prasības un saudzīgi izturēties pret dabu, es pat nezinu, kas ir lielāki liekuļi – militāristi vai tie, kuri šiem piekrītoši māj ar galvu.
Skepse pret poligonu nenozīmē gaudas, ka viss ir dimbā. Vienkārši pie teikšanas Dievzemē vajag politiķus ar mugurkaulu, kuri prastu valsts atrašanos NATO un ES pārvērst tautas labklājībā. Turklāt nevis Latvijai dikti vajag NATO iluzoro aizsardzību, bet kolektīvajiem Rietumiem nepieciešamas bufervalstis, lai atdalītu Krieviju no Baltijas jūras un Karaļaučiem, kā arī placdarmam dažādām operācijām. Prātīga valdība vēl spēs par tik gardu kumosu kā vieta poligonam izkaulēt izdevīgus noteikumus, lai iedzīvotāju dzīves līmenis ievērojami pieaugtu. Taču jāsaprot, ka “visu un uzreiz” politika nesanāks, jo pārāk daudz ir sačakarēts un līdz labošanai vēl nav tikts.
Kā “Latvija pirmajā vietā” (LPV) listes deputāta kandidāts es nevaru apiet partijas balsojumu Saeimā. Poligona būve bija nenovēršama, LPV atlika vien nodemonstrēt savu attieksmi pret NATO. Tāpēc vienprātīgs balsojums “PAR” bija likumsakarīgs. Citu soli traktētu kā laipošanu. LPV nav nodevusi vēlētājus, jo tās priekšvēlēšanu programma paredz Latvijas atrašanos NATO. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā investori neieguldīs naudu Latvijā, ja nebūs pārliecināti par drošību, ko NATO vismaz uz papīra garantē. Sabiedrības noskaņojums liecina, ka “laukā no NATO” partijas ir nolemtas pastāvīgai opozīcijai. Latvzemiešiem, kas gaida krievu tankus, atgādināšu, ka arī tiem vajadzēs poligonus un ar iezemiešiem neviens neceremonēsies. Tāpēc nepūderējiet smadzenes!
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
