Referenduma rezultāti ir katastrofāli. Ceturtā daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju faktiski ir nelojāli Latvijai, Latgalē - vairākums. Vēl jau ir pārsimts tūkstošu tādu nepilsoņu, par kuru lojalitāti valsts pamatvērtībām nav mazāko šaubu. Iespaidīgs un draudīgs skaitlis. Ar to nevar lepoties.
Latviju ir pametuši tikai nedaudz mazāk cilvēku, kā tika pazaudēts kara laikā. Latvijas lauki ir tukši, izmiruši, daļēji nodzērušies un nolaisti. Vieni no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem faktiski ir ārzemnieki. Ar Latvijas nozīmīgākajiem uzņēmumiem ir tas pats. Latvijā izglītība ir nekonkurētspējīga pasaules kontekstā. Latvijā medicīnas sistēma ir zem katras kritikas, neskatoties uz to, ka mums ir talantīgi ārsti. Pilsētās māju fasādes ir nodrupušas un veikalu skatlogos pat centrā nereti redzam uzrakstus – second hand. Cilvēku vairums dzīvo nabadzībā, totālā nabadzībā. Apkaunojoši. Ar to nevar lepoties.
Tagad izskatās, ka kaut nabags, bet lepns. Tas nekur neder, un ar to neko dzīvē sasniegt nav iespējams.
Es redzu risinājumu.
Pirmkārt, tikai caur saliedētu sabiedrību iespējama attīstība. Jā, kā jau minēju iepriekš, pamazām un sākot ar piedošanu. Piedošana nav vājuma, bet spēka pazīme. Arī Jēzus Kristus, Martins Luters Kings, Nelsons Mandela un viņiem līdzīgie ārēji varbūt bija vāji, bet savā pārliecībā stipri. Un izdarīja vairāk nekā tie, kuri tur naidu un aizvainojumu sevī.
Otrkārt, lai cik nepatīkami tas būtu, paņemt un izmainīt izglītības sistēmu. Augstskolās ļaujot apgūt studijas jebkurā valodā (bet ne kārtot eksāmenus), atmest teoriju iekalšanu un pildīt muļķīgus testus, bet ļaut sākt domāt, analizēt, likt pētīt un lasīt tik daudz, ka galva griežas. Skolās kā obligātu noteikt ne tikai latviešu valodas mācību, bet arī divas svešvalodas - krievu un angļu vai vācu, franču.
Treškārt, valstij nekavējoties pieprasīt kā prioritāti caur grandioziem nodokļu atvieglojumiem un pat zināmu protekciju noteikt ražošanas, augsto tehnoloģiju attīstību šeit, Latvijā. Tikai ar lielveikaliem un noliktavām valsti jaunā attīstības līmenī pacelt nav iespējams.
Ceturtkārt, veselības aprūpes sistēma ir izšķirīgi svarīga. Es redzu, kā tai iegūt naudu – uz uzblīdušās ierēdniecības rēķina.
Piektkārt, dārga justīcija. Zinu, nepopulāri, bet lielas algas justīcijā strādājošiem (ne man, jo pats spēju nopelnīt) ir pamats drošībai un paredzamībai ikvienā augsti attīstītā valstī.
Sestkārt, izbeigt draugu būšanu kultūras jomā. Būsim godīgi, kultūrai paredzētie līdzekļi lielākoties tiek izlietoti nevis talantīgāko, bet savējo atbalstīšanai.
Visbeidzot, jāmaina domāšana, kas varbūt mums nākusi līdz ar mātes pienu - atteikties no lepnības, skaudības un nenovīdības, bet katram pašam izdarīt savu lietu vislabāk. Un tā katru dienu.
Iesaki rakstu: 
Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.