Satversmes tiesa nepieņem sūdzību no jaunieša, kas cīnās par tiesībām uz dzīvībai nepieciešamām zālēm

Pietiek jau ziņoja, ka jaunietim Nacionālais veselības dienests atteicis medikamentu kompensāciju, jo kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles: ierēdņiem nav šķitis vērā ņemams arguments, ka šīs zāles viņam izrādījušās nederīgas. Savukārt slimnieks uzskata, ka, atsakot viņam nepieciešamos medikamentus, ir pārkāpts Satversmes 93.pants, kas nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Satversmes tiesa, atsakot pieņemt izskatīšanā jaunieša pieteikumu, pamato, ka viņš neesot izmantojis visas pārsūdzēšanas iespējas zemākās instancēs. Pēc Satversmes tiesas ieskata, Nacionālā veselības dienesta atteikumu varēja apstrīdēt Veselības ministrijā, bet ministrijas atteikumu varētu tālāk pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Tikai tad visas iespējamās tiesāšanās iespējas būtu izsmeltas, viņam būtu iespēja vērsties Satversmes tiesā.

„Satversmes tiesas 1. kolēģija”, kas ir pieņēmusi šo lēmumu, nav ņēmusi vērā to, ka jaunietim slimība progresē tik strauji, ka garā tiesāšanās procesa iznākumu viņš, visticamākais, nemaz nesagaidīs. Kolēģijā ir tās priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kā arī tiesneši Gunārs Kusiņš un Sanita Osipova.

Kā jau ziņots, pirmās slimības pazīmes puisim parādījās 15 gadu vecumā, bet pēc četriem gadiem slimība sāka strauji progresēt. Valsts kompensētās pirmās līnijas imūnmodulējošās zāles, kurām būtu jāpalēnina slimības gaita, izrādījās nepietiekami efektīvas, tādēļ pēc gada deviņu ārstu konsīlijs lēma viņam piešķirt jau otrās līnijas medikamentus. Tomēr arī tie neapturēja agresīvi uzbrūkošo slimību, turklāt organisms tās nepieņēma, un parādījās nevēlamas blakus parādības. Tādēļ vēl pēc gada ārstu konsīlijs rekomendēja viņam trešās līnijas imūnmodulējošos preparātus.

Gan pirmās, gan otrās līnijas zāles, kuru izmaksas ir attiecīgi tūkstotis un pusotrs tūkstotis eiro mēnesī, ir iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, taču trešās līnijas zāļu, kuru cena ir divi tūkstoši eiro mēnesī, sarakstā nav. Līdz 2012.gada beigām pacientiem, kam bija nepieciešamas šādas zāles, bija pieejamas individuālas kompensācijas, ja par to lēma multiplās sklerozes centru kopējais konsīlijs. Taču no 2013.gada 1.janvāra tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, nosakot, ka gadījumos, ja konkrētai diagnozei kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas citas zāles, individuālas kompensācijas vairs nepienākas.

Kad pērnā gada aprīlī deviņu ārstu konsīlijs jaunajam puisim rekomendēja trešās līnijas zāles, Nacionālais veselības dienests zāļu kompensāciju atteica. “Ar multiplās sklerozes centru kopējā konsīlija 2015.gada 1.aprīļa atzinumu ir atzīts, ka, tā kā ārstēšana ir bijusi neefektīva un slimība turpina strauji progresēt, man ir indicētas zāles, kuras nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā, bet ir vienīgās, kuras reāli uztur manas dzīvības funkcijas. Ar Nacionālā veselības dienesta direktores Dainas Mūrmanes-Umbraško 2016.gada 27.jūlija lēmumu man tika atteikts kompensēt zāļu iegādi, bet man nav šādu līdzekļu, kā arī maniem tuviniekiem vairs nav iespēju tās man iegādāties, līdz ar to tiek pārkāptas man “it kā” valsts garantētās pamattiesības uz dzīvību,” pieteikumā Satversmes tiesai rakstīja slimais jaunietis.

Tā kā slimība strauji progresē, viņam ir gan grūti pārvietoties, gan nopietni redzes un koordinācijas traucējumi, kā arī citi neiroloģiski simptomi. Turklāt ārstu konsīliju slēdziens ir strikts: “Ņemot vērā, ka pacients ir gados jauns vīrietis, un neturpinot immunsupresējošu terapiju, slimība var turpināt strauji progresēt un pāriet smagākā slimības formā ar sekundāri progresējošu norisi. Šāda slimības forma un gaita var izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskus centrālās nervu sistēmas bojājumus un potenciāli dzīvībai draudošas komplikācijas.”

Tā kā pastāv medikamenti šāda scenārija novēršanai, bet vienīgais šķērslis ir Ministru kabineta noteikumi, kuri puiša ieskatā ir pretrunā ar Satversmi, slimais jaunietis bija cerējis, ka Satversmes tiesas lēmums glābs viņa dzīvību.

Slimnieks vērsies arī Veselības ministrijā, aicinot atcelt Nacionālā veselības dienesta direktores lēmumu un pieņemt lēmumu par zāļu, kas nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai, kompensēšanu, nodrošinot valstī garantētās cilvēka pamattiesības uz dzīvību.

Novērtē šo rakstu: