Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju - krāpniecība un korumpētība nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.

TV minēts, ka iespējama krāpniecība konstatēta septiņās elektrostacijās, bet netiek veikta profesionāla un detalizēta žurnālistikas analīze par kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot videi draudzīgu enerģijas ražošanu, veicinot nodarbinātību, atkritumu apsaimniekošanu un pozitīvo makroekonomisko ietekmi.

Latvijā kopumā darbojas aptuveni 305 atjaunojamās enerģijas elektrostacijas (vēja, saules, biomasas, HES un biogāzes), kuras, izmantojot vietējos energoresursus, nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru Latvijas energobilancē. LAEF ieskatā sižeta autori apzināti vēršas pret atjaunojamās enerģijas nozari kopumā, cenšoties panākt zaļās enerģijas nomelnošanu, degradējot sabiedrības izpratni par nepieciešamību panākt šīs nozares attīstību arī Latvijā.

Būtu tieši vietā norādīt, ka neskatoties uz enerģijas ražotāju nozares ieteikumiem, politiķiem veicināt elektroenerģijas tirgus mehānismus, politiķi daudzus gadus ir izvēlējušies veicināt subsīdijas ar visām no tā izrietošajām sekām. Par pieļautajām politiskajām kļūdām nedrīkst likt ciest tiem investoriem un ražotājiem, kas investējuši atjaunojamās enerģijas ražošanā, paļaujoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinot politisko mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijās jomā.

Atjaunojamā enerģija kopumā tiek ražota 305 elektrostacijās, kas elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja, saules un ūdens. Šo elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 235,67 MW, un 2016. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas ir aptuveni 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Lielākais šo elektrostaciju skaits izvietots Latvijas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem, veicinot investīcijas un nodarbinātību lauku teritorijās, tādā veidā saglabājot darbavietas speciālistiem un daudzas ģimenes atturot no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas.

Kā zināms, decentralizētā elektroenerģijas ražošana samazina elektroenerģijas zudumus sadales tīklos. Saskaņā ar aprēķiniem zudumu samazinājums sastāda 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR. Daudzi no šiem elektroenerģijas ražotājiem vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji, kas neapšaubāmi nodrošina maksājumus valsts budžetā dažādu nodokļu veidā, ik gadu samaksājot vismaz 50 miljonus eiro.

LAEF uzsver, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai par atjaunojamās enerģijas pozitīvo ietekmi un jālauž mīti par tās pārlieko dārdzību. Ņemot vērā pēdējo gadu tehnoloģisko attīstību, investēt atjaunojamās enerģijas ražošanā kā konkurētspējīgākajā enerģijas ražošanas risinājumā izvēlas jau visas Eiropas valstis.

Politikas veidotājiem LAEF atkārtoti vēlās norādīt, ka nozares un sabiedrības interesēs ir veicināt nevis subsīdijas, bet papildus elektroenerģijas tirgus mehānismus, finansējumu, kas tiek izmantots subsīdijām, iepludinot elektroenerģijas tirgū - tieši konkurence starp ražotājiem visefektīvākajā veidā nodrošinās zemāko iespējamo elektroenerģijas gala maksājumu patērētājiem.

Neapšaubāmi būtisku lomu atjaunojamās elektroenerģijas konkurences veicināšanā nodrošina stabila valsts ilgtermiņa nozares attīstības stratēģija. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista pētniecības un plānošanas institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un jāņem vērā kaimiņvalstu labākie piemēri.

Veidojot nākotnes politiku enerģijas ražošanai no AER, ir jāveic sabiedrības informēšana par ieguvumiem tautsaimniecībai, jāveicina konkurētspēja, caurspīdīgums, godīgums un precīzi jāformulē sasniedzamie stratēģiskie mērķi.

Vērojot atjaunojamās enerģijas politikas izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, nepārprotami ir saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes, cenšoties aizvien pierādīt, ka dabas gāze, kas ir fosilais kurināmais, par kura izmantošanu sabiedrība maksā ne tikai subsīdijas 173 miljoni EUR gadā, bet arī vēl par dabas gāzi 380 miljonus EUR gadā Krievijai, ir valstij un sabiedrībai labākais risinājums.

LAEF vēlas atgādināt, ka Latvija ir ļoti bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, galvenokārt jādomā tieši par šo – vietējo energoresursu racionālu izmantošanu, un tikai pēc tam jāskatās kāda būtu fosilās enerģijas loma un kādās nozarēs to mērķtiecīgi izmantot.

Jau 2014.gadā LAEF iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes elektrostaciju nesamērīgo valsts atbalstu. Līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari un elektroenerģijas tirgu kopumā. Eiropas Komisija šī gada lēmumā par valsts atbalsta saskaņošanu elektroenerģijas ražotājiem, skaidri norādīja, ka netiek saskaņots atbalsts lielas jaudas gāzes elektrostacijām. Var izdarīt secinājumu, ka tieši šis ārējais spiediens, radīja nepieciešamību atrast ātru risinājumu subsīdijas samazināšanai par 75%.

LAEF aicina paskatīties uz jaunu AER ražošanas jaudu attīstību pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs, redzams, ka Latvijas attīstība būtiski atpaliek. Piemēram, uzstādītā vēja elektrostaciju jauda Lietuvā ir 8 reizes, bet Igaunijā 4 reizes lielākas nekā Latvijā. Lietuva un Igaunija saprātīgi, bet gadu no gada atbalsta jaunu zaļās enerģijas ražošanas staciju būvniecību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...