„Saskaņas” finanšu „neatkarīgais pētnieks” pirms dažiem gadiem pats enerģiski sniedzies pēc „Saskaņas” naudas
PIETIEK10.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši pirms gada – 2017. gada martā Jānis Polis, kas pats sevi sauc par „interneta mārketinga profesionāli”, publicēja plašu „neatkarīgu pētījumu” ar nosaukumu „Interneta propaganda Latvijā. 3. daļa. Saskaņas centrs - ar rīdzinieku naudu cīņā par jūsu smadzenēm”. Tagad izrādās, ka nepilnus piecus gadus iepriekš šis neatkarīgais un objektīvais pētnieks pats ir mēģinājis tikt pie Saskaņas naudas, piedāvājot dažādas metodes Nila Ušakova slavināšanai, kā arī iespēju neslēgt oficiālu līgumu un izmantot „trolliskas” metodes Saskaņas slavināšanas domēna reģistrēšanai tā, lai ēnu mestu uz politiskajiem konkurentiem.
Kā rāda atklātībā nonākusi Jāņa Poļa elektroniskā pasta sarakste ar Jurģi Liepnieku, kuras autentiskumu sociālajā tīklā Twitter apliecinājis arī pats Polis, tagadējais „neatkarīgais pētnieks” un Saskaņas netikumu atklājējs ir aktīvi darbojies, lai pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām piedāvātu dažādus popularizēšanas variantus gan Saskaņai, gan tās Rīgas mēra kandidātam Ušakovam.
No sarakstes skaidri un nepārprotami izriet – Polim galvenais jautājums bijis tieši par samaksu, turklāt nodokļu nomaksa viņam acīmredzami nav šķitusi būtiska: „Par Nila dziesmām - savā pusē dažu dienu laikā precīzāk izdomāsim tehnisko risinājumu, tad varēšu precīzu laika plānu un faktiskās izmaksas. Tad tālāk no jūsu puses viss vienkārši - samaksājat naudiņas un mēs ķeramies klāt. Gribi līgumu - slēdzam, negribi - neslēdzam.”
Tāpat tagadējais „neatkarīgais pētnieks” ir apliecinājis gatavību Ušakova un Saskaņas interešu vārdā nodarboties arī ar „pēdu jaukšanu”, lai „iegāztu” kādu no Saskaņas un Ušakova politiskajiem konkurentiem. „Projekta domēnu reģistrēsim tā, ka ne pārāk labi slēptas pēdas vedīs uz kādu no konkurējošajām organizācijām pēc jūsu izvēles:)” sarakstē apliecinājis Polis.
Sarakste rāda, ka Polis ir dažādos veidos izrādījis interesi par iespējami ātrāku Ušakova slavināšanas darbu sākumu un samaksas saņemšanu. „Vajadzētu saprast nākamos soļus, ko, kad sākam darīt, kas un kad par to maksā,” Polis rakstījis vienā e-pasta vēstulē. „Stratēģijas izstrāde un 5 radošās idejas izmaksās Ls 2000 + PVN, ar 100% priekšapmaksu,” viņš aplēsis citā. „Nepieciešams vienoties par laika plānu aktivitāšu realizācijā un kas ko un kādā ceļā finansē,” viņš savas vajadzības aprakstījis vēl trešajā vēstulē.
Polis arī norādījis, ka „mūsu īpašnieki”, kuru rīkojumus viņš izpildot, esot tie, kas viņam skaidri devuši „vadošus norādījumus neveikt vispār nekādas kustības saistībā ar kādu politiķi, kamēr neesmu redzējis priekšapmaksu par konceptu un radošajām idejām”.
Pietiek šodien publicē pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām tapušo „mūsu redzējumu”, ko Ušakovam par samaksu piedāvājis Polis (saglabāta oriģinālrakstība):
„Tātad, mūsu redzējums:
1) Aizmirstam par Ušakovu. Šim komunikācijas virzienam turpmāk eksistē tikai Nils. Digital risinājumi, kā arī offline aktivitātes uz šo auditoriju ietilpst kategorijās: Nils dara, Nils klausās, Nils atbalsta, u.t.t. Bezmaz kā zīmogs. Kamēr latviešu jaunietis domā par Nilu Ušakovu kā par Ušakovu, viņš domā par krieviem, par ļauno Saskaņas Centru, par 9. maiju.
Mūsu uzdevums ir viņam likt domāt par un visur redzēt tikai Nilu, foršu, jaunu čali, latviski runājošu, daudz sasniegušu, tomēr piezemētu, Rīgas mēru, kurš runā par lietu, dara lietas, ir savējais. Tāpat spiežam uz Nilu kā uz vienojošo starpetnisko saikni. Visi plēšās, Nils pa vidu, cenšas vienot. Es šaubos, ka SC komunikācijā šajās vēlēšanās šī platforma vēl būs aktuāla, bet Nilam uz šo mērķauditoriju to vajadzētu saglabāt. Jaunieši grib dzīvot draudzīgi.
2) Lai uzrunātu primāri latviešus, vecumā no 17-30, ar digitālu risinājumu palīdzību, mēs piedāvājam izmantot infotainment stratēģiju. Respektīvi, radīt risinājumus, kas izklaidē un/vai informē/veido viedokli, vai nu viena risinājuma ietvaros, vai ar vairākiem risinājumiem paralēli. Papildus būtu nepieciešams vismaz viens liels risinājums, kurš ļauj reāli risināt problēmas/līdzdarboties to risināšanā.
3) Visa komunikācija ir krietni vairāk uz neformālo pusi, mazliet ar humoru, vajadzības gadījumā nebaidoties par sevi pasmieties. Protams, nepārkāpjot robežu un nepadarot sevi par klaunu.
4) Uzdevumi: izklaidēt, informēt, iegūt respektu. Katram no šiem virzieniem ir savi risinājumi. Idejiski risinājumi var mainīties, bet uzdevumi - nē.
5) Piemēram, respekta iegūšanai mēs piedāvājam radīt mobilo aplikāciju (+ web versiju), kura ļauj ziņot par problēmām, kuru risināšana ir valsts/pašvaldību kompetencē. Ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Šajā mērķauditorijā ir visaugstākais viedtālruņu lietošanas īpatsvars valstī, kurš tuvākajā laikā turpinās strauji pieaugt. Viena no mērķauditorijas galvenajām problēmām, attieksmē pret politiku un valsti in general, ir sajūta, ka viss ir slikti un ka tur neko nevar mainīt, tādēļ tā izvēlas fokusēties uz citām lietām. Tāpat ļoti daudziem ir sajūta, ka, atšķirībā no citām valstīm, mūsējā ir tehnoloģiski bezcerīgi atpalikusi.
Aplikācija ne tikai ļaus operatīvi noziņot par problēmām (6. gadu bedre pie mājas neaizlāpīta, sabraukts suns uz ielas, policija stāv invalīdu stāvvietā, u.t.t.), bet arī automātiski informēt par tām atbildīgās personas. Būs arī balsošanas sistēma, kas ļaus izcelt aktuālākās problēmas.
Koncepts - Nils uzņemas atbildību par savu darbu/lauciņu, un sagaida, ka atbildību uzņemsies arī citi. Metam zem tanka visus pēc kārtas. Galvenokārt - konkurentus :)
6) Ja ir budžets, tad teju katras divas nedēļas vajadzētu bliezt kkādu vienkāršu, smieklīgu un iesaistošu web risinājumu, kas uz īsu brīdi pavelk lielu masu. Par piemēru, mēs aģentūrā tādas taisam regulāri visādiem notikumiem. Piemēram, sadarbības partnerim dzimšanas dienā palaidām virtuālu statuju, kuru celt palīdzēja tūkstošiem interneta lietotāju (http://djigital.lv/statuja/, jo vairāk laikoja un tvītoja, jo augstāka cēlās).
Šādus risinājumus var taisīt gan atklāti Nila vārdā, gan anonīmi. Piemēram anonīmi - Mēru samērīšanās. Lembergs, Sesks un Nils mērās, kur(am)š garāks :) Draugiem.lv lietotāji specifiski no Ventspils, Liepājas un Rīgas var balsot par pagādām vēl nav skaidrs par ko, un attiecīgi mēri aug augumā. Nils uzvar un tie, kuri ir piedalījušies, zina, ka tas ir tāpēc, ka citi ir sabalsojuši, ka pie Nila ir visforšāk dzīvot.
Tā, lai rezultātā tauta gaida, ko Nils darīs šoreiz.
7) Vajadzētu inputu no Nila par tām problēmām, ar ko viņš ikdienās saskaras/risina, bet tauta par to lielākoties neko nezina. Tad varam radīt risinājumus, kas atraktīvi paskaidro, kāds Nils ir malacis, ļaujot kkādā mērā iejusties viņa ādā.
8) Tad tālāk jau ir pilnīgi crazy projekti, kas mērķēti tikai uz buzz/PR radīšanu. Mums ir vismaz 3 lietas padomā, ko Latvijā neviens nekad nav darījis un kuru izmaksas nav pilnīgā kosmosā.
Tas ir tas, ko šobrīd varu iedot.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
