Iesaki rakstu: 
Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā slepeni lobē Saskaņa, darot to tajās pašvaldībās, kurās tai ir izdevies kaut kādā formā tikt pie varas. Jaunākais elements šo faktu rindā ir Jūrmalas domes saskaņiešu deputāta, priekšsēdētāja vietnieka Ņikitas Ņikiforova sajūsmas pilnais stāstījums Jūrmalas pilsētas būvvaldē, prezentējot apbūves plānu Bulduros - vietā, kur aiz Lielupes tilta, iebraucot pilsētā, kreisajā pusē ir zaļā zona. Tagad iedarbināti plāni, lai šo vietu izpostītu un tur būvētu kārtējo šķūņveida lielveikalu.
Kā rakstiski paziņoja SIA Lidl Latvija pilnvarotais pārstāvis — zvērināts advokāts Sergejs Rudāns, vēl pagājušajā gadā par 1,694 miljoniem eiro ticis iegādāts arī Jūrmalas zemesgabals Talsu šosejā 40, tātad vietā, kur blakus jau atrodas gan Rimi hipermārkets, gan lielā Maxima, gan vietējā uzņēmēja Aleksandra Bašarina uzceltais t/c Līgo, gan tirdziņš, gan padomju laika t/c Kauguri.
Apzinoties, ko iedzīvotāji vai Jūrmalas aizsardzības biedrība domās par šādiem būvniecības plāniem, pagaidām saskaņieši nav riskējuši tos publiski apspriest domes sēdē, kurā bez Saskaņas un ZZS ir arī opozīcijas deputāti no Nacionālās Apvienības, JKP un Tev, Jūrmalai. Tāpat nav noturēta sabiedriskā apspriešana, bet saskaņieši izlēmuši darboties caur domes pakļautībā esošajām institūcijām.
Šī situācija pilnībā kopē pagājušogad Rīgā notikušo: arī tur Saskaņas kontrolē esošā būvvalde bez sabiedriskās apspriešanas izdeva būvatļauju uz sirmgalves Baibas Gaisas vārda, lai viņa 83 gadu vecumā varētu sākt būvēt 24 hektārus lielu noliktavu Mežciemā ārzemju preces importam. Tikai vēlāk atklājās, ka pastāvējis slepens līgums, saskaņā ar kuru zemesgabalu ieguva SIA MMS Propperty Solutions, kas tagad pārdēvēts par Lidl Latvija. (Par šiem faktiem, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanas likumīgumu, ir ierosināta administratīvā tiesvedība.)
Citā gadījumā Rīgas dome, aci nepamirkšķinot, labprāt izsniedza ciršanas atļauju kokiem Dzelzavas ielā 75B, taču iedzīvotājiem izdevās cirtējus apturēt, noturot vairākas tautas sapulces, savācot 1600 parakstus un iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Pirms diviem gadiem arī tika pārbūvēts Ilūkstes ielas krustojums ar Lubānas ielu starp Slāvu apli un t.s. “Lubančika” tirdziņu. Šajā krustojumā iepriekš bija aizliegts nogriezties pa kreisi no Lubānas ielas, taču par nodokļu maksātāju naudu tika izbūvēta papildu josla, lai to padarītu iespējamu, kolīdz par zemesgabalu pa kreisi no krustojuma interesi izrādīja Lidl. Taču, tā kā šis zemesgabals acīmredzot izrādījies par mazu, pagājušonedēļ tika paziņots par tirdziņa daļēju noārdīšanu Lidl interesēs, kas saniknoja Purvciema iedzīvotājus.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš pauda bažas, ka šī ekspansija tiek nelegāli finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izsniegtā kredīta. Jautājums apspriests LTA sēdē, kurā bez ministriem un jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. H. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums Lidl mātesuzņēmumam Schwarz Group izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.
ERAB izveidojusi projektu ar nosaukumu “Schwarz ilgtspējīgā mazumtirdzniecība”, kura izmaksas ir 100 miljoni eiro un viss finansējums 100% apmērā nācis no ERAB, turklāt tas ir tikai viens no ERAB finansētajiem Schwarz projektiem. 2016. gadā Schwarz Group saņēma 25% no visa ERAB atbalsta agrobiznesam. Līdz ar to, ja vidēji vienam nozares projektam ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad Schwarz gadījumā summa sasniegusi 200 miljonus eiro.
ERAB medijiem atzina, ka Schwarz Group no tās kopumā saņēmusi aptuveni 600 miljonus eiro veikalu tīklu Lidl un Kaufland attīstīšanai, taču atteicās paskaidrot minēto simtmiljonu noteikumus un to piešķiršanu.
Saistībā ar šiem faktiem jautājumi nosūtīti arī Schwarz grupai, un par saņemtajām atbildēm informēsim lasītājus turpmāk.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
