Iesaki rakstu: 
Pašvaldības iepirkumus Ādažos iespējams "sakārtot" tā, lai uzņēmumi no malas godīgā konkurencē paliktu bez izredzēm uz 125 000 eiro vērtu līgumu, atklāj Pietiek rīcībā nonācis sarunas ieraksts, kas tapis nu jau bijušā Ādažu mēra Māra Sprindžuka gāšanas priekšvakarā, tiekoties vienam no deputātiem un pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājam.
Pērnajā novembrī Ādažu novada domē tika izsludināts iepirkums pašvaldības ēku uzkopšanai ar prognozēto līgumcenu 125 000 eiro. 2. aprīlī izsludināts jauns iepirkums ar pieteikšanās termiņu līdz 20. maijam, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Kā pirmā iepirkuma pieteikumu iesniegšanas termiņš bija noteikts 6. janvāris, un Ādažu novada domes iepirkumu komisijas protokolā redzams, ka visi septiņi pretendenti piedāvājuši cenu, kas krietni pārsniegusi plānotās izmaksas. Zemāko cenu - 175 045 eiro (bez PVN) piedāvājusi SIA BPS, otrā zemākā cena - 195 929 eiro bijusi pašvaldības kapitālsabiedrībai Ādažu namsaimnieks. SIA RavLat Group, SIA Cleanhouse, SIA NP Maintenance, P/a Apvienība Pluss piedāvājušas cenu virs 200 000 eiro, bet SIA Impel Serviks - 375 103 eiro.
Tomēr uzvarētājs starp pretendentiem netika izraudzīts, un Ādažu domes iepirkumu komisijas tālākie lēmumi šajā iepirkumā kavējās divus mēnešus, līdz pat martam, kad konkursu nolemts pārtraukt. Kā iemesls iepirkumu komisijas 11. marta sēdes protokolā minēts, ka iegūta jauna informācija par pakalpojuma patiesajām izmaksām, kas būtiski ļautu ietaupīt, tādēļ jāizsludina jauns iepirkums.
Jaunie apstākļi radušies, jo līdz lēmumam par iepirkuma likteni Ādažu novada dome pasteigusies noslēgt pagaidu līgumu par ēku uzkopšanu ar pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību Ādažu namsaimnieks. Līguma summa - 4 899 eiro mēnesī (bez PVN) ar iespēju līgumu pagarināt līdz trim mēnešiem.
Notikumu hronoloģija un Pietiek rīcībā nonākušais sarunas ieraksts vedina uz aizdomām, ka vilcināšanās ar lēmumu notikusi, lai iegūtu laiku "sakārtot" jaunu iepirkumu tā, lai tajā uzvar Ādažu namsaimnieks. Publiski pieejamajos domes iepirkumu dokumentos nav atrodams fakts, ka šī pašvaldības kapitālsabiedrība kā apakšnieku iepirkumā pieaicinājusi SIA K Property, kurā vēl pāris mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, kā rāda Lursoft dati, 50% piederējuši Ādažu novada domes deputātam Uģim Dambim (ZZS), viņš arī bijis firmas valdes priekšsēdētājs. Tagad uzņēmums pārgājis citiem īpašniekiem, piemēram, 30% kapitāldaļu ieguvusi citas Dambim vēl nesen piederējušas firmas biroja vadītāja. Viņš Pietiek noliedza, ka darījums bijis fiktīvs, lai izvairītos no pārmetumiem interešu konfliktā.
Tieši saruna starp Dambi un Ādažu namsaimnieka valdes priekšsēdētāju Juri Krūzi, kas ierakstīta 24. janvārī, nonākusi Pietiek rīcībā. Telpu uzkopšanas iepirkums apspriests gandrīz 40 minūšu ilgās sarunas pašā sākumā, un rodas iespaids, ka Krūze atskaitās Dambim kā līgumā ieinteresētai pusei. Nesen Dambis uzrakstījis iesniegumu, ka noliek deputāta mandātu, kā iemeslu minot veselības stāvokli.
"Vispirms par to Kultūras centru [atrodas vienā adresē ar Ādažu novada domi un ir tā telpu uzkopšana ir iepirkuma sastāvdaļa], tur es saprotu, ka solīja - no 1. februāra ir jāsāk strādāt," sarunu uzsākot, Dambim saka Krūze. "Kaut kāds property vinnēja," viņu pārtrauc Dambis, un seko abu smiekli, dzirdams ierakstā.
"Firma ir tiešām pārdota, bet skaidrs, ka tas viss man nav vienaldzīgs - tie taču tie paši ādažnieki vien ir. Es ar to [telpu uzkopšanas biznesu] 20 gadus esmu nodarbojies, esmu domes deputāts, tad kurš, lai viņam [Ādažu namsaimnieka vadītājam] dod padomus?" savu interesi par iepirkumu pamato Dambis.
Viņš neslēpj, ka K Property kā apakšuzņēmējs piesaistīts, lai Ādažu namsaimnieks varētu kvalificēties iepirkuma prasībām, jo pašvaldības kapitālsabiedrībai līdz tam nav bijis prasītās pieredzes telpu uzkopšanā. Reāli darbus veikšot Ādažu namsaimnieks, bet K Property iesaiste būšot "padomu sniegšana" un telpu uzkopšanas tehnikas aizlienēšana.
Tālāk ierakstā Krūze stāsta, kā tiks panākts jaunā iepirkuma uzvarēšanai nepieciešamais ietaupījums - atlaižot divus darbiniekus, saīsinot darba laiku un palielinot slodzes. Ādažu novada domes iepirkumu komisijas sēdē, kas notikusi dažas stundas pirms Dambja un Krūzes sarunas, tas, kas ierakstā izklausās pēc "sarunāšanas", pasniegts kā nejauši atklāta iespēja samazināt izmaksas.
“Kopš objektā strādā Ādažu namsaimnieks, mūsu rīcībā ir detalizētāka informācija par ēkas uzkopšanas pakalpojuma iekšējo struktūru un reālajiem darba apjomiem. Svarīgi, ka, novērojot darbinieku noslodzi objektā, ir secināts, ka kopējo pakalpojuma apjomu ir iespējams nodrošināt ar mazāku darbinieku skaitu, attiecīgi, tehniskajā specifikācijā paredzēto 8 apkopēju vietā nodarbinot 6, kā arī 2 sētnieku vietā – 1 sētnieku,” teikts Ādažu novada domes iepirkumu komisijas sēdē, lemjot par iepirkuma pārtraukšanu. Aptuvenais darbinieku izmaksu ietaupījums pēc lēmēju aplēsēm būtu apmēram 285 eiro par katru no trim “noīsinātajiem” darbiniekiem, kas trīs gados būtu 30 780 eiro.
Dambis nekomentē, kas ierakstījis Pietiek rīcībā nonākušo sarunu, lai gan apstiprina, ka ierakstā dzirdams viņš un Krūze. 24. janvārī tapušā ieraksta video visu sarunas laiku redzami vien griesti, bet pēdējās sekundēs arī kāda vīrieša seja, kad tas pieliecas, lai paņemtu ieraksta aparatūru. Bijušais Ādažu mērs Māris Sprindžuks zina stāstīt, ka vismaz daļu šī ieraksta Dambis atskaņojis toreizējās koalīcijas deputātiem 28. janvārī. Tas kalpojis kā pēdējais grūdiens mēra gāzēju mobilizēšanai, jo ierakstā Krūze, atsaucoties uz sarunu ar Sprindžuku, Dambim stāsta, ka mērs meklējot sev jaunus atbalstītājus un piedāvājis priekšsēdētāja vietnieka amatu Vienotības deputātei Ilzei Pētersonei. Līdz tam priekšsēdētāja vietnieks bija Dambis.Ādažu namsaimnieka vadītāja Krūzes ietekmi var skaidrot arī ar faktu, ka viņš ir Reģionu alianses valdes loceklis. Tai Ādažu novada domē ir seši no 15 deputātu mandātiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
