Sarunām par "Liepājas Metalurga" pārdošanu ietekmīgi ļaudis izmanto neformālas tikšanās vietas
PIETIEK30.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu problēmas valsts budžetam sagādājušā, uzņēmuma Liepājas Metalurgs pārdošanas procesam ieejot finiša taisnē, aktivizējas sarunas starp pārdošanas darījuma starpniekiem un potenciālajiem pircējiem. Šādām neformālām sarunām kā tikšanās vieta izmantots arī sestdien Ķīpsalas izstāžu centrā notikušais starptautiskais boksa turnīrs, liecina Pietiek no vairākiem avotiem gūtā informācija. Pasākumā īsu brīdi bijis arī eksministrs Mareks Segliņš (attēlā), ko neoficiāli min kā ietekmīgāko Liepājas Metalurga pārdošanas komandas pārstāvi, ar kuru runā potenciālie pircēji.
Starptautiskais boksa turnīrs Ķīpsalas hallē, kur vietas uz ādas dīvāniņiem pie paša ringa maksājušas pat 1000 eiro, sestdien pulcējis raibu publiku - no kādreizējās kriminālās autoritātes, vēlākā Latvijas Boksa federācijas prezidenta Ivana Haritonova līdz ļaudīm, kas nav īsti iederējušies publikā un pasākumu acīmredzami apmeklējuši, lai neformāli pārrunātu lietas - Krievijas uzņēmējiem, kuru vārdi atrodami žurnāla Forbes topos, un ietekmīgām Latvijas personām.
Vairāki pasākuma aculiecinieki Pietiek atstāstījuši, ka skatītāju rindās bijis manāms arī Liepājas Metalurga iespējamā investora Krievijas kompānijas Afina Pallada pārstāvis Sergejs Pisarčuks. Tāpat bijis manāms žurnāla Forbes miljardieru sarakstā ar 1,2 miljardu dolāru kapitālu ierindotais gruzīnu izcelsmes Krievijas miljardieris Davids Jakobašvili.
Īsu brīdi boksa turnīru, kas sācies ar izklaides šovu, vērojis arī kādreizējais iekšlietu un tieslietu ministrs Mareks Segliņš. Viņš redzēts sasveicināmies un neuzkrītoši pārmijam pa vārdam ar pasākumu apmeklējušajiem biznesmeņiem, bet drīz vien kopā ar sievu devies prom. Segliņš, kurš nolēmis atgriezties politikā, startējot Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta Kurzemē, šobrīd ir zvērināts advokāts, un viņa birojs atrodas vienā adresē ar Liepājas Metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera prakses vietu.
Tas, ka Segliņš kā jurists darbojas Velmera komandā, ir plašāk maz zināms fakts. Bet tieši Segliņu neoficiāli min kā Liepājas Metalurga pārdošanas komandas ietekmīgāko pārstāvi, ar kuru runā potenciālie pircēji. Segliņš ir liepājnieks, labi pazīstams ar uzņēmuma situāciju, viņš arī bieži esot redzams Liepājas Metalurgā.
Savukārt Jakobašvili interesi par Liepājas Metalurga iegādi gan zinātāji noliedz. 2010. gadā viņš par 600 miljoniem dolāru pārdevis savas daļas Krievijas lielākajā pārtikas ražotājā Wimm-Bill-Dann amerikāņu kompānijai PepsiCo, kas miljardierim dod brīvus līdzekļus investīcijām. Tomēr tiek apgalvots, ka Jakobašvili ierašanās Latvijā vairāk bijis izklaides brauciens - viņš apmeklējis Jauno vilni un bijis starp lūgtajiem viesiem Igora Krutoja dzimšanas dienas ballītē Latvijas Nacionālajā operā.
Šī nav pirmā reize, kad sarunu risināšanai par Liepājas Metalurga iegādi izmantoti neformāli kontakti. Pērnajā septembrī, izmantojot informāciju par toreizējā premjera Valda Dombrovska ceļojuma plāniem, atgriežoties Rīgā no starptautiska investoru samita Monako, lidmašīnā blakus premjeram vietu "nejauši" bija nopircis Eduards Janakovs - Krievijas uzņēmējs, kura pārstāvētais Daļpolimetal ieinteresēts Liepājas Metalurga iegādē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
