Sarmīte Ēlerte beidzot sameklējusi (melīgu) argumentu pret grāmatu “Valstsgribis”: es Lato Lapsu atlaidu no darba!
PIETIEK23.05.2023.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu:  argumentu pret grāmatu “Valstsgribis”: es Lato Lapsu atlaidu no darba!&url=http://www.pietiek.com/raksti/sarmite_elerte_beidzot_sameklejusi_meligu_argumentu_pret_gramatu_valstsgribis_es_lato_lapsu_atlaidu_no_darba!/raksti/sarmite_elerte_beidzot_sameklejusi_meligu_argumentu_pret_gramatu_valstsgribis_es_lato_lapsu_atlaidu_no_darba!/img/illustr_sm/img/illustr_sm/19603.jpg)
Pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita padomniece un „padomnieku biroja” vadītāja Sarmīte Ēlerte, kuras komunistiskajai pagātnei un praksei „slaukt” nodokļu maksātāju līdzekļus jaunajā grāmatā „Valstsgribis” veltīta vesela nodaļa, uzstājoties „sabiedriskajā” Latvijas radio, aizvadītās nedēļas beigās beidzot bija sameklējusi argumentu pret grāmatā minēto, - viņa paziņoja, ka grāmatas autors Lato Lapsa vienkārši izjūtot pret viņu nepatiku, jo S. Ēlerte viņu savulaik atlaidusi uz darbu. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Latvijas radio, pieprasot likumā noteiktās tiesības uz atbildes sniegšanu. Kā zināms, Latvijas radio dara visu iespējamo, lai nekad un nevienam šādas tiesības nenodrošinātu.
Iesniegums VSIA Latvijas Radio
Šā gada 19. maijā, uzstājoties Latvijas Radio pirmajā programmā, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece, bijusī padomju savienības komunistiskās partijas biedre un padomju okupācijas režīma kolaborante Sarmīte Ēlerte pauda par mani, Lato Lapsu, apzināti melīgas, nepatiesas ziņas, tā ceļot man neslavu.
Šis ir konkrētā raidījuma fragmenta atšifrējums:
„Arnis Krauze: Šajā sižetā mēs redzējām Lato Lapsu, kurš Neatkarīgajā publicēja šo rakstu. Jūs savulaik Dienas sākumos bijāt kopā. Kur jums tas melnais kaķis ceļam pārgāja pāri?
Sarmīte Ēlerte: Mums nebija melns kaķis. Es Lato Lapsu atlaidu no darba. Baidos, ka, kaut arī tas notika pirms daudziem desmit gadiem, tā skabardziņa vēl nav kaut kā tikusi likvidēta.
Arnis Krauze: Par ko atlaidāt?
Sarmīte Ēlerte: Atlaidām no darba tāpēc, ka viens no reportieriem bija sācis strādāt Finanšu ministrijā kā publisko attiecību cilvēks. Skaidrs, ka es pateicu, ka tas nav iespējams. Vai nu, vai nu. Nu un tad…
Arnis Krauze: Bet tajā laikā bija tāda prakse dažos gadījumos.
Sarmīte Ēlerte: Tieši tā, bet ne jau Dienā. Un ne jau priekš Dienas. Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba, un tad viņš taisīja tur tādas demonstrācijas, mums aizgāja vairāki žurnālisti, dažu cilvēku aiziešanu tur Dienai maz ko varēja kaitēt, bet Lato Lapsa to nav aizmirsis.”
Kā izriet no šī raidījuma fragmenta atšifrējuma, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece pauda par mani, Lato Lapsu, šādas ziņas: „Es Lato Lapsu atlaidu no darba. (..) Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba.”
Šīs Sarmītes Ēlertes paustās ziņas bija apzināti nepatiesas un melīgas. Sarmīte Ēlerte nekad nav mani atlaidusi no darba ne viņas melīgi aprakstīto, ne kādu citu iemeslu dēļ.
Augsta valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli vai kādas citas, man nezināmas sviras, izmantoja „sabiedrisko” mediju, lai mani apmelotu. „Sabiedriskā” medija pārstāvis šos melus klusējot atbalstīja, nepieprasot augstajai valsts amatpersonai nekādu šīs personas sniegto ziņu pamatojumu. Pēc raidījuma „sabiedriskais” medijs pat nemēģināja kontaktēties ar mani, lai noskaidrotu manu viedokli un skaidrojumu par augstās amatpersonas paustajām ziņām.
Ar šo es vēlos izmantot man Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības un pieprasu VSIA Latvijas radio:
1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu,
2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.
Ievērojiet likumā noteiktos termiņus manu prasību izpildei.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 22. maijā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
