Sarkanzaļo kolhoznieku restarts bez Brigmaņa
Ivars Kalniņš, izbijis partijas biedrs11.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam jau būtu melots, ja es apgalvotu, ka nekad neesmu balsojis par sarkanzaļajiem zemniekiem, taču nemelošu un atzīšos, ka esmu vienmēr strīpojis laukā krāšņākos komjauniešus un komunistus. 2018.gada Saeimas vēlēšanās ne Brigmanis, ne Kalnozolos, ne Lembergs negaidīja, ka partija ar tādu fiasko no varas augstumiem iekritīs dziļā opozīcijā kopā ar saviem tuvākajiem sabiedrotājiem un mūžīgajiem opozicionāriem (ne)Saskaņu.
Kā teiktu gudri politiķi – lessons learned (tulk. gūtās atziņas): zemnieki beidzot pēc 19 gadu ilgas komunisma ēras partijā ir sapratuši, ka ir pienācis laiks atbrīvoties no sarkanā balasta, tādēļ šonedēļ gaidāmajā partijas kongresā visdrīzāk savu vadītāja amatu zaudēs slavenākais Latvijas komunists Augusts Brigmanis. Par to arī sākusi mēļot ceturtā vara, un nevajadzētu būt šaubām par to, ka ar Aivara Lemberga akceptu pie partijas grožiem tiks iecelts jaunākas paaudzes modelis un, iespējams, tāds, kurš nav ar sarkanu vēsturi.
Īsumā jāatzīmē, ka Augusts ir sekmīgi sagaidījis pilnvērtīgu pensijas vecumu un tagad atšķirībā no pārējiem Latvijas pensionāriem, pateicoties darbam Saeimā, varēs nodzīvot līdz kapa malai, cepuri kuldams. Jo visdrīzāk pēc VSAA pārrēķina viņš būs starp tiem laimīgajiem 2000 pensionāru Latvijā, kuru pensijas pārsniedz 1500 EUR mēnesī.
Viņš arī pa šiem gadiem ir sekmīgi uzaudzējis savu kapitālu uz valsts rēķina, kā cītīgs self-made „vecis”. Augustam ir neskaitāmi īpašumi ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, tāpat kā viņa saimniekam biedram Lembergam. 2018.gadā viņa kopējie ienākumi veidoja 175 647 EUR. Par nožēlu komunistam būs „komunista cienīgas vecumdienas”, kamēr pensionāri, kas par Brigmani balsoja, turpinās skaitīt katru eiro centu, lai varētu nopirkt maizīti un zāles.
Viens no redzamākajiem zemnieku partijas aktīvākajām balamutēm Armands Krauze jau norādījis, ka Latvijas Zemnieku savienība cer piesaistīt jaunus cilvēkus un veidot partiju mūsdienīgāku. Viņaprāt, ir jāpārskata partijas vīzija un ideoloģija. „Zemnieku partija nav tikai zemnieki! Pārstāvam plašu sabiedrības daļu – mums ir skolotāji, militāristi, ārsti...”.
Es Krauzem piebilstu, ka ir arī pensionāri un lauku apvidū dzīvojošas ģimenes ar zemiem ienākumiem, kuri akli ticēja Kalnozola solītājiem 1000 eiro mēnesī vēl pat līdz 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakaram, taču tad viņus ar prasmīgu politm@ucības manevru pārtvēra KPV LV „dižgars” Aldis Gobzems ar savu: „Es Jums visus vārdus un uzvārdus atklāšu vēlāk...” Taču izrādījās, ka tas bija kārtējais piekāsiens!
Manuprāt, restarta realizēšanai ir ne tikai jāpārskata vīzija un ideoloģija, bet arī jāatbrīvojas no citiem sarkanajiem balasta dižakmeņiem – Aijas Barčas, Andra Bērziņa, Andra Siliņa, Aināra Mežuļa, Jāņa Vucāna, Ineša Boķa, Jāņa Trupovnieka, Valda Skujiņa un citiem mazliet sīkākiem akmeņiem.
Partijas spējai piesaistīt jaunus, „tīrus” cilvēkus, kuriem ir gan idejas, gan iespējas mainīt partijas kustības trajektoriju, ir viens būtisks šķērslis, un tas ir – Aivars Lembergs, kurš sarkanzaļo zemnieku apvienību uzlūko kā instrumentu, ar kuru var panākt sev vēlamus lēmumus vai iegūt papildu informāciju. Tādēļ tuvākā pārskatāmā nākotnē partija ir nolemta cīņai par vietu Saeimā un par vietu pie koalīcijas veidošanas galda.
Kļūdu pa šiem gadiem ir pieļauts milzum daudz, tādēļ, pat ja ir cerība uz labām pārmaiņām, tad tās notiks lēni un mokoši, jo visi ir pieraduši tā kārtīgi paēst no kopīgā katla.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
