Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu spožums un posts” Balzaks pabeidza rakstīt 1847.gadā.

Romānam ir jocīgs liktenis. Tā vien liekas, ka cilvēkus visvairāk ir piesaistījuši romāna nosaukumā izvēlētie vārdi „spožums un posts”, bet nevis daiļdarba saturs. Līdz mūsdienām intriģējoši kontrastējošais salikums „spožums” + „posts” ir plaši izmantots visdažādākajos tematiskajos pavērsienos bez jebkādas saistības ar Balzaku un kurtizānēm. Sastopamas publikācijas par impēriju un imperatoru „spožumu un postu”, par nēģeru migrantu un čigānu „spožumu un postu” Rietumeiropas valstīs. „Spožums un posts” parādās ne tikai publicistikā, satīrās, sociālajā filosofijā, žurnālistikā, bet arī reklāmā, ideoloģiskajos saukļos, politisko partiju deklarācijās.

Mūsdienu latviešu aprindās šīs esejas virsraksts nav oriģināls virsraksts. Mūsdienu latvieši jau ir tikušies ar „Liepājas spožumu un postu”, „nodokļu reformas spožumu un postu”, „privātīpašuma spožumu un postu”, „cilvēka dzīves spožumu un postu”, „ģimenes spožumu un postu”, „Šengenas zonas spožumu un postu” un vēl daudziem citiem „spožumiem un postiem”.

Mūsdienu latvieši vienīgi nav tikušies (uzdrošinos apgalvot) ar sarkano parvēniju „spožumu un postu”. Jēdziens „sarkanie parvēniji” ir jauns jēdziens.

Saprotams, dzīvē ir daudzas nesaderīgas parādības ar īpaši sarežģītu notikumu samezglojumu. Dzīvē bieži „spožums” virzās paralēli ar „postu” vai noslēdzas ar „postu”. Tas pilnā mērā attiecās uz sarkanajiem parvēnijiem. Sarkanie parvēniji joprojām oficiāli izbauda „spožumu”. Tā tas turpinās, neskatoties uz sarkano parvēniju nodarīto kolosālo „postu” daudzām tautām. Sarkanie parvēniji ir „posts” tai cilvēku daļai, kurai nav pieņemami amorāli izvirsti un sociāli izvirsti dzīves apstākļi. Sarkano parvēniju „posta” beigas pašlaik nav prognozējamas. Sarkano parvēniju triumfs saglabājas, un viņi var nelikties ne zinis par tiem cilvēkiem, kuriem viņi ir „posts”.

Par sarkanajiem parvēnijiem visplašākajā nozīmē saucu kapitālisma sociālo novāciju proletariātu – Jauno laiku iedzīvotāju visapjomīgāko slāni, kura pārstāvjiem nav zemes īpašumu, kapitāla, ražošanas līdzekļu un kam galvenais iztikas avots ir algots darbs. Taču tā ir apzīmējuma „sarkanie parvēniji” visplašākā nozīme. Apzīmējuma funkcija ir palīdzēt saprast sarkano parvēniju sociālo izcelsmi.

Faktiski par sarkanajiem parvēnijiem nesaucu katru proletārieti, bet tikai tos proletāriešus, kuri ir atrāvušies no savām proletāriskajām saknēm un kļuvuši menedžeri. Vārdu sakot, kļuvuši priekšnieki, un katrā ziņā viņu karjera ir parvēniju karjera. Viņi principā ir iznireļi, jo iekļuvuši menedžeru kastā nepelnīti - bez izglītības, vadītāja dotībām, prasmes strādāt ar cilvēkiem, spējas stratēģiski domāt, bez prāta un goda.

Bet arī tas vēl nav viss. Par sarkanajiem parvēnijiem saucu tikai PSRS perioda un pēcpadomju perioda parvēnijus. Viņiem piestāv epitets „sarkanie” – sociālisma simboliskā krāsa. Tādējādi sarkanie parvēniji ir partijas sekretāri un komjaunatnes sekretāri, dažāda līmeņa partijas struktūru un padomju iestāžu bossi, kuriem ir proletāriskā izcelsme. Savukārt pēcpadomju laikā sarkano parvēniju statuss pienākas „prihvatizācijas” laupītājiem, „miljonāriem”, „politiķiem”, „deputātiem” un visiem tiem iznireļiem, kuru prātam un sirdij adekvāta ir krimināli oligarhiskā valsts iekārta ar noziegumu brīvību. Padomju parvēniju un pēcpadomju parvēniju centrālais kritērijs ir noziedzība pret tautu un valsti.

Sarkano parvēniju tēma Rietumu civilizācijā ir viena no vismelnākajām tēmām. Ar šo tēmu var konkurēt tikai nacisma tēma un holokausta tēma. Sarkano parvēniju tēma attiecas uz tautas masu morāli psiholoģisko dabu, cilvēciskuma mēru, cilvēku savstarpējām attiecībām, politisko apziņu, tikumisko apziņu. Respektīvi, attiecās uz cilvēku visdziļāko garīgo satvaru, par kuru nav pieņemts atklāti un objektīvi izteikties. Sarkanie parvēniji cilvēka evolūciju raksturo no sliktās puses. Sarkanie parvēniji ir cilvēces kauna traips un cilvēces bendes.

Saprotams, šī vismelnākā tēma neattiecas tikai uz PSRS, LPSR, LR, kā arī neattiecas tikai uz eiropeīdiem. Īstenībā visas cilvēces mērogā sarkanie parvēniji negaidīti un nežēlīgi atklāja, kādus briesmu darbus var sagaidīt no proletāriskās izcelsmes indivīdiem.

Parvēniju līdzdalība menedžmentā ir bijusi visos laikmetos. Parvēniji ir bijuši Romas impērijas valdnieki. Tomēr gadu tūkstošiem ilgi Rietumeiropas sociuma acīs parvēniji vienmēr palika parvēniji. Viņi to zināja un bija spiesti samierināties ar sociuma vīpsnājošo attieksmi. Sociums prata parvēnijus nolikt pienācīgā vietā. Parvēniji masveidā nekļuva dzīves saimnieki.

Viss drausmīgi izmainījās XX gadsimtā, kad Austrumeiropā sarkano parvēniju darbība izvērtās asiņainā akcijā pret sociuma labāko daļu. PSRS sarkanie parvēniji fiziski iznīcināja sabiedrības vērtīgāko daļu – aristokrātiju, buržuāziju, zinātniekus, garīdzniekus, māksliniekus, pedagogus. Sarkanie parvēniji kļuva dzīves noteicēji iedzīvotāju simtiem miljonu lielās valstīs.

Sarkano parvēniju briesmu darbiem ir grotesks (negaidīti kontrastains) efekts, jo apmēram 150 gadus Rietumu civilizācijā proletariātam tika dziedātas slavas dziesmas. Kopš XIX gs. pirmās puses Rietumu civilizācijā proletariāts tika pasniegts kā cilvēces priekšpulks un garīgi vērtīgākā sabiedrības daļa. Grūti bija iedomāties, ka proletāriski plebejiskie un lumpeniskie indivīdi ir potenciāli nezvēri, potenciāli genocīda fani, potenciāli laupītāji, nacionālie nodevēji.

Proletariāts tika uzlūkots kā cilvēku evolūcijas vērtīgākais antropoloģiskais sasniegums un cilvēciskā kapitāla vislielākais dārgums. 1848.gada 21.februārī publicētajā „Komunistiskās partijas manifestā” tika solīts, ka proletariāts iekaros visu pasauli. Sauklis „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” kļuva nemitīgs pamudinājums sasniegt loloto mērķi. Taču dzīves īstenībā proletariāts kļuva Dāmokla zobens - pastāvīgs apdraudējums cilvēkiem.

Latviešiem sarkano parvēniju tēma nebūt nav viegla tēma attiecībā uz padomju periodu un nav viegla tēma attiecībā uz pēcpadomju periodu. Latviešu sarkanie parvēniji bija slavenās „ļeņiniskās gvardes” avangards pirmskara Padomju Savienībā. Ļoti daudzi t.s. Krievijas latviešu iznireļi iekļuva partijas nomenklatūrā, čekistu „kantoros”.

Latviešu sarkanie parvēniji ne tikai saglabāja varu, bet arī salaupīja „miljonus” pēc LPSR pārdēvēšanas par LR. „Perestroika” ir viena no grandiozākajām sarkano parvēniju afērām naudas un mantas dēļ. Latviešu tautas bojāeja ir sarkano parvēniju genocīds ne tikai pret tautas vērtīgāko daļu, bet pret visu tautu. Turklāt traģiski ir tas, ka latviešu tauta nav spējīga pretoties sarkano parvēniju diktatūrai. Sarkano parvēniju jūgam nav redzams gals.

Pēcpadomju Latvijā bieži tiek atgādināts par Staļina teroru un latviešu masveida iznīcināšanu PSRS pirms II Pasaules kara. Ar valdošās kliķes atbalstu tās apkalpojošie „vēsturnieki” regulāri gatavo publikācijas par boļševiku noziegumiem 30.gadu beigās. Taču publikāciju autori acīmredzot nespēj saskatīt un tāpēc arī neatspoguļo vienu griezīgu momentu.

Drūmajiem notikumiem 30.gados PSRS un drūmajiem notikumiem pēcpadomju Latvijā ir tipoloģiskā kopība. Notikumu autori ir viena un tā paša sociālā tipa pārstāvji – sarkanie parvēniji. Toreiz padomju valstī noziegumus pastrādāja, un tagad Latvijā noziegumus pastrādā proletāriskās izcelsmes iznireļi ar niecīgu izglītību, niecīgu inteliģenci, niecīgu cilvēciskumu. PSRS sabrukums un „brīvvalsts” atjaunošana neko neizmainīja. Pēcpadomju periodā iznireļu kaitnieciskā loma reāli kļuva vēl lielāka. „Brīvvalsts” iznireļi par biznesu pārvērta izglītību, veselības aizsardzību, garīgo kultūru. Padomju iznireļi to neuzdrošinājās darīt. LR sarkanie parvēniji ir tautas posts vēl lielākā mērā nekā padomju sarkanie parvēniji. Diemžēl par to „vēsturnieki” klusē. Klusē tāpēc, ka paši ir parvēniji zinātnē.

Pēc t.s. oktobra revolūcijas krievu boļševikiem neizdevās izskolot jauna tipa politisko eliti no proletariāta („tautas”) kadriem. Krievijā tika nodibināta proletariāta diktatūra, taču tās politiskā un ekonomiskā nomenklatūra veidojās no proletāriskās izcelsmes neizglītotiem karjeristiem, mantkārīgiem nekauņām un iznireļiem bez minimālas taisnīguma un tiesiskuma izpratnes. Boļševiku varas elitē dominēja uzskats, ka likumi tai nav rakstīti. Par carisma gāšanu un uzvaru Pilsoņu karā boļševiku „ļeņiniskajai gvardei” pienākoties tādas pašas privilēģijas, kādas agrāk bija aristokrātijai. Tādā formulējumā tika pamatota boļševiku sarkano iznireļu visatļautība, kas bija vēsturiskais sākums pēcpadomju sarkano parvēniju ieviestajai noziegumu brīvībai.

Padomju Savienībā represijās aktīvi iesaistījās Dobeles apriņķī dzimušais Roberts Eihe – tipisks padomju perioda sarkanais parvēnijs: cilvēks ar divu klašu izglītību, cilvēks ar patoloģisku naidu pret „buržujiem”, „kulakiem”, „trockistiem”, cilvēks, kurš bija „troikas” sastāvā un piesprieda nāves sodu tūkstošiem nevainīgu cilvēku.

Tipisks pēcpadomju perioda sarkanais parvēnijs Latvijā ir Šlesers: cilvēks ar vidējo (bet vispār neskaidru) izglītību, „miljonārs”, „oligarhs”, „Rīdzenes sarunu” organizētājs, LR ekonomikas ministrs, satiksmes ministrs, vairāku Saeimu deputāts bez augstākās (vidējās?) izglītības.

Latviešu sarkano parvēniju uzskaitījumu var turpināt. Piemēru netrūkst. Bet tas šoreiz nav galvenais. Galvenais ir kardinālā nepieciešamība zināt un vienmēr atcerēties par parvēniju ļoti bīstamo potenciālu, konsekvento nepieciešamību iznireļus nolikt savā vietā un nekādā gadījumā viņiem neļaut ietekmēt tautas dzīvi. Tas neapšaubāmi nav viegls uzdevums tautām, kurām nav bijusi aristokrātija, buržuāzija, patiesi inteliģenta inteliģence un kuras proletāriskais sociālais kontingents ir ļoti piemērota augsne iznireļu ģenēzei.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto...

Foto

Latvijas dilemma

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši...

Foto

Vēstule Romas pāvestam: lūdzam iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar Latvijā katastrofiskos apmēros radīto nabadzību

Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt...

Foto

Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža

Tas ir tikai burtiski dažu mēnešu jautājums, kad Putina Krievija var satricināt NATO un visus 21. gadsimta...

Foto

Par Dziesmu svētkiem (raksts tapis pirms pieciem gadiem)

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa...

Foto

Ko aizstāv Aldis Gobzems?

Pēdējo nedēļu laikā bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni skaļiem paziņojumiem. Tiek izmantoti visi līdzekļi, lai, iespējams,...

Foto

Kāpēc es nekad nebalsošu par „Saskaņu”: privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta...

Foto

Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu....

Foto

Stulbuma modernizācija

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā...