Iesaki rakstu: 
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Protams, paziņojumā tiek vēstīts tikai par absolūtajiem skaitļiem, nevienu konkrētu darījumu neatklājot. Žēl. Būtu, mazākais, interesanti uzzināt vismaz to, tieši kādās biznesa jomās līdzekļi pārsvarā tikuši iesaldēti. Piemēram, cik procenti no šīm summām ir saistīti ar bēdīgi slavenām bankām – PBN un BIB?
Tad vismaz sabiedrībā – ko pagalam nogurdinājusi mūsu «kompetento kantoru» visgudra klusēšana uz VID ķēķa skandālu fona – raisītos cerības, ka arī šajā frontes iecirknī mūsu likumsargātāji tomēr izcīnījuši kādas patiesa progresa druskas.
Pirms kāda laika es publicēju diezgan rūpīgi uzmargotu denunciāciju par pāris kolorītiem mūsu biznesa aprindu personāžiem, kuri bija saistīti ar PNB bankas agrāko agregātstāvokli. Cita starpā, protams, iekļaujot tās tekstā tobrīd aktuālo atslēgvārdu “Panamas papīri” (precīzāk – Paradise papers), lai mūsu valsts likumu un maka sargiem mana vēsts vieglāk iekristu acīs.
Diemžēl pēc tās publikācijas ne šī, ne citas iestādes nav izrādījušas interesi manis aprakstīto izmeklēt. Pat ne carnikavieša Aināra Kokoreviča amizanto savas mājas pārdošanu ar atpakaļizpirkšanu.
Droši vien netrūkst cilvēku, kuri no VID ir smagi dabūjuši «pa pirkstiem» dēļ daudz triviālākām lietām – gan par ienākumu deklarācijām un kapitāla pieauguma nodokli, gan par kovidlaikā saņemtiem pabalstiem. Te, atļaušos apgalvot, VID darbiniekiem uz sudraba paplātes tiek priekšā nolikta diezgan pamanāma naudas mazgāšanas shēma, bet atbildē – klusums. Pārāk sarežģīti?
Vājš mierinājums, ar ko mani uzmundrināja tehnoloģiski advancētāks kolēģis: publikācija nav atstājusi vienaldzīgu vismaz vietējo armēņu kopienu. Tajos sociālajos tīklos, kur iespējams aplūkot profilu statistiku, (viņam patīk izteikties oficiozi) «rakstā norādītās personas un viņiem pietuvinātie – augsti stāvoši armēņu finanšu iestāžu cilvēki – itin daudz ir apmeklējuši to cilvēku profilus, kuri bijuši tik drosmīgi, lai šo rakstu pārpublicētu arī savā privātajā profilā».
Līdz ar to droši vien ir visai neproduktīvi mūsu likumsargiem kaut ko pavaicāt par manis piesauktajā Carnikavas šķērsielā jau iedzīvojušos Igaunijas IT industrijas “haizivi” Sergeju Pjanovu (personas kods 100857-XXXXX)?
Mūspusē viņam pieder vienīgi īpašums Carnikavas pagastā (Ādažu novads), Vīnkalnu ielā. Kaimiņvalstī Pjanovs ir zināms kā DATA TECHNOLOGIES OÜ (reģistra kods 14131616) īpašnieks un – pastarpināti – Infonet DC OÜ līdzīpašnieks. Viņa uzņēmums ir visādi «tīrs», tas strādā ar regulāri lielu apgrozījumu, bet “nez kāpēc” – ar fantastiski mazu peļņu vai pat zaudējumiem.
Vai tikai ēstipoisam – carnikavietim tā paša rajona kaimiņi Kamaljans un Kokorēvičs nav samācījuši savus biznesa trikus? Taču šis, kā pats saprotu, ir vien retorisks jautājums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
