Iesaki rakstu: 
Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un sakopt pašiem savu pagalmu.
Mediji nesen ziņoja, ka pēdējo mēnešu tendence liecina, ka lielai daļai Krievijas pilsoņu pieteikumu izskatīšanu jaunām termiņuzturēšanās atļaujām pagarina, jo pierādījumus par viņu finanšu līdzekļiem izsniegušas sankcijām pakļautas bankas, savukārt 10 atteikumi bijuši drošības iestāžu iebildumu dēļ.
Termiņuzturēšanās atļauju programma darbojas jau 12 gadus, un pirmajos tās darbības gados kontrole un pārbaudes saistībā ar priekš termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas izmantotajiem līdzekļiem bija minimālas. Tolaik Latvijā ienāca milzīgi liels un pilnīgi nekontrolēts naudas apjoms, kam līdzi arī diemžēl nāca noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, naudu sajaucot dažādos kontos un uzņēmumos, tālāk tai aizplūstot tālāk uz Eiropu un citām valstīm.
Tagad tā ir pagātne. Bet nekontrolētas naudas plūsmas Latvijas finanšu sistēmā ir nacionālās drošības jautājums.
Tāpēc tika izveidots Finanšu Izlūkošanas dienests (FID). Bet pat sankciju jautājumos FID pilnvaru apjoms ir visai ierobežots, nemaz nerunājot par termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai izmantoto līdzekļu pārbaudēm. Bet to nepieciešams ieviest, tā dodot FID mandātu pārbaudīt visu TUA iegūšanai izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi — tā kā finanšu noziegumiem noilgums ir 15 gadi, šobrīd varam izvērtēt programmu visā tas eksistēšanas garumā. Ja indivīds nespēj pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi, tad, likuma ietvaros, piem., konkrētais īpašums tiek ne tikai arestēts, bet arī konfiscēts, un termiņuzturēšanās atļauja — anulēta.
Iespējams arī paplašinātas pārbaudes veikt juridiskām personām, kurās konstatēta vērā ņemama Krievijas (ar izcelsmi no Krievijas) kapitāla klātbūtne.
Krievijas asinsnaudai Latvijā nav vietas, tā mūs kompromitē, un tas nav vajadzīgs. Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka ārzemnieki izmanto iespēju Latvijā noziedzīgos līdzekļus legalizēt, iegādājoties īpašumus, lai saņemtu TUA. Tāpēc stingrāka līdzekļu kontrole jāveic ne tikai uz darījumiem, kas savulaik attiekušies uz īpašuma iegādi, bet arī uz darījumiem, iegādājoties īpašumu, valsts vērtspapīrus vai, ieguldot uzņēmumu kapitāldaļās.
Aicinu Krišjāni Kariņu, Ministru kabinetu, Mariju Golubevu, Iekšlietu ministriju, FID pievērsties šim jautājumam, veikt nepieciešamās izmaiņas noteikumos un darba nolikumā, vai, ja nepieciešams, iniciēt vajadzīgos likuma grozījumus, ja tādi nepieciešami. Un kavēties ar to nevajadzētu.
Saskaņā ar Lursoft datiem šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas kapitāla ieguldīti 434,87 miljoni eiro. Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7. vietā, un šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020. gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro. Vairākumā gadījumu (91,07%) no visiem uzņēmumiem, kuros reģistrēti Krievijas pārstāvju ieguldījumi, šo ieguldījumu apjoms veido vismaz ceturto daļu no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla, savukārt 65,9% uzņēmumos Krievijas pārstāvju ieguldījums veido pat 100%.
563 uzņēmumi, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Krievijas, saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai.
Par atbalstu un atlaidēm arī stāsts.
Esošajos apstākļos ne ekonomiski, ne politiski, bet visupirms jau morāli nav iespējams pamatot jebkādu nodokļu atlaižu vai valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, kuros dominē Krievijas kapitāls. Tas ir jāpārtrauc un tas ir jādara tagad. Un to pavisam noteikti ir iespējams izdarīt — piemēram, Eiropas Komisija, lemjot atļaut ES dalībvalstīm dotāciju vai cita atbalsta veidā kompensēt papildu izmaksas enerģijas cenu kāpuma dēļ, vienlaikus noteica, ka tas neattiecas uz uzņēmumiem, kas ir t.s. “Russian-controlled entities”.
Jāni Reiru, Finanšu ministriju, Ministru kabinetu aicinu nekavējoties apturēt jebkādu nodokļu atlaižu un/vai cita valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem ar Krievijas kapitālu!
Finanšu izlūkošanas dienests pirms divām nedēļām jau ziņoja, ka saņem pirmos signālus par to, ka Latvijā strādājoši speciālisti, iespējams, palīdz mēģinājumos apiet pret Krieviju vērstās sankcijas. Līdzīgas ziņas publiskojis arī Uzņēmumu reģistrs.
Mēs nebūt neesam vienīgie, kas saskaras ar šādu problēmu, — šie “speciālisti” darbojas visā pasaulē. Rietumvalstu valdības un dienesti nopietni strādā, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju un Krievijas oligarhiem. Tas bieži ir cīniņš ar veselu šo “iespējotāju” (enablers) armiju — juristiem, lobistiem, finanšu menedžeriem un citiem, kuri diemžēl mēdz palīdzēt šiem oligarhiem slēpt, ieguldīt un aizsargāt tos milzu finanšu līdzekļus, kas glabājas ASV un Eiropas institūcijās. Gadu desmitiem Putina oligarhu svīta ir izmantojusi baņķieru un juristu pakalpojumus Rietumos, kas tiem palīdz noslēpt viņu naudu un īpašumus.
Putina oligarhi nevar darboties bez saviem Rietumu “iespējotājiem”, kas dod viņiem piekļuvi mūsu finanšu un politiskajām sistēmām. Šiem negodīgajiem juristiem, grāmatvežiem, trasta un uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem un citiem ir jāveic viņu klientu pamata uzticamības pārbaude, lai nodrošinātu, ka viņi nepieņem asins naudu. Un ja viņi to dara apzināti, par to ir beidzot jānosaka pamatīga kriminālatbildība. Tā nav raķešu zinātne — tā ir veselā saprāta politika, lai aizsargātu demokrātiju.
Aicinu rīkoties Jāni Bordānu, Tieslietu ministriju, Ministru kabinetu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
