Saldus dome paklusām sarīkojusi "veiksmīgu" sabiedrisko apspriešanu par ūdeļu novietni
PIETIEK13.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzīvnieku aizstāvju organizācijas ir sašutušas, ka Saldus novada dome, kas iedzīvotāju iebildumu dēļ bija spiesta neatļaut ūdeļu novietnes būvniecību Zirņu pagastā, pēc tam paklusām sarīkojusi otru sabiedrisko apspriešanu par šīs pašas ūdeļu novietnes celšanu citā vietā – Jaunlutriņu pagastā - un nav ņēmusi vērā pirmajā sabiedriskajā apspriešanā iesūtītās iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties bija pausta negatīva attieksme pret šo ieceri. Saldus būvvalde skaidro, ka ievērojusi visas normatīvo aktu prasības un tieši iedzīvotāju iebildumi bijuši iemesls, kādēļ Zirņu pagasta projekts netika saskaņots, bet nākamajai būvniecības iecerei pamatoti rīkota jauna sabiedriskā apspriešana.
Pret SIA Perspect Investments ieceri būvēt ūdeļu novietni Zirņu pagastā iebilda gan apkārtējie iedzīvotāji, gan dzīvnieku aizstāvji. Turklāt dzīvnieku aizstāvji pat savos saietos piedāvāja aizpildīt sabiedriskās apspriešanas anketas un tās nogādāja būvvaldē. Tādēļ tieši iedzīvotāju noraidošā attieksme bija iemesls neatļaut novietnes būvniecību.
Organizācijas, kas bija mobilizējušas resursus pirmajai iecerei, pēc savas uzvaras sabiedriskajā apspriešanā tālāk vairs šai tēmai neveltīja tik lielu uzmanību. Tikmēr Perspect Investments no savas ieceres neatkāpās un jau pēc īsa brīža izteica vēlmi būvēt ūdeļu novietni Jaunlutriņos.
Kā skaidro Saldus novada būvvaldes vadītāja Anita Grigute, informācija par sabiedrisko apspriešanu ūdeļu novietnes būvei Jaunlutriņos bijusi izvietota normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tā bijusi ievietota novada domes mājas lapā, kā arī vietējā laikrakstā. Taču iedzīvotāju interese bijusi daudz zemāka nekā par pirmo projektu, jo šoreiz ūdeļu novietnes tuvumā atrodas tikai viena daudzdzīvokļu māja, turklāt tuvumā nav arī ūdens krātuves, kā tas bija Zirņu pagastā, kur paredzētā ūdeļu audzēšana varēja piesārņot Cieceres upi. Tādēļ arī nav bijis pārsteigums, ka saņemtas vien 180 anketas, no kurām tikai 37 bijušas pret šo novietni.
Paužot atbalstu šai būvniecības iecerei, iedzīvotāji kā galvenos ieguvumus minējuši jaunu darbvietu radīšanu, apkārtnes sakopšanu un pagasta attīstību. Savukārt būvniecības pretinieki galvenokārt satraucas par smakām, kas, iespējams, varētu rasties zvēraudzētavas darbības rezultātā. Būvniecības pretinieki satraucas arī par iespējamo ūdeļu izbēgšanu un to, ka specifiskā ūdeļu barība varētu piesaistīt vārnas, kaijas un mušas. Kā pretarguments zvēraudzētavas būvniecībai minēts arī iebildums pret kažokzvēru audzēšanas nozari un apdzīvotas vietas tuvums.
Ūdeļu novietnes vietas maiņa gan lika uzņēmumam pieckārt samazināt audzējamo dzīvnieku skaitu – ja Zirņos bija paredzētas 70 novietnes ar 10 tūkstošiem ūdeļu, tad Lutriņos vairs tikai 2000 ūdeļu.
Dzīvnieku aizstāvji neapstrīd, ka formāli visas procedūras ir ievērotas un viņu modrība pēc pirmās „cīņas” noplakusi, tādēļ arī izveicīgajam uzņēmējam izdevies tik viegli iegūt atļauju savu ieceri realizēt citā vietā.
„Visdrīzāk, neko vairs darīt nevaram, bet gribētos redzēt tos, kuri nodarbojas ar šādām mahinācijām, lai tikai uzceltu savu biznesu, vai viņu draugus domē, kas palīdzēja tomēr izshēmot un izbīdīt šo biznesu,” pauž dzīvnieku aizstāvji.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
