Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Pietiek publikācijām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsaucis uz paskaidrojumu sniegšanu Lato Lapsu. Pagaidām nav zināms, kuras tieši portāla publikācijas bijušas pamatā KNAB izsaukumam, taču nav noslēpums, ka KNAB interese par Pietiek publikācijām sākās drīz pēc tam, kad tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski ieteica Lato Lapsam atteikties no ieceres rakstīt grāmatu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi.
KNAB izsaukumā, ko parakstījusi biroja Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļas speciāliste Nataļja Titova, paziņots, ka Lapsa tiek uz biroju izsaukts, lai sniegtu paskaidrojumus „saistībā ar interneta portālā www.pietiek.com izvietotajos rakstos minēto informāciju”. Nekādus sīkākus skaidrojumus, kāpēc biroju ieinteresējušas Pietiek publikācijas, KNAB pagaidām nesniedz.
Arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pagaidām nav sniedzis atbildes uz Pietiek jautājumiem, kopš kura laika birojs ir sācis interesēties par konkrētu žurnālistu darbu un kāpēc izsaukumā nav precīzi minēts, kāda tieši publiskotā informācija un kādu iemeslu dēļ KNAB ir ieinteresējusi.
KNAB likums rāda, ka birojam likumdevēji ir noteikuši ļoti plašas iespējas bez kāda pamatojuma pieprasīt faktiski jebkādu informāciju. Likumā noteikts, ka KNAB ir tiesīgs „pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma”.
Tāpat likums atļauj KNAB „izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā”.
Portāls Pietiek savukārt uzskata, ka KNAB rīcība, mēģinot uz biroju izsaukt žurnālistu un bez kādiem aplinkiem pieprasīt sniegt paskaidrojumus nevis par kādiem partiju finansējuma jautājumiem vai līdzīgām tēmām, kas oficiāli ietilpst KNAB darbības jomā, bet gan par konkrētām portāla publikācijām un tajās sniegtu informāciju ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”.
Līdz ar to pirmdien, kad pulksten 13 paredzēta Lapsas ierašanās KNAB, biroja pārstāvjiem vajadzēs sniegt nopietnus un izsmeļošus paskaidrojumus par to, kāds ir bijis pamats Lapsas izsaukšanai un vai tai nav kāda saistība ar KNAB pēdējā laika aktivitātēm saistībā ar portālu Pietiek, kuras, iespējams, saistītas ar Lapsas gaidāmo grāmatu.
Kā zināms, KNAB interese par Pietiek un tā publikācijām sākās pēc tam, kad līdzšinējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs augusta sākumā publiski paziņoja: „Es ieteiktu Lapsas kungam atteikties no domas rakstīt grāmatu par Jutu Strīķi.”
Saistībā ar šo augstās valsts amatpersonas „ieteikumu” Lapsa vērsās ar iesniegumiem pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, LR Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un KNAB priekšnieka p.i. Strīķes, pēdējās divas amatpersonas aicinot rīkoties savas kompetences ietvaros, bet pirmo – sākt kriminālprocesu par iesniegumos minētajiem faktiem, kas, iespējams, liecina, par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos vai piekļūšanu korespondencei.
KNAB, atbildot uz šo iesniegumu, atrakstījās, savukārt ne Štokenbergs, ne Tieslietu ministrijas preses sekretāre neatbildēja uz jautājumu, kādā veidā, ar kādām metodēm tieslietu ministrs ir ieguvis informāciju par žurnālista plāniem rakstīt grāmatu par konkrēto ministra pieminēto amatpersonu. Netika sniegta atbilde arī uz jautājumu, vai, ņemot vērā, ka šāda informācija publiski nav pausta, ministrs uzskata par iespējamu un pieļaujamu izmantot, iespējams, prettiesiskas metodes šādas informācijas iegūšanai.
Drīz pēc šī Štokenberga paziņojuma izrādījās, ka KNAB ieinteresējis Pietiek izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem. Strīķe pat bija parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Šis „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami bija tapis steigā – tas pat nebija noformēts kā oficiāls izsaukums, kā norādīts likumā, un ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nebija pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna Pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu. Kad Pietiek uz to norādīja, nekāda KNAB reakcija uz šiem norādījumiem nesekoja.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
