Sakarā ar Pietiek publikācijām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsaucis uz paskaidrojumu sniegšanu Lato Lapsu. Pagaidām nav zināms, kuras tieši portāla publikācijas bijušas pamatā KNAB izsaukumam, taču nav noslēpums, ka KNAB interese par Pietiek publikācijām sākās drīz pēc tam, kad tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski ieteica Lato Lapsam atteikties no ieceres rakstīt grāmatu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Jutu Strīķi.
KNAB izsaukumā, ko parakstījusi biroja Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļas speciāliste Nataļja Titova, paziņots, ka Lapsa tiek uz biroju izsaukts, lai sniegtu paskaidrojumus „saistībā ar interneta portālā www.pietiek.com izvietotajos rakstos minēto informāciju”. Nekādus sīkākus skaidrojumus, kāpēc biroju ieinteresējušas Pietiek publikācijas, KNAB pagaidām nesniedz.
Arī KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pagaidām nav sniedzis atbildes uz Pietiek jautājumiem, kopš kura laika birojs ir sācis interesēties par konkrētu žurnālistu darbu un kāpēc izsaukumā nav precīzi minēts, kāda tieši publiskotā informācija un kādu iemeslu dēļ KNAB ir ieinteresējusi.
KNAB likums rāda, ka birojam likumdevēji ir noteikuši ļoti plašas iespējas bez kāda pamatojuma pieprasīt faktiski jebkādu informāciju. Likumā noteikts, ka KNAB ir tiesīgs „pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma”.
Tāpat likums atļauj KNAB „izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā”.
Portāls Pietiek savukārt uzskata, ka KNAB rīcība, mēģinot uz biroju izsaukt žurnālistu un bez kādiem aplinkiem pieprasīt sniegt paskaidrojumus nevis par kādiem partiju finansējuma jautājumiem vai līdzīgām tēmām, kas oficiāli ietilpst KNAB darbības jomā, bet gan par konkrētām portāla publikācijām un tajās sniegtu informāciju ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka „ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”.
Līdz ar to pirmdien, kad pulksten 13 paredzēta Lapsas ierašanās KNAB, biroja pārstāvjiem vajadzēs sniegt nopietnus un izsmeļošus paskaidrojumus par to, kāds ir bijis pamats Lapsas izsaukšanai un vai tai nav kāda saistība ar KNAB pēdējā laika aktivitātēm saistībā ar portālu Pietiek, kuras, iespējams, saistītas ar Lapsas gaidāmo grāmatu.
Kā zināms, KNAB interese par Pietiek un tā publikācijām sākās pēc tam, kad līdzšinējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs augusta sākumā publiski paziņoja: „Es ieteiktu Lapsas kungam atteikties no domas rakstīt grāmatu par Jutu Strīķi.”
Saistībā ar šo augstās valsts amatpersonas „ieteikumu” Lapsa vērsās ar iesniegumiem pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, LR Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un KNAB priekšnieka p.i. Strīķes, pēdējās divas amatpersonas aicinot rīkoties savas kompetences ietvaros, bet pirmo – sākt kriminālprocesu par iesniegumos minētajiem faktiem, kas, iespējams, liecina, par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos vai piekļūšanu korespondencei.
KNAB, atbildot uz šo iesniegumu, atrakstījās, savukārt ne Štokenbergs, ne Tieslietu ministrijas preses sekretāre neatbildēja uz jautājumu, kādā veidā, ar kādām metodēm tieslietu ministrs ir ieguvis informāciju par žurnālista plāniem rakstīt grāmatu par konkrēto ministra pieminēto amatpersonu. Netika sniegta atbilde arī uz jautājumu, vai, ņemot vērā, ka šāda informācija publiski nav pausta, ministrs uzskata par iespējamu un pieļaujamu izmantot, iespējams, prettiesiskas metodes šādas informācijas iegūšanai.
Drīz pēc šī Štokenberga paziņojuma izrādījās, ka KNAB ieinteresējis Pietiek izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem. Strīķe pat bija parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Šis „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami bija tapis steigā – tas pat nebija noformēts kā oficiāls izsaukums, kā norādīts likumā, un ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nebija pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna Pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu. Kad Pietiek uz to norādīja, nekāda KNAB reakcija uz šiem norādījumiem nesekoja.
Iesaki rakstu: 
Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.