Sāk administratīvo lietu par Rīgas domes nevēlēšanos atklāt ziņas par izcirstajiem kokiem
PIETIEK23.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas pašvaldības nevēlēšanos atklāt ziņas par to, cik daudzi koki un ar kādu pamatojumu pērn un šā gada pavasarī ir izcirsti galvaspilsētas teritorijā, kā arī detalizētu informāciju par katru nocirsto koku. Pietiek šodien publicē pieteikumu administratīvajai tiesai, pēc kura saņemšanas tika sākta lieta.
Pieteikums administratīvajai rajona tiesai
2018. gada 20. aprīlī vērsos Rīgas domē ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā? Par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu
2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts un pašvaldību pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 21. maiju datētu vēstuli, ko parakstījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs.
Šajā vēstulē lielākā daļa no manis prasītās informācijas (dati par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu) nav sniegta.
Šā gada 22. jūnijā vērsos ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, kā atbildētāju minot Rīgas domi.
Administratīvā rajona tiesa manu pieteikumu nepieņēma, norādot, ka Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums jāpārsūdz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Atteikumu pārsūdzēju šā gada 19. jūlijā, un šā gada 10. augustā saņēmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atteikumu, kas datēts ar šā gada 7. augustu.
Tā kā uzskatu Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, nesniedzot man prasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,
lūdzu tiesu:
1) ierosināt administratīvo lietu;
2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;
3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas;
4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.
Lato Lapsa
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
