Saeimas vēlēšanu sekas: var sagrīļoties “Progresīvo” vadītā koalīcija Rīgas domē, kura ir pretrunā ar topošo valdības koalīciju Saeimā
N. Andersons08.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Situācija, kad jaunajā valdībā gatavojas būt Apvienotais (Pīlēna) saraksts, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un opozīcijā “Progresīvie”, kamēr Rīgas domē šīs pašas partijas ir vienā koalīcijā, nav palikusi nepamanīta pašiem domes deputātiem.
Lai sodītu līdzšinējos partnerus par neņemšanu Saeimas koalīcijā, “Progresīvo” vadītā Rīgas dome novilcina balsojumu par vienu no šobrīd vakantajām vicemēra vietām. Tā atbrīvojusies, vicemēram Edvardam Smiltēnam tiekot ievēlētam Saeimā, kur viņš kļuvis par spīkeru.
Saskaņā ar RD koalīcijas līgumu šis vicemēra amats ir Nacionālās apvienības un Reģionu alianses kopējās RD frakcijas pārziņā, tāpēc frakcija spriedusi, kuru no pārējiem deputātiem virzīt par jauno vicemēru. Sākotnēji publiski izskanēja Eināra Cilinska vārds, līdz viņš pats izlēmis par labu Edvardam Ratniekam.
Taču šobrīd, divus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, “Progresīvie” novilcina vicemēra ievēlēšanu vakantajā amatā, tādā veidā “atriebjoties” par NA un AS nostāju kategoriski neņemt “Progresīvos” Saeimas koalīcijā.
Ilgi gan šāda novilcināšana nevar turpināties, jo likums nosaka, ka mērs un vicemēri jāievēlē divu mēnešu laikā. Tuvojoties šim datumam, ir zināms, ka “Progresīvo” pārstāvis apstaigājis RD opozīcijas frakcijas, tajā skaitā “Saskaņas” un Krievu Savienības frakcijas, acīmredzot meklējot saskares punktus jaunas RD koalīcijas pamatu veidošanai (“Progresīvo” neomarksistiskā nokrāsa nevienam nav noslēpums), taču pagaidām nav zināms, kādi panākumi bijuši šiem gājieniem.
Zaudētājos var izrādīties mērs Mārtiņš Staķis, kurš pēc izstāšanās no “Kustības PAR” ir bezpartejisks, kuram nav nekādi politiskie resursi un kurš ir pilnīgi atkarīgs no “Progresīvo” labvēlības. Mārtiņa Staķa vadītā koalīcija šogad jau ir pazaudējusi divus deputātus (apkaimju aktīvistu Kasparu Spundi un bijušo “konservatīvo” Valteru Bergu, kas tagad ir neatkarīgie deputāti un darbojas opozīcijā), tāpēc vēl kādas koalīcijas izmaiņas varētu būt pašreizējam mēram liktenīgas. Tikmēr šādi apsvērumi neierobežo “Progresīvos”, kuru biedrs Mārtiņš Staķis nav un kuriem drīzāk varētu būt izdevīgi virzīt kādu no saviem līderiem par galvaspilsētas mēru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
