Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Saeimai gatavo likumprojektu, kas ierobežos pilsoņu tiesības

Haralds Bruņinieks, biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valdes priekšsēdētājs
23.03.2012.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs” vērš sabiedrības uzmanību uz likumprojektu „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas ierobežotu sabiedrības līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās.

16. pants nosaka, ka vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

 Līdz ar šo pantu tiek ierobežota sabiedrības tieša iesaiste sabiedriskajās apspriešanās, faktiski lēmumu uzticot vietējām pašvaldībām.

Savukārt 21. pants atļauj brīvi vietējām pašvaldībām izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

Spēkā esošo MK noteikumu Nr.717“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 7. punkts, kas nosaka, ka “[p]irms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru” un tikai pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

Jaunā redakcija uztic pašvaldībām pašām noteikt ciršanas kārtību un gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedrisko apspriešanu un kad nepiemēro.

Vēršam uzmanību uz nesenā pagātnē Valmieras pašvaldības veikto koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Valmieras pašvaldība ar savu politiku un rīcību ir neatgriezeniski ietekmējusi iedzīvotājus, laupot tiem skaistumu, kas bija pierasts daudzām paaudzēm.

2010. gada Lieldienās, Klusajā sestdienā, valmieriešus un plašāku apkārtējo sabiedrību pārsteidza satraucoša ziņa, ka Latvijas Republikas nacionālajā sporta bāzē – Jāņa Daliņa stadionā – notikusi vandālisma akcija un gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts Jāņa Daliņa stadiona krāšņais parks.

Otrajā pasaules karā Valmiera smagi cieta, taču Jāņa Daliņa stadions ar savu krāšņo dabu tika pasargāts. Pēc notikušās koku izciršanas gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts vairāk nekā 70 gadus vecais stadiona krāšņais parks ozolu un liepu aleja, kuru mērķtiecīgi stādīja aizsargu organizācija trīsdesmitajos gados.

Mēs, biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs”, esam neizpratnē par likumprojektu, kas tiek gatavots pieņemšanai Saeimā, kas ierobežo rīkot sabiedriskās apspriešanas, uzticot lēmumu vietējām pašvaldībām. Sabiedriskās apspriešanas neesamība ir uzskatāma par pilsoņu ierobežošanu brīvi paust savu viedokli, jo tādā veidā nevar nodrošināt pilsoņu tiesības līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kuras nodrošina Latvijas Republikai saistošā Orhūsas konvencija.

Tikai sabiedriskās apspriešanas rezultātā ir iespējams uzzināt un izvērtēt skartās sabiedrības viedokli, kas ir būtisks, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ierobežot sabiedrības viedokli. Turklāt attiecīgais likumprojekts ierobežotu sabiedrības vērtējumu un līdzdalību. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana balstītos tikai uz vietējo pašvaldību noteikumiem, kur sabiedriskā apspriešana būtu pašvaldības lēmums, to rīkot, jeb ne.

 Ne vienmēr pašvaldības viedoklis var sakrist ar visas sabiedrības viedokli, tāpēc, ņemot vērā arī Valmieras administratīvās rajona tiesas lēmumu(Nr.A420796110; lietvedības Nr.03653-11/44), kas atzīst par prettiesisku Valmieras pašvaldības domes 2010. gada oktobra lēmumu Nr.464 par koku novērtēšanas komisijas lēmumu izcirst kokus stadionā, lūdzam nepieņemt ierobežojošo normu, kas liegtu sabiedrībai piedalīties publiskajās sabiedriskajās apspriešanās.

Noteikumu projekts par koku ciršanu ārpus meža

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. prasības un kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā aprēķināšanai;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē vietējā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētajos gadījumos.

4. Lai uzsāktu koku ciršanu ārpus meža, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajā zonā;

4.3. kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, ja koki tiek cirsti ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. tad, kad tie sasnieguši šo noteikumu 1.pielikumā noteikto apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. ārpus pilsētām kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, un Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus, kuru ciršana nepieciešama normatīvajos aktos par nacionālo drošību noteiktajā kārtībā izsludinātā ārkārtējā situācijā;

5.5. kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība.

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trīs skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, Zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās un īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izdota atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 22.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vietējā pašvaldībā, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā, iesniedz iesniegumu par koku ciršanu.

12. Vietējā pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu un koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem, kā arī koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju:

12.1. 20 darbdienu laikā – gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

12.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

13. Vietējā pašvaldība lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

14. Vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 22.punktā minētās zaudējumu atlīdzības nomaksas.

15. Veicot šo noteikumu 12. punktā minēto izvērtējumu, vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi-arboristu vai citas nepieciešamās nozares ekspertu vai arī izveido komisiju.

16. Vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

17. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

18. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darba dienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

19. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā, vai ja vietējā pašvaldība ir atzinusi koka nociršanu par neatliekamu.

20. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot šo noteikumu 2. pielikumā ietverto veidlapu.

21. Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

III Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

22. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

23. Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā maksimālo summu latos (bez pievienotās vērtības nodokļa) veido šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums.

24. Vietējā pašvaldība ir tiesīga samazināt šo noteikumu 3.pielikumā minētos koeficientus.

25. Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikta:

25.1. gadījumā, kad koku ciršanu pilnā apjomā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, un šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. gadījumā, kad koki tiek cirsti īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. gadījumā, kad koki tiek cirsti dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājums

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 21.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Novērtē šo rakstu:

2
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai tiešām NA pretestība “bēgļu jautājumā” pielīdzināma Latvijas drošības upurēšanai?

FotoĀrlietu ministra Edgara Rinkēviča publicētais komentārs, kurā Nacionālās apvienības (NA) pretestība t.s. “bēgļu jautājumā" pielīdzināta Latvijas drošības upurēšanai, ir spilgts paraugs tam, cik ļoti pēdējā laikā Vienotība nevēlas iesaistīties jebkādās konstruktīvās diskusijās ne ar Latvijas sabiedrību, ne ar pārējām partijām vai deputātiem.
Lasīt visu...

21

Civilizētā barbarisma lūkojums. Kara predestinācija un pēckara perspektīvas. 2.eseja

FotoTā nebūs nemirstīga banalitāte, ja sacīsim sekojošo. Eiropiešu dzīvē eksistē maģiska nolemtība (predestinācija), un šīs maģiskās nolemtības galvenā forma ir karš. Eiropiešu problēmas spēj atrisināt vienīgi karš. Eiropā jebkurš vēsturiskais etaps agrāk vai vēlāk noslēdzas ar karu. Imanuela Kanta savā laikā skaisti iecerētais Eiropas „mūžīgais miers” nekad nav pastāvējis. Drīzāk vienmēr ir pastāvējusi eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība, kurai uzmanību pievērsa Osvalds Špenglers. Eiropiešu valdnieku politiskā patmīlība nav iedomājama bez svešu zemju iekarošanas un svešu tautu pakļaušanas. Iekarošana ir eiropiešu valdnieku kundzības stihija un simbols. Eiropeiskās dzīves jauna kārtība vienmēr ir pēckara dzīves kārtība.
Lasīt visu...

18

Kad bēgļa izskatā pie mums nāk Jēzus

FotoBailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā līmenī. Sākusies kā pamatota un vajadzīga diskusija par to, cik bēgļu Latvija spētu uzņemt un integrēt, patlaban diskusija publiskajā telpā kļuvusi par emocionālu ‘kliegšanu’, kurā dominē strupceļā vedošs, kategorisks sauklis „Nekādu bēgļu!”. Ņemot vērā, ka tajā iesaistās aizvien vairāk kristiešu, vēlos piedāvāt pārdomām piecus īsus argumentus, kāpēc Latvijai būtu jāuzņem šie 250 bēgļi.
Lasīt visu...

21

Šī valsts ir mana

FotoPēdējā laikā masu medijos un sociālā telpā tiek agresīvi pasniegta informācija par nepieciešamību Latvijai uzņemt Āfrikas un citu valstu bēgļus, kas dodas pāri Vidusjūrai uz Dienvideiropas valstīm, kuras jau netiek galā ar bēgļu pieplūdumu. Šajā sakarā man bija daudz domu, pārdomu, un, kamēr gatavojos šo sašutuma vētras izraisīto haosu pārvērst par kārtību un argumentēti uzlikt uz papīra, valdība jau paspēja pieņemt lēmumu par bēgļu uzņemšanu.
Lasīt visu...

6

Pārsteidz vieglprātība un steiga, kādā tiek risināts imigrantu jautājums

FotoAr patiesām bažām vērojam Ministru kabineta pieņemtos lēmumus saistībā ar plānoto nelegālo imigrantu izmitināšanu Latvijā. Pārsteidz vieglprātība, nerēķināšanās ar tautas viedokli un steiga, kādā tiek risināts šis jautājums. Mēs kategoriski iebilstam pret Āfrikas un Āzijas ieceļotāju, ko politiķi savā retorikā bieži apzīmē ar jēdzienu “bēgļi”, izmitināšanu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts – būtībā nostiprināt piespiedu nomas attiecības

Tieslietu ministrijas sagatavotais un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās...

Foto

Eiropas mēroga muļķošana

Mūs cenšas iežēlināt un biedēt, cenšas izmantot melus un cilvēku nezināšanu, lai tikai Latvija piekāptos un uzņemtu ieceļotājus no Āfrikas. Tik rupjā veidā...

Foto

Par Grieķijas trešās glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas nacionālo pozīciju: jautājumi Straujumai

2015.gada 17.jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdes slēgtajā daļā tika lemts par Rīkojuma projektu „Par...

Foto

Norausim VDK maskas

Jau pagājuši 25 gadi, kopš atjaunojām neatkarību. Tomēr daudzi ir bijuši tik lieli okupantu pakalpiņi, ka baidās, vai vel kas nav palicis izzagtajos...

Foto

Taisnība uzvar

Dalos ar jums pieredzē par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā “Rubins pret Latviju” pieredzēto un saprasto. Pilns sprieduma teksts ir pieejams ECT mājas lapā...

Foto

Lai arī strīdi ir izšķirami tiesā, tas nenozīmē, ka tos nevar apspriest sabiedrībā

Masu informācijas līdzekļos publicēta zvērinātu advokātu biroja iLAW zvērinātu advokātu Normunda Šlitkes un Artas Snipes...

Foto

Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt? Atbilde ir skaudra un skumja. Pagaidām neko. Tiešām?

Laika ritenis griežas. Esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu labu darbu tautas interesēs...

Foto

Par izglītības un zinātnes ministres dalību Rīcības komitejas sēdēs

Kopš 2014. gada 5. novembra, kad Mārīte Seile stājās izglītības un zinātnes ministra amatā, notikušas trīs XI...

Foto

Vai Krievijas hibrīdaģents NEPLP vadībā?

Lai nebūtu pārpratumu – runa ir par līdzšinējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Nopietni jautājumi par viņa...

Foto

Mūsu summa ir mūsu valsts

Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti....

Foto

Par valsts līdzekļu izšķērdēšanu Nacionālajā sporta centrā „Mežaparks”

Lai nodrošinātu Latvijas sporta infrastruktūras tālāku attīstību, 2014. gada oktobrī tika veikta valsts līdzekļu pārdale un daļa no...

Foto

Neesošais autoserviss un citi Ķekavas mēra "komandas" labie darbi

Esmu ķekavniece un jau vairākus gadus strādāju Ķekavas novada pašvaldībā. Šobrīd publiskajā telpā izskanēja informācija par Ķekavas...

Foto

Par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu šai sakarā

Iepazīstoties ar vairāku valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Ministru...

Foto

Zelta gadsimta varā

Mūsdienu zinātnieki par senāko tautu pasaulē uzskata bušmeņus, kuri apdzīvo apvidu ap Namībijas tuksnesi. Vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija, bet pa...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Kara predestinācija un pēckara perspektīvas. 1.eseja

Ne tikai Latvijas tautas saprātīgais minimums ir noilgojies pēc kara. Pēc kara ir noilgojusies arī citu Eiropas...

Foto

Kas notiek Rīgas medicīnā?

Līdz šim šo jautājumu es uzdevu vienkāršāk: "Kas notiek P. Stradiņa slimnīcā?" – un atbildēju ar sēru stāstu par pārblīvētu uzņemšanas nodaļu,...

Foto

Kāpēc Latvijas pārstāvis balsoja pret ANO rezolūciju par ģimeni?

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome savā 29.sesijā š.g. 3.jūlijā ir pieņēmusi vēsturiski nozīmīgu rezolūciju “Par ģimenes...

Foto

Visi atbildīgie atkal bezatbildīgi šķīstās nevainībā

Dziesmu svētku burts un gars ir jau labi pasen sagandēts. Un tas, kas notika šajos skolēnu dziesmu un deju svētkos,...

Foto

Notikušais dziesmu svētkos pats par sevi nav nekas īpašs, BET...

Labi saprotot, kādus neglaimojošus izteikumus varu izpelnīties, tomēr īsi un skaidri pateikšu - pati par sevi...

Foto

Tiek grauta domes un citu apbedītāju reputācija: atklāta vēstule Rīgas mēram un citām amatpersonām

Jau vairākus gadus Rīgā ir nodibināti uzņēmumi SIA ,,Akropolis”, SIA ,,Apbedīšanas nams-krematorija...

Foto

Pārkrievošanas rēgs

Gadsimtiem atrodoties Kremļa jūgā, latvju tautai bija jāpārdzīvo smaga rusifikācijas nasta. Cara terorā pat tika izvērsta totāla pārkrievošana, pilnīgi aizliedzot latviešu valodu. Pat skolā...

Foto

Tu vari palīdzēt glābt Tēvzemi!

Pēdējo gadu notikumi skaidri norāda ka lielāko Latvijas politiskās partiju elite domā tikai par savu elku Rietumos un Austrumos ietekmes nostiprināšanu...

Foto

Par pozīciju var nākties "lidot" jeb politiskā izrēķināšanās

8.jūlijā biju to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja, šķiet, politiskajā dienaskārtībā salīdzinoši bieži sastopamu un sevis parlamentā...

Foto

Valsts amatpersonām Latvijas sabiedrība jāuzrunā latviski

ASV vēstniecības rīkotajās Neatkarības dienas svinībās savu uzrunu sāku, latviešu valodā sveicot pasākuma viesus, kā arī to beidzu ar „Dievs,...

Foto

Latvijas Klaunu ģilde* lūdz atlaist Kaprānu no darba par aizskarošu publisku runu

Latvijas Klaunu ģilde nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbrīvot no ieņemamā amata ārštata...

Foto

Latvijas Radio rupji un apzināti ēterā pazemo sievietes

Šī gada 8.jūnijā VSIA „Latvijas radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījumā „Beidz ar Pieci” apzināti tika...

Foto

Dimants atbild uz vēstuli "Dimanta kungs, vai ēterā „drāzt anālā” drīkst tikai sabiedriskie mediji?"

Šī ir saņemtā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta...

Foto

Ja demogrāfija ir nolemtība, tad iedzīvotāju pārvietošanās ir vēstures motors

Līdz ar pakāpenisku Latvijas pilsoņu migrēšanu uz Rietumiem valsts vienaldzības dēļ pienācis laiks šo tukšumu aizpildīt....

Foto

Dodu Drošības policijas priekšniekam trīs dienas laika publiski atvainoties par nelikumīgo aizturēšanu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru izbeigta tiesvedība manā, kā izrādās, nenotikušā administratīvā...

Foto

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko...

Foto

VID: ja neizdodas gūt peļņu – jūs var pārbaudīt kā krāpnieku

Pietiek jau ziņoja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domām mobilās betona ražošanas rūpnīcas iegāde, nekustamā īpašuma...

Foto

Civilizētā barbarisma lūkojums. Metafizikas pieprasījums

Cilvēku pārdomās par sevi un ārējo vidi var ērti saskatīt divas apziņas stratēģijas. Katra apziņas stratēģija izpaužas īpaši piemērotā laikā. Tā...

Foto

Par nojūgušos veci un dievišķo velšu caurulēm

Parasti es cenšos to, kas man sakāms par kādu, manuprāt, svarīgu tēmu, izteikt tikai vienu reizi nedēļā. Taču psihošana...

Foto

Bijušā finanšu ministra Vilka loģikas vājums

Latvijā ir tikai daži cilvēki, kurus skāris t.s. Latvijas veiksmes stāsta efekts. Viens no tiem ir bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš...

Foto

Par stukačiem un stukača dabu

Nesen noskaidrojās - kāds advokāts ir trakoti sašutis par to, ka ar viņa kā "Latvijas Republikas pilsoņa" parakstītu iesniegumu (precīzāks gan...

Foto

Vienīgā joma, kurā NEPLP attīsta savas prasmes, ir birokrātisku vēstuļu rakstīšana

Pēc turpat trīs nedēļu izmeklēšanas NEPLP ziņo par pirmajiem rezultātiem. Latvijas Radio pārkāpis likumu. Vienā...

Foto

Latvijas Radio skan: "Izp...ts kā ministrs Rinkēvičs, gejs netīrs."

2015.gada 9.jūnijā VSIA „Latvijas Radio” programmā „Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” raidījuma „Beidz ar pieci” laikā apzināti...

Foto

Latvijas Radio pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 66.panta prasības

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - par VSIA "Latvijas Radio" programmas "Latvijas Radio 5...

Foto

Pārbaudīt Latvijas naudas apriti ofšorā Delaverā

Reaģējot uz mediju 31. maijā publiskoto ziņu par atklāto viena miljarda eiro izzagšanu no bankām Moldovā, šo nelegālo naudu “atmazgājot”...