Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Saeimai gatavo likumprojektu, kas ierobežos pilsoņu tiesības

Haralds Bruņinieks, biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valdes priekšsēdētājs
23.03.2012.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs” vērš sabiedrības uzmanību uz likumprojektu „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas ierobežotu sabiedrības līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās.

16. pants nosaka, ka vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

 Līdz ar šo pantu tiek ierobežota sabiedrības tieša iesaiste sabiedriskajās apspriešanās, faktiski lēmumu uzticot vietējām pašvaldībām.

Savukārt 21. pants atļauj brīvi vietējām pašvaldībām izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

Spēkā esošo MK noteikumu Nr.717“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 7. punkts, kas nosaka, ka “[p]irms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru” un tikai pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

Jaunā redakcija uztic pašvaldībām pašām noteikt ciršanas kārtību un gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedrisko apspriešanu un kad nepiemēro.

Vēršam uzmanību uz nesenā pagātnē Valmieras pašvaldības veikto koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Valmieras pašvaldība ar savu politiku un rīcību ir neatgriezeniski ietekmējusi iedzīvotājus, laupot tiem skaistumu, kas bija pierasts daudzām paaudzēm.

2010. gada Lieldienās, Klusajā sestdienā, valmieriešus un plašāku apkārtējo sabiedrību pārsteidza satraucoša ziņa, ka Latvijas Republikas nacionālajā sporta bāzē – Jāņa Daliņa stadionā – notikusi vandālisma akcija un gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts Jāņa Daliņa stadiona krāšņais parks.

Otrajā pasaules karā Valmiera smagi cieta, taču Jāņa Daliņa stadions ar savu krāšņo dabu tika pasargāts. Pēc notikušās koku izciršanas gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts vairāk nekā 70 gadus vecais stadiona krāšņais parks ozolu un liepu aleja, kuru mērķtiecīgi stādīja aizsargu organizācija trīsdesmitajos gados.

Mēs, biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs”, esam neizpratnē par likumprojektu, kas tiek gatavots pieņemšanai Saeimā, kas ierobežo rīkot sabiedriskās apspriešanas, uzticot lēmumu vietējām pašvaldībām. Sabiedriskās apspriešanas neesamība ir uzskatāma par pilsoņu ierobežošanu brīvi paust savu viedokli, jo tādā veidā nevar nodrošināt pilsoņu tiesības līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kuras nodrošina Latvijas Republikai saistošā Orhūsas konvencija.

Tikai sabiedriskās apspriešanas rezultātā ir iespējams uzzināt un izvērtēt skartās sabiedrības viedokli, kas ir būtisks, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ierobežot sabiedrības viedokli. Turklāt attiecīgais likumprojekts ierobežotu sabiedrības vērtējumu un līdzdalību. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana balstītos tikai uz vietējo pašvaldību noteikumiem, kur sabiedriskā apspriešana būtu pašvaldības lēmums, to rīkot, jeb ne.

 Ne vienmēr pašvaldības viedoklis var sakrist ar visas sabiedrības viedokli, tāpēc, ņemot vērā arī Valmieras administratīvās rajona tiesas lēmumu(Nr.A420796110; lietvedības Nr.03653-11/44), kas atzīst par prettiesisku Valmieras pašvaldības domes 2010. gada oktobra lēmumu Nr.464 par koku novērtēšanas komisijas lēmumu izcirst kokus stadionā, lūdzam nepieņemt ierobežojošo normu, kas liegtu sabiedrībai piedalīties publiskajās sabiedriskajās apspriešanās.

Noteikumu projekts par koku ciršanu ārpus meža

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. prasības un kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā aprēķināšanai;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē vietējā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētajos gadījumos.

4. Lai uzsāktu koku ciršanu ārpus meža, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajā zonā;

4.3. kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, ja koki tiek cirsti ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. tad, kad tie sasnieguši šo noteikumu 1.pielikumā noteikto apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. ārpus pilsētām kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, un Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus, kuru ciršana nepieciešama normatīvajos aktos par nacionālo drošību noteiktajā kārtībā izsludinātā ārkārtējā situācijā;

5.5. kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība.

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trīs skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, Zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās un īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izdota atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 22.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vietējā pašvaldībā, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā, iesniedz iesniegumu par koku ciršanu.

12. Vietējā pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu un koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem, kā arī koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju:

12.1. 20 darbdienu laikā – gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

12.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

13. Vietējā pašvaldība lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

14. Vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 22.punktā minētās zaudējumu atlīdzības nomaksas.

15. Veicot šo noteikumu 12. punktā minēto izvērtējumu, vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi-arboristu vai citas nepieciešamās nozares ekspertu vai arī izveido komisiju.

16. Vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

17. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

18. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darba dienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

19. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā, vai ja vietējā pašvaldība ir atzinusi koka nociršanu par neatliekamu.

20. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot šo noteikumu 2. pielikumā ietverto veidlapu.

21. Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

III Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

22. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

23. Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā maksimālo summu latos (bez pievienotās vērtības nodokļa) veido šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums.

24. Vietējā pašvaldība ir tiesīga samazināt šo noteikumu 3.pielikumā minētos koeficientus.

25. Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikta:

25.1. gadījumā, kad koku ciršanu pilnā apjomā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, un šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. gadījumā, kad koki tiek cirsti īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. gadījumā, kad koki tiek cirsti dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājums

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 21.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Novērtē šo rakstu:

2
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc reforma pārvērtās katastrofā?

FotoVisu šodienas nelaimju sākums jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu pasaules vēstulē. Sociālismā, kur valdīja liels preču deficīts, ideālā situācijā tirgus ekonomikai paši brīvprātīgi sagrāva rūpniecību, lauksaimniecību un zinātni, lai tiktu vaļā no sociālisma.
Lasīt visu...

12

Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti

FotoPastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti tiek vainota valsts un politiķi, jo tie nesaskata lielo zinātnes potenciālu un tādējādi iznieko iespēju ieguldīt savā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Iesniegums KNAB par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē portālu

FotoA. god. Streļčenoka kungs! Latvijas Republika 2015. gada pirmajā pusgadā ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Šajā saistībā Latvijas valdība ir izveidojusi prezidentūrai veltītu portālu internetā eu2015.lv. Modernizāciju piedzīvojusi arī Ārlietu ministrijas mājas lapa mfa.gov.lv.
Lasīt visu...

12

Vai mēs gribam brīvību vai "liberty"?

FotoVai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs sanaido ar saviem draugiem. Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs ielenc ar ASV tankiem.
Lasīt visu...

10

Ar katru Dreimani šī aizvien mazāk ir jūsu valsts

FotoUz visas kopējās pēdējo dienu jezgas fona saistībā ar nu jau bijušo Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani un viņas nu jau bijušo pielaidi valsts noslēpumam man ir tikai trīs nieka lietas sakāmas.
Lasīt visu...

21

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas turpmākie soļi

FotoIepriekšējā etīdē bija runa par kultūras teorijas pirmajiem soļiem. Tie galvenokārt sakņojās XIX gs. nogalē un XX gs. sākumā populārajā evolucionismā. Tolaik viens no lielākajiem teorētiskajiem sasniegumiem bija atziņa, ka kultūrā tāpat kā dabā ir sastopama evolūcija. Evolucionisma korifeji bija Anglijas zinātnieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāpēc Mārcis Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta kandidāts?

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā....

Foto

Daiļd...sēju pārkombinēšanās

Aizvakar valdība steigā, neuzklausot lauksaimniekus, pieņēma noteikumus* marķētas degvielas lietošanai lauksaimniecībā, bet vakar Finanšu ministrijā, tiekoties Zemkopības ministrijas, VID un lauksaimnieku pārstāvjiem, tika konstatēts...

Foto

Vēlreiz lūdzam Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas

Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Ministru kabineta locekļiem - par Valsts drošības komitejas zinātniskās...

Foto

1990. gada nozīme Latvijas vēsturē

Tuvojas brīdis, kad vietējās pārvaldes struktūras svinīgi atzīmēs 25 gadus kopš LPSR Augstākā padome 4. maijā pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Mazāk...

Foto

Uzticamība, pielaide, pielaidīgums un caurspīdīgums Ministru kabinetā, Valsts kancelejas vadītāju noņemot

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba...

Foto

Plaša apjoma korupcija Ukrainas "Naftogaz" īstenota ar Rietumu banku starpniecību

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni, Latvijā līdz šim...

Foto

No Ukrainas "Naftogaz" aizplūdusī nauda sasaistīta ar Turcijas kuģu remonta uzņēmumu

Kāds Pietiek lasītājs iesūtījis divus rakstus no interneta portāla bne.eu, kuri, lai gan jau gadu seni,...

Foto

Praidi un „vīģes koka lapa”

Pats populārākais teiciens ar ko ikvienam, ne tikai bērnībā, bija jāsastopas neapšaubāmi ir: „Kā tev nav kauns!” Katru pieķerto nedarbu, pārkāpumu,...

Foto

Hibrīdkarš un postpadomju sabiedrība

Varētu teikt, ka vārds „hibrīdkarš” ir stabili ierindojies visbiežāk pieminēto vārdu topā vismaz tad, ja runa ir par globālo politiku un drošību....

Foto

Valsts kancelejas direktore iesūdz tiesā Vonsoviču par paustajiem apmelojumiem

Piektdien, 10.aprīlī, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret R.Vonsoviču par goda un cieņas...

Foto

Tā runāja (rakstīja) Iesalnieks...

Sociālā tīkla Twitter lietotājs ar segvārdu Māris ben-Ūdris (@arlekiins) ir paveicis apjomīgu darbu, apkopojot iespaidīgu kolekciju ar pašreizējā Nacionālās apvienības valdes locekļa,...

Foto

Pases ir okupantiem, ne latviešiem: atklāta vēstule Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam un tiesību iestādēm

Griežos ar lielu lūgumu palīdzēt man, Latvijas pilsonim, atjaunot Latvijas pasi,...

Foto

Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze

Informēju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - Birojs) ir pabeigta pārbaude par 2014.gada 22.septembra iesniegumu (turpmāk - iesniegums) par...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Teorijas pirmie soļi

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar...

Foto

Daži nopietni jautājumi, kas Lieldienās pavīd man prātā saistībā ar Latviju kā kristīgu valsti

Kārtējās Lieldienas ir klāt. Valsts mēroga svētki, un tāpēc ir brīvdienas. Latvija...

Foto

Ārprāta anatomija, jeb Kā Latvijā darbojas importētie likumi

Visi rakstā minētie notikumi un personas ir patiesi. Saprotamu iemeslu dēļ ir mainīti personu vārdi un apdzīvoto vietu...

Foto

Ja vēlies mieru, tad gatavojies mieram, nevis karam

Lietuvā taisās ieviest obligāto militāro dienestu, jo ir noteikta sabiedrības daļa, kura uzskata, ka pastāv iebrukuma draudi šajā...

Foto

„Prudentia" un nodokļu maksātāju nauda: atklāta vēstule Kārlim Krastiņam un viņa vadītajai "Prudentia"

Nesen portālā Delfi bija publicēts Jūsu viedoklis „Kārlis Krastiņš: Kā nodrošināt godīgu konkurenci ES aviācijā?”....

Foto

Kāpēc Jelgavas dome saudzē Pēteri Salkazanovu?

Kāpēc Jelgavas dome un tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) saudzē Jelgavas autobusu parka vadītāju Pētera Salkazanovu? Šāds jautājums neviļus ienāk prātā ikvienam,...

Foto

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti

Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti - par pašu izpēti, par atlīdzību,...

Foto

Tautas nākotnes cilvēka historiogrāfiskā vadīkla

Nākotnes cilvēka koncepts latviešu kultūrā ir pazīstams. Par „Nākotnes cilvēka” izaugsmi un tāda nosaukuma romāna sacerēšanu kādreiz filosofēja Rainis. Romāns netika...

Foto

Rēzeknes domē valda totalitārais režīms, pilsēta dzīvo bailēs no sava mēra

Aicinājām uz interviju Rēzeknes domes opozīcijas deputātu Vjačeslavu Dubovski (attēlā) uz sarunu par Rēzeknes pašvaldības...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem

Nespēja skaidri nodefinēt Latvijas stratēģiju enerģētikas nozarē ir novedusi pie virknes nepārdomātu un pretrunīgu lēmumu, nekonsekvences un...

Foto

Es gribu labu prezidentu, un es par to gribu runāt

Jāsāk ar Bērziņa kunga pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem (protams, subjektīvi, bet tomēr), tad mēs varētu iegūt...