Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Saeimai gatavo likumprojektu, kas ierobežos pilsoņu tiesības

Haralds Bruņinieks, biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valdes priekšsēdētājs
23.03.2012.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs” vērš sabiedrības uzmanību uz likumprojektu „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas ierobežotu sabiedrības līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās.

16. pants nosaka, ka vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

 Līdz ar šo pantu tiek ierobežota sabiedrības tieša iesaiste sabiedriskajās apspriešanās, faktiski lēmumu uzticot vietējām pašvaldībām.

Savukārt 21. pants atļauj brīvi vietējām pašvaldībām izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

Spēkā esošo MK noteikumu Nr.717“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 7. punkts, kas nosaka, ka “[p]irms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru” un tikai pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

Jaunā redakcija uztic pašvaldībām pašām noteikt ciršanas kārtību un gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedrisko apspriešanu un kad nepiemēro.

Vēršam uzmanību uz nesenā pagātnē Valmieras pašvaldības veikto koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Valmieras pašvaldība ar savu politiku un rīcību ir neatgriezeniski ietekmējusi iedzīvotājus, laupot tiem skaistumu, kas bija pierasts daudzām paaudzēm.

2010. gada Lieldienās, Klusajā sestdienā, valmieriešus un plašāku apkārtējo sabiedrību pārsteidza satraucoša ziņa, ka Latvijas Republikas nacionālajā sporta bāzē – Jāņa Daliņa stadionā – notikusi vandālisma akcija un gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts Jāņa Daliņa stadiona krāšņais parks.

Otrajā pasaules karā Valmiera smagi cieta, taču Jāņa Daliņa stadions ar savu krāšņo dabu tika pasargāts. Pēc notikušās koku izciršanas gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts vairāk nekā 70 gadus vecais stadiona krāšņais parks ozolu un liepu aleja, kuru mērķtiecīgi stādīja aizsargu organizācija trīsdesmitajos gados.

Mēs, biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs”, esam neizpratnē par likumprojektu, kas tiek gatavots pieņemšanai Saeimā, kas ierobežo rīkot sabiedriskās apspriešanas, uzticot lēmumu vietējām pašvaldībām. Sabiedriskās apspriešanas neesamība ir uzskatāma par pilsoņu ierobežošanu brīvi paust savu viedokli, jo tādā veidā nevar nodrošināt pilsoņu tiesības līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kuras nodrošina Latvijas Republikai saistošā Orhūsas konvencija.

Tikai sabiedriskās apspriešanas rezultātā ir iespējams uzzināt un izvērtēt skartās sabiedrības viedokli, kas ir būtisks, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ierobežot sabiedrības viedokli. Turklāt attiecīgais likumprojekts ierobežotu sabiedrības vērtējumu un līdzdalību. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana balstītos tikai uz vietējo pašvaldību noteikumiem, kur sabiedriskā apspriešana būtu pašvaldības lēmums, to rīkot, jeb ne.

 Ne vienmēr pašvaldības viedoklis var sakrist ar visas sabiedrības viedokli, tāpēc, ņemot vērā arī Valmieras administratīvās rajona tiesas lēmumu(Nr.A420796110; lietvedības Nr.03653-11/44), kas atzīst par prettiesisku Valmieras pašvaldības domes 2010. gada oktobra lēmumu Nr.464 par koku novērtēšanas komisijas lēmumu izcirst kokus stadionā, lūdzam nepieņemt ierobežojošo normu, kas liegtu sabiedrībai piedalīties publiskajās sabiedriskajās apspriešanās.

Noteikumu projekts par koku ciršanu ārpus meža

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. prasības un kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā aprēķināšanai;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē vietējā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētajos gadījumos.

4. Lai uzsāktu koku ciršanu ārpus meža, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajā zonā;

4.3. kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, ja koki tiek cirsti ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. tad, kad tie sasnieguši šo noteikumu 1.pielikumā noteikto apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. ārpus pilsētām kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, un Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus, kuru ciršana nepieciešama normatīvajos aktos par nacionālo drošību noteiktajā kārtībā izsludinātā ārkārtējā situācijā;

5.5. kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība.

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trīs skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, Zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās un īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izdota atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 22.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vietējā pašvaldībā, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā, iesniedz iesniegumu par koku ciršanu.

12. Vietējā pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu un koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem, kā arī koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju:

12.1. 20 darbdienu laikā – gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

12.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

13. Vietējā pašvaldība lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

14. Vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 22.punktā minētās zaudējumu atlīdzības nomaksas.

15. Veicot šo noteikumu 12. punktā minēto izvērtējumu, vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi-arboristu vai citas nepieciešamās nozares ekspertu vai arī izveido komisiju.

16. Vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

17. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

18. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darba dienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

19. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā, vai ja vietējā pašvaldība ir atzinusi koka nociršanu par neatliekamu.

20. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot šo noteikumu 2. pielikumā ietverto veidlapu.

21. Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

III Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

22. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

23. Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā maksimālo summu latos (bez pievienotās vērtības nodokļa) veido šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums.

24. Vietējā pašvaldība ir tiesīga samazināt šo noteikumu 3.pielikumā minētos koeficientus.

25. Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikta:

25.1. gadījumā, kad koku ciršanu pilnā apjomā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, un šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. gadījumā, kad koki tiek cirsti īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. gadījumā, kad koki tiek cirsti dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājums

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 21.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Novērtē šo rakstu:

2
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ogļūdeņražu asociācija stingri iebilst pret jauna nodokļa ieviešanu

FotoBaltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (Asociācija) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Dabas resursu nodokļa ieviešanu Latvijas teritorijā iegūstamajiem ogļūdeņražiem.
Lasīt visu...

21

Etniskā ataraksija jeb ķīvēšanās ap tautību

FotoPar ataraksiju dēvē pilnīgu dvēseles mieru. To cilvēks sasniedz izziņas rezultātā, iegūstot zināšanas par pasauli. Cilvēkā ataraksija iestājās tad, kad viņš ir pilnīgi pārliecināts par savu zināšanu pareizību. Viņam nav nekādas bailes par zināšanu nepilnību, aizspriedumainību, tendenciozitāti, kroplību, nepareizību. Ataraksija ir maksimāla morālā labsajūta. Var teikt - izziņas labsajūta, kognitīvais komforts.
Lasīt visu...

21

Rasnačs stīvējās trīs gadus, līdz samaksāja sodu par iepriekšējo likumpārkāpumu

FotoEs gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule sodījis ar 250 eiro soda naudu, šis nav pirmais likumpārkāpums, kurā viņš pieķerts. Nē, kungs jau ir recidīvists - pēc iepriekšējā likumpārkāpuma fiksēšanas pagāja trīs gadi, līdz „valstsvīrs” beidza stīvēties un samaksāja valstij 110 latu soda naudu.
Lasīt visu...

21

Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojekts – kas, ko, kā, kāpēc?

FotoŅemot vērā lasītāju interesei, šodien pilnā apmērā publicējam Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu – anotāciju.
Lasīt visu...

12

Dzelzceļš nonācis krustcelēs

FotoŠā gada 14. septembrī Rīgā notika svinīgs pasākums – 155 gadi kopš pirmās dzelzceļa līnijas Latvijā, kas tika atzīmēts ar vērienīgu konferenci par dzelzceļa tēmu. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējā laikā dzelzceļam iet visai grūti, – strauji sarūk kravu apjoms, un arī nākotnes perspektīva neizskatās rozēm kaisīta. Tad nu cerēju konferencē dzirdēt ne tikai apsveikumus, īso ieskatu transporta vēsturē, futuroloģiju, bet arī kaut ko par piezemētākām lietām, – kāda būs dzelzceļa loma Latvijas tuvākajā nākotnē. To īsti nesagaidīju, acīmredzot realitāte ir pietiekami skarba, lai nebojātu konferences svinīgos uzsvarus.
Lasīt visu...

12

Par Muri, beigto peli un piedošanu

FotoPadzēris tēju un nokārtojis kaimiņu lietas, Džonis jau taisījās aut kājas, kad konstatēja, ka kurpes ir pieķēzītas. Raksturīgā smaka un fakts, ka man ir tikai viens kaķis, rezumējās ar to, ka Džonis devās mājās manās čībās, bet Muris dabūja kāvienu. Pēc stundas sagānīto kurpju vietā gulēja beigta pele.
Lasīt visu...

12

Pēdējā cilvēka pakļaušanās (pārdomas par A. Hermaņa izrādi „Pakļaušanās”)

FotoKad Frīdrihs Nīče pasludināja „Dieva nāvi”, viņš to nedarīja kā ateistisks, materiālistisks intelektuālis, bet gan kā pareģis, kas aicināja ātrāk aptvert Eiropas kultūras krīzi un pārvarēt nihilismu, ko viņš jau bija izdarījis pats iekšēji. Bez „mūžīgās atgriešanās”, „Pārcilvēka” un „Dionīsa” tradicionālās morāles bojāejai var būt arī negatīvais scenārijs – pēdējā cilvēka valdīšana. Atšķirībā no „Pārcilvēka” pēdējais cilvēks nepārvar sevi, nemīl dzīvi un likteni, bet gan no tā visa ir noguris. Pēdējais cilvēks grib tikai komfortu un drošību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Interneta trolliene Austra Muižniece, kas jūs esat patiesībā?

Pēdējo mēnešu laikā vispirms sociālajā čivināšanas vietnē Tviterī, pēcāk arī TV3 ziņās tika pārraidīta informācija, ka Latvijā izgudroto...

Foto

Inteliģences saskābušais potenciāls

Bez pierādījumiem var pieņemt par patiesību vairākus atzinumus. Pirmkārt, nav vajadzīgi pierādījumi atzinumam par inteliģences fundamentālo lomu tautas liktenī. Tautas liktenis ir atkarīgs...

Foto

Ieraksimies Zemessardzē: kāpēc mūsējiem laba ekipējuma vietā ir jāpietiek ar patriotismu (vai jāiegulda sava nauda)

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena...

Foto

Kā interesēs notiek Latvijas valsts pārvaldība - politiķu vai tautas?

Man tā vien šķiet, jo tālāk, jo bezjēdzīgāk runāt par to, kas notiek Latvijas valstī un...

Foto

Ārprāta anatomija 2 jeb tiesu terors

Šis ir raksta “Ārprāta anatomija jeb Kā Latvijā darbojas importētie likumi” turpinājums. Silti iesaku lasītājiem izlasīt sākumu, bet tiem, kuri...

Foto

Uzņemot bēgļus, Latvija atkārtos Zviedrijas politisko pašnāvību

Šobrīd Zviedrijā valda situācija, kuru nekad negribētu novēlēt savai dzimtenei Latvijai – īsā laikā krasi mainījies valsts etniskais sastāvs,...

Foto

Jūsu šlāgeraptaujai atjauninājumi nav iespējami

Pēc lielām investīcijām studijā, vadītājas nomaiņas un vizuālās identitātes uzlabojumiem, jaunais LTV šlāgermūzikas raidījums līdzi paņēmis agrākās satura kvalitātes problēmas. “Latvijas...

Foto

Nils Arvīds Janovičs Muižnieks

Aptuveni pirms pusgada, niekojoties sociālajos tīklos, saliku kopā Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka un bēdīgi slavenā latviešu izcelsmes komunistu funkcionāra...

Foto

Leksiskais pūrisms jeb noziegumu brīvības valodiskais noformējums

Valodas tīrības (leksiskā pūrisma) problēma vienmēr ir bijusi aktuāla. Latviešu valodā tā arī pašlaik ir aktuāla problēma. Ne tikai...

Foto

Neizmantotās iespējas

Ir noslēdzies Rīgas galvenās – Brīvības ielas – remonts. Neraugoties uz haotisko satiksmes plānošanu remontdarbu laikā, darbi tomēr noslēgušies veiksmīgi, un brauktuvi nu klāj...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Latvijas armijas mehanizācijas projektu

Ņemot vērā pamatotas bažas par Latvijas armijas mehanizācijas projekta īstenošanas gaitu un Valsts kontroles ieteikumus, lūdzam...

Foto

Ja tavs advokāts piestrādā par narkokurjeru, ko tas liecina par tevi?

Man šķiet, ka jaukā izdevuma LOSIS autori ir palaiduši garām nepamanītu kādu interesantu un, manuprāt, zīmīgu faktu...

Foto

Grēku subkultūra. 4. Kolektīvā lepnība

Lepnība, viens no septiņiem nāves grēkiem, var izpausties ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi. Mēdz būt kolektīvā lepnība. Sastopami ne tikai...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministram Ašeradenam par viņa ministrijas priekšlikumu diferencēt OIK maksājumu dažādām lietotāju grupām

Lai pārstrukturētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas ražojošo...

Foto

Priekšlikums Saeimai par OCTA ieviešanu valsts iestāžu (uzņēmumu) atbildīgajām amatpersonām

Vairākus gadus gandrīz visu partiju programmās tiek deklarēts – mēs cīnīsimies ar korupciju un ieviesīsim amatpersonu...

Foto

Par tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu saistībā ar izdevumu „LOSIS”

Saistībā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka viņš par „neslavas celšanu” izdevumā „LOSIS” esot vērsies...

Foto

Par to, kā Latvijā jaunu dzīvi var uzsākt tikai pēc nāves

Kad esi karalis – visi ir ar Tevi, kad grimsti – tad grimsti viens, un...

Foto

LTV prasību pēc papildu naudas atbalstījām, bet, kā tieši to tērēs - neiedziļinājāmies

Šā gada 21. jūlijā Finanšu ministrijā (FM) tika saņemta LTV 2016.gada 20.jūlija...

Foto

Cik tiešām un no sirds žēl, ka jūsu diktators nomira, cerams, dabūsiet vietā citu…

Ir divas valstis – viena liela, otra maziņa. Pirmā – Amerikas Savienotās...

Foto

Kādus vajadzīgus darbus Finanšu ministrijā dara labi apmaksātā konsultante ar 3800 eiro mēnešalgu

Publikācijā minētā Finanšu ministrijas darbiniece D.Robežniece ministrijā strādā no 1993.gada 15.septembra, un viņas...

Foto

KNAB futbola čempionāts jeb Saspringtāki par Merkeli

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam tuvojas pilnvaru termiņa beigas. Viņš solījis noteikti kandidēt arī uz...

Foto

Kā tiek (un netiek) pārbaudītas valsts amatpersonu deklarācijas

Deklarācijas ik gadu iesniedz apmēram 56 000 amatpersonu: valsts augstākās varas pārstāvji – Saeimas deputāti, ministri, iestāžu...

Foto

Idiotiskās nelietības ķēdes reakcija

Vienotās vienotības tautas kalpi šogad Zinību dienā 1.septembrī Latvijas nāciju apsveica sev ierastā manierē – ar savas idiotiskās nelietības nadzīgu pašslavējumu, kas...

Foto

Kāpēc valsts slimnīcām nav naudas? Tāpēc, ka tās pietiek tikai "īpašajiem"

Sabiedrība jau neskaitāmas reizes ir dzirdējusi par bēdīgi slaveno SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”...

Foto

Īpatna tiesas rīcība liek domāt par dokumentu viltošanu - turpinājums

05.06.2016.g. Pietiek bija publicēts raksts par iespējamo civillietas dokumentu viltošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, par ko KNAB...

Foto

Krāpis valsti vai apzadzis būvniekus? Bet varbūt tomēr ne viens, ne otrs?

Izmantojot demokrātiskā sabiedrībā nostiprinātās tiesības brīvi paust savu viedokli (arī viedokli par personu, kura,...

Foto

Zagšanas habilitācija

Vai tas ir iespējams? Vai ir iespējama zagšanas derīguma atzīšana? No latīņu vārda „habilitare” atvasinātais svešvārds „habilitācija” nozīmē derīguma atzīšanu. Ja esejas virsrakstā pieteikta...

Foto

Esam trausli un viegli aizvainojami, kāpēc?

Dārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies?...

Foto

Piekritu dīvainas izcelsmes reklāmas projektam par bēgļu jautājumu...

Esmu saslimusi, tik smagi kā nekad dzīvē. Ārsti saka, ka man ir vispārējs bakteriāls iekaisums. Realitātē, pēc visām...

Foto

Atceroties 1991. gada augusta „varoņus”

Tie, kas ir lasījuši pazīstamo J.Hašeka ironisko romānu par krietnā kareivja Šveika piedzīvojumiem, iespējams, atceras epizodi, kad Šveikam tika pavēlēts trīs...

Foto

Lietuvas gambīts Latvijā: dūriens mugurā, nevis pliķis sejā

Reti kad Latviju pāršalkusi skandaloza ziņa paliek bez vadošo amatpersonu, nozares pārstāvju vai sociālo partneru komentāriem. Tomēr viens...

Foto

Ko rāda lielāko pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOPi

Gads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko...

Foto

„Zem Muhameda bārdas” nav mūsdienīgi gļēva jeb, kā mēdz teikt, politkorekta grāmata

Zem Muhameda bārdas ir grāmata par islamu un vairākām valstīm, kuras šī reliģija tieši ietekmē....

Foto

Ābols no zirga tālu nekrīt, un lielas ziepes parasti briest no sīkumiem

Izlasīju rakstu par RBSSKALS praksi attiecībās ar apakšuzņēmējiem. Līdzīgs stils vērojams dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā attiecībās...

Foto

Vai Dūklava darīšanām ir alternatīva?

1991. gadā, de facto atjaunojoties Latvijas neatkarībai, lauksaimniecības politika netika veidota, kā pieklātos normālai, demokrātiskai valstij mūsu klimatiskajos apstākļos, un joprojām gan Latvijas...

Foto

Biķernieku sporta trases ”spožums” rada un radīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei

Kandavā 2008.gada jūnijā savu uzņēmējdarbību uzsāka kartinga trase, kura bija uzbūvēta bez trokšņa sienas....

Foto

Grēku subkultūra. 3. Lepnības burbuļi

Viens no septiņiem t.s. nāves grēkiem ir lepnība. Pie mums šis nāves grēks izpaužas negaidītā veidā – grēku publiskās nožēlošanas procesā....

Foto

Latvijas radio valdes priekšsēdim „per procura” Aldim Pauliņam

Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču...

Foto

Par putnu medībām, piebarotiem kaķiem – putnu slepkavām un mežstrādnieku vēlmi kokus zāģēt ar putnēniem ligzdās

Neesmu ne mednieks, ne makšķernieks, taču jau kopš bērnības mežā...

Foto

Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?

Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brīva...

Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par...

Foto

Par likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā"

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu ap nepieciešamajiem grozījumiem valstī obligāti noteiktajā visu suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībā ar vairāku interešu grupu nepamatotām...