Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar koalīcijas pastiprinātu spiedienu šonedēļ plānots atsākt virzīties uz Ostu likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā pēc tam, kad tā ieviešanas gaitā valsts kontrolētajās brīvostās jau divus gadus turpinās katastrofa. Savukārt jaunais likums var iznīcināt to tranzītkravu atlikuma mazumiņu, kas ostās vēl palicis.

To, ka tieši kaitnieciskās “ostu pārvaldības reformas” ir ostu un dzelzceļa pārvadājumu katastrofālā krituma iemesls, parāda bezkaislīgi ekonomikas dati par šo gadu. Pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs 2019. gada decembrī devās uz Vašingtonu izlūgties Trampa administrāciju uzlikt sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei — Latvijas pašas publiskajai iestādei, bija skaidrs, ka tiks pazaudētas kravas. Taču kritums tranzītkravu apjomā turpinās arī šobrīd, divus gadus vēlāk, un iemesls tam ir pašvaldību pārstāvniecības izslēgšana no brīvostām. Vismaz tā parāda ekonomikas dati.

Pēc JKP pārstāvju iniciatīvas uzliktajām ASV sankcijām stājoties spēkā, kravas sāka pazust ne tikai no Ventspils ostas, bet arī no Rīgas, pret ko nekādi pasākumi nav tikuši veikti ne pašu mājās, ne ārzemēs. Kā rāda oficiālā Satiksmes ministrijas informācija, aizvadītajā desmitgadē katra gada periodā no janvārim līdz oktobrim (salīdzinājumiem ņemts šāds periods, jo šis gads vēl nav beidzies) ostas pārkrāva vidēji 50 līdz 60 miljonus tonnu. 2020. gadā parādījās katastrofāls kritums — līdz 37 miljoniem tonnu, bet šajā gadā kritums bijis vēl par 9,3 procentiem (jeb 2 miljoniem tonnu) uz leju.

Kritums par 9,3% pret pērno gadu — neizklausās īpaši traģiski, taču jāņem vērā, ka tas ir kritums pret 2020. gadu, kurš jau tā bija katastrofāls. Faktiski kravu kritums pret 2012. vai 2014. gadu tuvojas pusei no toreizējā apjoma.

Valsts amatpersonu veikto darbību rezultātā Ventspils ostas kravu apjoms divu gadu laikā nokrities uz pusi, arī Rīgas ostā tas turpinās — šogad kritums ir aptuveni 12% pret pagājušo gadu, kurā savukārt Rīgas osta jau paspēja zaudēt aptuveni ceturtdaļu no iepriekšējām kravām.

Nekas tik ļoti neparāda tranzīta sagraušanu kā dzelzceļa kravu apjoms — šis ir rādītājs, kas iekļauj gan VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārvadāto apjomu, gan nedaudzo privāto dzelzceļa uzņēmumu kravas. Lai skaidrības labad pieturētos pie iepriekš aplūkotā 10 mēnešu perioda (janvāris — oktobris), jāpiezīmē: normāli pa dzelzceļu Latvijā tiek pārvadāti ap 35 līdz 45 miljoniem tonnu kravu ik gadus šajā periodā, bet kopš valsts iejaukšanās Ventspils un Rīgas brīvostu darbā kritums ir nenoslēpjams.

2020. gada pirmajos 10 mēnešos dzelzceļa kravu kopējais apjoms nokritās līdz 19,5 miljoniem tonnu, bet šī gada 10 mēnešos – līdz 17,5 miljoniem tonnu. “Latvijas Dzelzceļš” patlaban pabeidz kārtējo 700 darbinieku atlaišanu — pie tiem tūkstošiem, kas tika atlaisti jau pagājušogad. Autokravu pārvadātājs SIA “Kreiss” apsteidzis LDz vērtīgāko transportnozares uzņēmumu topā, kamēr LDz noturēšanai virs ūdens tiek tērēti valsts budžeta desmitmiljoni.

Jo īpaši katastrofa izpaužas dzelzceļa tranzītkravu apjomos: 2020. gada laikā tika pazaudēti ap 42% no dzelzceļa tranzīta, bet šogad — vēl aptuveni 22%. Bet dzelzceļa pārvadājumi ir tikai serviss, kam nav, ko transportēt, ja caur ostām netiek vestas kravas — primārā ir ostu darbība, kas nosaka, vai arī pārējiem loģistikas servisiem būs darbs. Vietējo iekšzemes dzelzceļa kravu apjoma pieaugums nespēj kompensēt kopējo kritumu.

Kurā brīdī šī katastrofa ostās sākās? Var konstatēt konkrētu brīdi un notikumu, ar ko sākās kritiens bezdibenī. Tās nav Trampa administrācijas uzliktās sankcijas Latvijai — kā nekā tās uzlika Ventspils ostai, nevis Rīgas brīvostas pārvaldei, taču briesmīgs kritums ir arī Rīgas ostā. Katastrofa iestājās brīdī, kad no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēm izslēdza tās pašvaldības, kuru teritorijās ostas atrodas.

Deviņdesmito gadu sākumā Ventspils ieviesa ostas pārvaldībā modernākos un labākos principus, kādus vien varēja atrast. Vispirms noskaidrojuši, kura ir lielākā osta Eiropā (izrādījās, ka Roterdama), ventspilnieki nokopēja turienes ostas menedžmenta risinājumu. Brīvostas pārvaldes izveide un uzbūve kā publiskai struktūrai, kur puse no valdes locekļiem pārstāv vietējo iedzīvotāju ievēlēto pašvaldību, bet otra puse — ar ostu darbību un vides aizsardzību saistītās ministrijas, ļāva atjaunot līdz ar PSRS sabrukušo kravu plūsmu, radot labi apmaksātas darbavietas privātajā sektorā, likvidējot visas no padomju režīma mantotās ekoloģiskās katastrofas un maksājot vienlaikus miljonus pašvaldības budžetā.

Modelis bija tik veiksmīgs, ka to ieviesa arī deviņdesmitajos stagnējošajā Rīgas brīvostā, kur arī rādītāji aizgāja uz augšu, savukārt Liepājā brīvosta tika noformēta kā Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kurā trešdaļa balsstiesību ir pašvaldībai, trešdaļa — valstij un vēl trešdaļa — LSEZ strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem.

2019. gada izskaņā steidzamības kārtā tika izmainīts likums, no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēm izslēdzot pašvaldības. Nekavējoties kravu plūsmas teju vai apstājās un pēc tam atsāka kustēties visai negribīgi. Apjomi arvien turpina svārstīties pa mēnešiem, taču kopējā tendence pa ceturkšņiem ir lejupejoša arī tagad, pēc diviem gadiem: lai kā valsts vienpersoniskā kontrolē nonākušās Ventspils un Rīgas brīvostas mocītos, tām neizdodas pat apstādināt kritumu, kur nu vēl atgriezties pie izaugsmes.

Taču ir trešā osta, kurā krituma vietā ir pieaugums: mūsu apskatītajā piemērā ar kravu apjomiem gada pirmajos desmit mēnešos Liepājas osta kravu kopējo tonnāžu palielinājusi no 5,3 miljoniem tonnu uz 5,8 miljoniem. Oktobra mēnesī Liepāja pirmo reizi vēsturē apdzina Ventspili, mēneša ietvaros pārkraujot vairāk nekā Ventspils.

Ar ko Liepāja atšķiras no abām pārējām lielajām ostām? Ar to, ka tur netika izpostīts LSEZ pārvaldības modelis, un līdz ar to tur nav pazudusi sistemātiskā izaugsme. Liepājas osta gadsimtu gaitā vienmēr bija primāri militārā osta, kam tikai pēdējos 25 gados galvenā ir komerciālā funkcija. Liepājā tā attīstīta faktiski no nulles, un tagad pašvaldības rūpīgais darbs rāda rezultātus.

Bet tur, kur pašreizējā valdības koalīcija no ostas padzina pašvaldību un sagrāva līdzšinējos panākumus, katastrofa nemazinās. Var prognozēt — ja sagrautu LSEZ darba modeli un kontroli pār Liepājas ostu atdotu rīdziniekiem, rezultāts būtu līdzīgs kā Ventspilī.

To, ka “ostu pārvaldības modeļa maiņa” ir katastrofas cēlonis, apliecina arī dati par mazajām ostiņām — tās arvien vada pašvaldības un valsts pārstāvji kopīgi. Šī gada pirmajos desmit mēnešos kravu pieaugums bijis gan Skultes un Salacgrīvas, gan Mērsraga un Rojas ostās. Kravas nav bijušas tikai Pāvilostā, taču Pāvilosta tāpat ir galvenokārt zvejas un atpūtas izbraucienu ostiņa, kurā nekad nav bijuši kravu termināli, pat maziņi ne.

Patlaban Saeimas dienaskārtībā ir Ventspils un Rīgas ostu pārveide par komerciālām kapitālsabiedrībām — nākamais solis ar mērķi sagraut līdz galam to, kas vēl palicis.

Redzot savas līdzšinējās darbības rezultātus, satiksmes ministrs Tālis Linkaits spēris izmisuma soli — piedāvājis Ventspils domei iesaistīties ostas kapitālsabiedrībā kā 30% līdzīpašniecei. Pat bijis aizbraucis uz Ventspili, kur mēģinājis pierunāt vietējo sabiedrību un domes deputātus. Patlaban netiek ziņots, ka ministam tas būtu izdevies — taču vismaz ir progress kopš 2020. gada vidus, kad tas pats ministrs ieradās Ventspilī uz slepenu semināru, kurā tika spriests, kā brīvostu iznīcināšanu intensificēt.

Ko ventspilnieki darīs, ja ostā sāks saimniekot AS “Ventas Osta” kā komerctiesību subjekts, jau ir prognozējams: pašvaldība pieprasīs tai ievērot tos pašus normatīvus, ko jāievēro jebkuram komersantam. Pirmkārt, tas attieksies uz piesārņojošās darbības atļauju izņemšanu, un beidzot pašvaldībai būs iespēja ostu, ja tā kļūs par komercfirmu, piespiest likvidēt smakas un putekļus — līdz šim pašvaldībai nebija iespējams iesūdzēt tiesā otru valsts iestādi, jo viena un tā paša ķermeņa kreisā roka nevar tiesā iesūdzēt labo.

Bet tagad, ja “Ventas Osta” kā komerciāla akciju sabiedrība sāks nepildīt vides normatīvus, tad beidzot gan Ventspils domei, gan jebkuram iedzīvotājam būs tiesības vērsties visās iespējamajās iestādēs pēc kārtas, lai sodītu “Ventas Ostu”.

Novērtē šo rakstu:

84
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...