Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar kādas neatļautas, nepieļaujamas, diskutablas vai neērtas rīcības (situācijas) pamatošanu, lai sabiedrībā radītu iespaidu, ka notiekošais ir "laba lieta", ka rīcības motīvi ir cēli un atbalstāmi.

Nereti viltus ziņas izveidojas nekompetences vai nezināšanas dēļ, bet tās kļūst bīstamas, ja tiek radītas apzināti un klasificējamas kā īpaši bīstamas tad, kad apzinātas viltus ziņas gatavo un izplata sabiedrības uzticību iemantojuši mediji ar augstiem ētikas standartiem.

Aprīļa beigās Latvijas Radio publiskoja ziņu, ka tas, pamatojoties uz valsts finansējuma samazinājumu, attīstīs finansējuma piesaisti LR5 programmai. Vēl vairāk, lai šis solis izskatītos cēls un nevainīgs, Latvijas Radio norādīja, ka LR5 ir jauniešu programma, kas darbojas bez reklāmām, tāpēc sponsoru finansējuma piesaiste būtu pieļaujama.

Nepārzinot situāciju, šī izskatās kā pamatota un atbalstāma rīcība. Tomēr nedaudz iedziļinoties faktiskajos apstākļos, tik nevainīgi viss gan neizskatās.

2017. un 2018. gadā Latvijas Radio tika piešķirta papildu dotācija Latvijas simtgades raidījumu veidošanai EUR 950 000 apmērā. Ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi, ka 2019. gadā nebūs šīs papildu tematikas raidījumu un attiecīgi arī finansējuma tiem, bet par to Latvijas Radio vadībai nav ērti runāt, un attiecīgi to arī nepiemin. Latvijas Radio ir svarīgi tikai pateikt, ka finansējums tiek samazināts.

Valsts budžeta dotāciju veido ikgadējās bāzes budžets, kas nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, un speciālo projektu budžeti, kuriem raksturīgs speciāls saturs/mērķis un termiņi, kuros tie tiek realizēti. Līdz ar to, lai korekti runātu par Latvijas Radio budžetu, ir jārunā par budžeta bāzi, nevis speciālajiem projektiem. Kā jau minēju, tad šī patiesība ir neērta un konkrētajā situācijā nerunā par labu Latvijas Radio.

Vēl neizdevīgāks un Latvijas Radio noklusēts ir fakts, ka pēdējos gados bāzes budžets ir tikai audzis, palielinot to gan darbinieku atlīdzībai 2018.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 439 000, gan Latgales multimediju studijas darbības nodrošināšanai 2017.gadā un turpmākajos gados par aptuveni EUR 198 000 un vēl vairāk nekā par EUR 200 000 citu pastāvīgu funkciju veikšanai.

No minētā izriet, ka LR5 ienākšanai reklāmas tirgū nav nekāda sakara ar Latvijas Radio budžeta samazinājumu, Latvijas Radio paustais pamatojums ir apšaubāms un iespējams balansē uz viltus ziņu robežas.

LR5 sākotnēji bija iecerēts kā programma, kas uzrunās daudz jaunāku auditoriju, nekā tā uzrunā šobrīd. Faktiski, neievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras (Eiropas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei), tika izveidota radio programma, kura nesasniedz tās sākotnējos (finansējuma piešķiršanas pamatojuma) mērķus un pēc būtības neatšķiras un konkurē ar jau esošajām komerciālajām radio programmām.

Šobrīd neanalizējot iemeslus, kāpēc nevarēja sasniegt sākotnēji nospraustos mērķus, lai mazinātu mediju telpai radītos riskus, tika panākta mediju nozares, regulatora (NEPLP) un Latvijas Radio vadības "džentlmeņu vienošanās", ka, tā kā valsts budžeta finansējums šai programmai ir vairāk nekā pietiekošs un saturs tomēr ir vēršamas uz jauniešiem, LR5 programmā reklāma netiks izvietota.

Atbilstoši Latvijas Radio izplatītajai ziņai šī vienošanās it kā tiek respektēta, un Latvijas Radio atzīst, ka reklāma LR5 netiek izvietota. Tomēr atkal šeit ir būtiska nianse - gan atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, gan Reklāmas likuma normām, gan arī pēc būtības sponsorēšana ir viens no reklāmas vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma veidiem, līdz ar to Latvijas Radio finansējuma piesaiste kā sponsoru piesaiste LR5 programmai gan juridiski, gan pēc būtības ir reklāmas izvietošana. Iedziļinoties terminu būtībā, top skaidrs, ka Latvijas Radio paustais, ka LR5 reklāma netiek un netiks izvietota, ir klaji meli no tā puses.

Pēdējo gadu diskusijās gan mediju eksperti, gan sabiedrisko mediju vadība ir atzinušas nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Šādas nostājas pamatā ir oriģinālā satura ziņā mazā Latvijas informatīvā telpa, kuru sašaurina konkurence starp komerciālajiem medijiem un negodīgas konkurences apstākļos esošajiem sabiedriskajiem medijiem.

Arī regulators (NEPLP) nu jau oficiāli, apstiprinot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares stratēģiju, ir noteicis, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāorientējas uz iziešanu no reklāmas tirgus. Ko šajos apstākļos dara Latvijas Radio? Tai vietā, lai aktīvi iesaistītos jautājumu risināšanā par iziešanu no reklāmas tirgus un pietiekoša finansējuma nodrošināšanu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem nacionālā satura veidošanai, tas darbojas pretēji vēsturiskām "džentlmeņu vienošanās" un kapitāldaļu turētāja uzstādījumiem.

Respektīvi, tas neuzsāk savas darbības pārorganizēšanu uz iziešanu no reklāmas tirgus, bet tieši pretēji, tajā iet vēl dziļāk un šauru merkantilu interešu vārdā iedragā tā jau šauro Latvijas mediju telpu, un šo rīcību pavada apšaubāms pamatojums ar izteiktām viltus ziņu (fake news) pazīmēm.

* Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

26
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...