SAB ziņojums par nacionālo drošību – copy paste no veciem dokumentiem
PIETIEK13.02.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības birojs (SAB), izstrādājot ziņojumu par nacionālo drošību, ar ko drīzumā Saeimā jāuzstājas premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), pret šī dokumenta saturu nav izturējies pietiekami nopietni, drīzāk gan kā pret formalitāti. Tāds iespaids rodas, izlasot astoņu lapu garo ziņojumu, kurā, izmantojot Google meklētāju, viegli var atrast iekopētus citātus no citu valsts iestāžu dokumentiem, kuru izstrādātājiem nav bijusi pieejama tā slepenā informācija, kas SAB. Ziņojuma autori pat nav īpaši centušies mainīt no citiem, dažviet pat vairākus gadus veciem dokumentiem izkopēto teikumu konstrukcijas. Bet daži valsts drošības situācijas izvērtējumi pat iekopēti no vismaz sešus gadus veciem dokumentiem.
Ziņojumu parakstījis premjers Dombrovskis un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tomēr tas ir izstrādāts Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un kā ziņojuma projekta autors pievienotajos dokumentos norādīts SAB direktors Jānis Kažociņš. Viņš arī otrdien uzaicināts uz valdības sēdi.
Nacionālās drošības ziņojuma sadaļā, kas veltīta Latvijas energoapgādes drošības aktuālajam raksturojumam, atrodami vairāki secinājumi, kas iekopēti no vismaz sešus gadus veca dokumenta, kuru 2006. gadā izstrādājusi tagad jau reorganizētās Vides ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra. Piemēram, aktuālās drošības situācijas novērtējumam vārds vārdā iekopēts pirms sešiem gadiem izdarītais secinājums, ka „kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas”. No sešus gadus vecā formulējuma pazudis vien vārds „samērā”, kas aizstāts ar vārdu „pietiekami”. Tas ļauj secināt, ka nacionālās drošības ziņojuma izstrādātāji SAB uzskata – situācija energodrošības jomā, ko raksturo energoresursu avotu dažādība, šajos gados ir pat uzlabojusies. Par nepilnīgu SAB izstrādātā ziņojuma energoapgādes drošības izvērtējumu uzskata arī Ekonomikas ministrija, kura lūgusi to būtiski papildināt, liecina ekonomikas ministra Arta Kampara parakstītais atzinums.
Ziņojumā atrodami arī no Nacionālās drošības koncepcijas iekopēti formulējumi, piemēram, konstatējums, ka „šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību”. Šī koncepcija atšķirībā no citiem avotiem, kuros balstījušies nacionālā drošības ziņojuma izstrādātāji, nav saturiski novecojusi – to Ministru kabinets pieņēma 2010. gada 24. augustā.
No šīs koncepcijas vārds vārdā iekopētas vēl citas atziņas, piemēram, tā, ka „līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā.”
No Finanšu ministrijas decembrī Saeimā iesniegtā dokumenta „Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam” vārds vārdā iekopēts konstatējums, ka „pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un ka pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi”.
No šī paša FM dokumenta vārds vārdā iekopēts arī atzinums, ka „makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010. gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi”.
Prasība Ministru prezidentam Saeimā uzstāties ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību ar 2004. gada grozījumiem tika iekļauta Nacionālās drošības likumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pēc premjera ziņojuma uzklausīšanas tiek atklātas debates, pēc tam jābūt parlamenta balsojumam par ziņojuma pieņemšanu.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
