SAB „nobremzējis” izmeklēšanu par Boru, ir aizdomas arī par LR pasu tirgošanu

Aptuveni 140 miljonu latu „atmazgāšanā” aizdomās turētais Liepājas uzņēmējs Artis Hartmanis jau ilgstoši bijis saistīts ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošo darbinieku Aigaru Boru. Vēl vairāk, kā liecina drošu avotu Pietiek sniegtā informācija, 2006.gadā otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas, iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta „uz bremzēm” un apklusināta.

Līdz brīdim, kad lieta izbeigta un nodota arhīvam, prokuratūra paguvusi nopratināt gan Boru un viņa sievu Ivetu, gan viņas oficiālo biznesa partneri - „miljonu mazgātāju” Hartmani, iespējams, veikt arī citus operatīvos pasākumus, to skaitā Boras sarunu noklausīšanos.

Tomēr, lai arī fakti par Bora saistību ar „naudas atmazgātāju” Hartmani un iespējamo līdzdalību Hartmaņa īstenotajās darījumu shēmās, kā arī iespējamo šīs SAB amatpersonas sadarbību ar Krievijas struktūrām bijuši nepārprotami, izmeklēšana viņa lietā 2007.gada pavasarī pārtraukta.

Toreiz par labu Bora aizstāvībai dedzīgi iestājies bijušais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, kurš arī esot panācis to, ka pārbaude par Boru ģenerālprokuratūrā tiek pārtraukta un nodota arhīvā. Par izmeklēšanu Bora lietā toreiz informēta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe –Freiberga. Lai arī lietas materiāli bijuši pārliecinoši, izmeklēšana lietā nav turpināta.

Tagad, kā atzina Pietiek avoti, ja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), Saeimas Nacionālās drošības komisija vai Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome vēloties SAB vadošās amatpersonas lietā iedziļināties, izvērtēt Bora saistību ar „miljonu mazgātāju”, kā arī izmeklēt, vai Bors varētu būt saistīts ar iespējamo SAB „piesegpasu” (īstas LR pilsoņu pases) pārdošanu, amatpersonas varot pieprasīt arhīvos „noliktās” Bora lietas materiālus. Tāpat atbildīgās amatpersonas varot aicināt Ģenerālprokuratūru atjaunot Bora lietas izmeklēšanu.

2007.gada pavasarī pēc izmeklēšanas „nobremzēšanas” Bors uz laiku pazemināts amatā par SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieku, taču vēlāk priekšnieka amatu atguvis un pašreiz, kā Pietiek apstiprināja droši avoti, joprojām esot SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Bora lietas izmeklēšana toreiz noklusēta, jo bijušas bažas, ka tas izraisītu nevajadzīgu skandālu ap SAB. Bora lietai noteikts īpašas slepenības statuss, un tā nav publiski pieejama.  

Tas, kāpēc 2006.gada otrajā pusē KNAB uzsāktā izmeklēšana par Boru, viņa saistību ar naudas atmazgāšanā acīmredzot iesaistīto Hartmani, kā arī iespējamo nelikumīgo „piesegpasu” izdošanu nav turpināta, ticis argumentēts ar valsts drošības interesēm. Noprotams, ka Bors uzturējis leģendu, ka caur Hartmani viņam pieejama informācija no avotiem, kas saistīti ar Krievijas drošības struktūrām.

„Uz bremzēm” noliktās izmeklēšanas par Boru materiāli jau toreiz ļāvuši secināt, ka Bors, visticamākais, ir saistīts ar naudas atmazgāšanā vainoto Hartmani un, iespējams, ir šo shēmu līdzdalībnieks. Tāpat izmeklēšanas materiāli rādījuši, ka Bors, iespējams, sadarbojas ar Krievijas noziedzīgām struktūrām un ka viņš, iespējams, izkārtojis Latvijas Republikas pilsoņu pases ar krievu „bandītiem” saistītām personām.

Pases noformētas kā SAB aģentu „piesegpases”. Turklāt ir aizdomas, ka „piesegpases”, visticamākais, pārdotas par naudu -  50 000 līdz 100 000 eiro par katru.

Lai arī SAB argumentējis, ka Bors darbojas valsts interesēs, jau toreiz bijušas aizdomas, ka Bors ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai, iespējams, „pakalpotu” krieviem un par to saņemtu naudu. Turklāt, noprotams, ka materiāli par Boru, kas ir prokuratūras rīcībā, vedina spriest, ka Bors, iespējams, pat nopludinājis ar krievu specdienestiem saistītām personām Latvijas drošībai svarīgu un slepenu informāciju.

Vairāki informēti avoti uzskata: ja 2007.gada sākumā ar SAB „spices” iejaukšanos nebūtu apstādināta izmeklēšana Bora lietā, arī Hartmanis nebūtu varējis vēl vairākus gadus bez ierobežojumiem nodarboties ar „naudas atmazgāšanu”.

Pietiek piektdien sazvanīja Hartmani, kurš atzina, ka nav Latvijā, un teica, ka visa pret viņu sāktā izmeklēšana esot „politiskais pasūtījums.” Kad Pietiek jautāja, kas ir pasūtītājs, Hartmanis sarunu pārtrauca.

Pirms darba SAB Bors strādājis Drošības policijā. Saistībā ar Boru tiek norādīts, ka šī lieta parāda sistēmu, kādu izveidojusi SAB vadošā "spice" un kas faktiski ļauj spriest par iespējamo tā sauktā „jumta” veidošanu noziedzīgiem darījumiem.

Pietiek jau rakstīja, ka SAB vadošā darbinieka Bora sieva Iveta kopš 2006.gada ir 20% līdzīpašniece tranzīta kompānijā Baltic Bunkering Company, kuras 42,5% kapitāldaļu īpašnieks līdz pat šā gada aprīlim bija Hartmanis. Baltic Bunkering Company ir viena no firmām, kas pēc VID informācijas varētu būt iesaistīta četru gados īstenotā ap 140 miljonu latu atmazgāšanas shēmā. 

Pēc neoficiālas informācijas, Bora sieva šajā uzņēmumā bijusi tikai SAB amatpersonas piesegs, bet reālais lietu kārtotājs un īpašnieks bijis pats Bors.

Pietiek jau rakstīja, ka tieši pēc tam, kad 2006. gada sākumā Hartmaņa oficiālā īpašumā nonāca 42,5%, bet Borai – jau minētie 20% kapitāldaļu Baltic Bunkering Company, uzņēmuma apgrozījums gandrīz dubultojās, savukārt oficiāli uzrādītā peļņa sasniedza 129 tūkstošus latu.

Tai pašā 2006. gadā dažus mēnešus pēc uzņēmuma kapitāldaļu iegādes strauji uzlabojās arī Boru ģimenes dzīves apstākļi: gandrīz 100 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Upeņu ielā 11 (ēkas fotogrāfijas varat aplūkot šīs publikācijas beigās) Bors 2006. gada maijā iegādājās jau par ievērojamu summu – 74 169 latiem, taču tā paša gada decembrī ar Ivetu Boru reģistrēja laulību līgumu par visas mantas šķirtību, un dzīvoklis nonāca sievas īpašumā.

Kā rāda Lursoft datu bāze, nākamajos gados kopbizness ar Hartmani saskaņā ar publiskajiem reģistriem ir bijis Boras ienesīgākā nodarbe. Savukārt Borai vienpersoniski piederošā SIA Baltic IB ir niecīga – pagājušo gadu beigusi ar 8855 latu apgrozījumu un 1467 latu peļņu.

Interesanti, ka reizē ar Boras ienākšanu biznesā tieši 2006. gadā sācies arī pārējās oficiālajos reģistros saskatāmās Hartmaņa uzņēmējdarbības uzplaukums. Savukārt pašlaik Hartmanis no visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem ir atbrīvojies.

Novērtē šo rakstu: