Rinkēviča ministrija paziņo, ka nevēlas turpmāk sniegt ziņas par ministra un viņa Drēģera kopējiem braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina
PIETIEK23.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edgara Rinkēviča (Vienotība) vadītā Ārlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka tā vairs nesniegs ziņas par ministra un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka statusā esošā Mārtiņa Drēģera kopējiem ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina un to izmaksām.
Oficiālais Rinkēviča vadītās ministrijas skaidrojums turpmākam šādas „delikātas” informācijas atteikumam ir šāds (publicējam pilnu tekstu):
„Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (ĀM) ir iepazinusies ar Jūsu 2017. gada 2. septembra iesniegumu (saņemts ĀM 05.09.2017.) par informācijas pieprasījumu saistībā ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, ministra padomnieka Mārtiņa Drēģera un valsts sekretāra Andreja Pildegoviča komandējumiem 2017. gada augustā, kā arī informācijas pieprasījumu par pieņemtajiem lēmumiem un par personām, kuras 2017. gada augustā ir saņēmušas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas.
Vēršam uzmanību, ka Jūs laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.septembrim ĀM esat iesniedzis 42 iesniegumus, uz kuriem ĀM ir sniegusi pamatotas atbildes. Jūsu sistemātisko informācijas pieprasījumu skaits kopumā rada daudz lielāku, ilgstošu ĀM finansiālo un cilvēkresursu noslodzi no vienas personas puses, nekā masu informācijas līdzekļu informācijas pieprasījumi ĀM.
Tas rada pamatu apšaubīt, vai šādā gadījumā tiek ievērots judikatūrā nostiprinātais samērīgums starp Jūsu tiesībām iegūt informāciju un iestādes pamatfunkciju (netraucētu) veikšanu, kā arī citu privātpersonu tiesībām izmantot publiskos resursus.
Vēršam uzmanību, ka Informācijas atklātības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.
Ievērojot Jūsu informācijas pieprasījumu ĀM intensitāti, informējam, ka tiesu praksē ir atzīts, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt.
Tādējādi, lai arī personai vispārīgi ir tiesības saņemt informāciju, viņa šīs tiesības nevar izmantot negodprātīgi, un, atrunājoties ar neērtībām informācijas ieguvē, prasīt, lai iestāde informācijas ieguvi un apstrādi veic konkrētās personas vietā. Persona nevar prasīt, lai iestāde velta ievērojamus laika vai finansiālos resursus konkrētā jautājuma risināšanai tikai tāpēc, ka personai informācijas ieguve šķiet pārāk sarežģīta un laikietilpīga. Personai ir jāapzinās, ka tā nav vienīgā persona, kura ministrijā vēršas ar informācijas pieprasījumu, un ka ministrijai jāveic arī normatīvajos aktos noteiktās ministrijas pamatfunkcijas.
Ja ministrija pievērstos personas pieprasītās informācijas sagatavošanai, tas varētu ievērojami traucēt ministrijas darbu, informācijas sagatavošanas laikā ministrijai nespējot veltīt pienācīgu uzmanību citu informācijas pieprasījumu izskatīšanai, tādējādi ierobežojot citu personu tiesības saņemt informāciju. (Augstākās tiesas Senāta 2013.sada 20.novembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-933/2013 un Senāta 2007.gada 8. jūnija spriedums lietā Nr SKA-194/2007).
Attiecībā uz Jūsu vēlmi saņemt prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, ĀM paskaidro, ka par ĀM darbinieku paveiktā darba atbilstību piemaksu un prēmēšanas kritērijiem tiek lemts pēc darbinieku paveiktā, kas ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācija. Minētajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tās atklāšana var radīt kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Tā ir informācija, kas saistīta ar valsts drošību, kas ietver nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valstisko pastāvēšanu. Šādas informācijas izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā, ārpolitiskajām interesēm, vai ĀM darbībai un tās nodarbināto drošībai. Saskaņā ar Arhīvu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu ĀM centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, kā arī ĀM informācijas sistēmu datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un līdz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.
Informācijas atklātības likums tiesības uz vispārpieejamas informācijas saņemšanu vispār pēc būtības neierobežo, ja vien ir izpildīti formālie iesniegumam izvirzāmie kritēriji. Informācijas atklātības likums neparedz ierobežojumus gadījumos, ja nevis pieprasāmās informācijas saturs, bet pieprasāmās informācijas apjoms un pieprasījumu veids ir tāds, kas pats par sevi var kaitēt citu tiesību un interešu aizsardzībai, kā arī vispārīgi jebkādu citu valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanai, kas ir valsts kā sabiedrības organizācijas formas pastāvēšanas jēga.
Turklāt tiesības saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes rīcībā, ir būtiska pamattiesība, un tā ir būtiska iedzīvotāju tiesība arī demokrātiskas iekārtas funkcionēšanai. Satversme paredz gan vārda brīvību, gan arī tiesības saņemt atbildi uz iesniegumiem no valsts un pašvaldību institūcijām. Tomēr nepareizs būtu pieņēmums, ja reiz kādas tiesības ir Satversmē, tad tās nav ierobežojamas. Arī tiesības uz informācijas un atbildes pēc būtības saņemšanu principā var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir samērīgs un nepieciešams citu tiesību un interešu aizsardzībai (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).
Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja persona iestādei ir lūgusi ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, personai ir nepieciešams pamatot savu pieprasījumu un norādīt mērķi, kuram pieprasītā informācija tiks izmantota.
Izvērtējot Jūsu norādīto informācijas pieprasījuma pamatojumu, ĀM nav guvusi apstiprinājumu tam, kā Jūs līdz šim ĀM sniegto informāciju esat izmantojis, kāds ir ieguvums sabiedrībai no šāda veida pieprasījumiem, tādēļ minētais liedz ĀM pārliecināties, ka saņemto informāciju izmantojat labā ticībā, rīkojoties Latvijas sabiedrības interesēs, nevis citos nolūkos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildes uz Jūsu šā gada 2. septembra iesniegumā ietvertajiem informācijas pieprasījumiem skatīt ĀM iepriekš Jums sniegtajās atbildēs norādītajos informācijas avotos, kā arī informējam, ka Jūsu darbības, sistemātiski pieprasot viena veida informāciju, nav samērojamas ar Satversmē un Informācijas atklātības likumā ietvertajām tiesībām saņemt informāciju un atbildi uz informācijas pieprasījumu.
Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu un Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteikto, ja administratīvais akts ir sūtīts pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tas stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo un otro daļu, un 189.panta pirmo daļu, ĀM lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt piekritīgajā Administratīvajā rajona tiesā.”
Kā jau informēts, ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētas fotogrāfijas paraksts:
"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.
Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - turklāt ne tikai "ļoti bieži", bet daudzos mēnešos arī pilnīgi visos.
Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
