Rinkēviča kancelejas noslepenotās atlaišanas izmaksas Ēlertei un citiem: dokumentu IV daļa – kad kancelejai neizdodas primitīvi izblēdīties, tā paziņo, ka sabiedrībai neatklās šo nodokļu maksātāju naudas izlietojumu
PIETIEK09.01.2024.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik administratīvajā tiesā nonākusi lieta saistībā ar jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kancelejas lēmumu noslepenot atlaišanas izmaksas bijušajai Egila Levita padomniecei un padomnieku biroja vadītājai Sarmītei Ēlertei, kam atlaišanas pabalsta apjoms varētu būt sasniedzis pat 20 tūkstošus eiro, un citiem atlaistajiem kancelejas darbiniekiem, tostarp kancelejas vadītājam, bijušajam padomju tiesnesim un kolaborantam Andrim Teikmanim. Šodien Pietiek turpina publicēt dokumentus šai sakarā, un šis ir ceturtais no tiem: pēc tam, kad Edgara Rinkēviča kanceleja ir mēģinājusi primitīvi izblēdīties, izliekoties nesaprotot, ka tiek pieprasītas ziņas par konkrētām izmaksātām summām, un tai ir nosūtīts jauns pieprasījums ar izskaidrojumu – kas tieši tiek pieprasīts, kancelejas vadītājai nekas cits neatliek kā beidzot skaidri paziņot: Edgara Rinkēviča kanceleja sabiedrībai neatklās šo nodokļu maksātāju naudas izlietojumu
24.08.2023. Nr. 1311
Lato Lapsam
Par atbildes sniegšanu
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2023. gada 9. augustā ir saņemts Jūsu informācijas pieprasījums, kurā esat citējis savu Kancelejai 2023. gada 17. jūlijā iesniegto informācijas pieprasījumu un Kancelejas 2023. gada 1. augustā Jums sniegto atbildi (Nr. 1104). Papildus minētajam informācijas pieprasījumā esat norādījis, ka vēlaties saņemt:
Informāciju par katru izmaksu, kas minēta Kancelejas dokumentā “Par informācijas sniegšanu”, minot katras izmaksas kopējo summu;
Informāciju par to, cik Valsts prezidenta medaļas un plaketes ir bijušas iegādātas, kāda bijusi iegādes summa un kam tās ir piešķirtas.
Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījuma 1. jautājumu, Kanceleja paskaidro, ka Senāts ir vairākkārt norādījis, ka informācija par konkrētām personām un tām izmaksātajām atlīdzībām ir šo personu dati un līdz ar to ietilpst tiesību uz privāto dzīvi tvērumā (sk. Senāta 2019. gada 14. novembra spriedumu lietā SKA-776/2019) un Senāta judikatūrā atzīts, ka nozīme ir piešķirama ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumā norādītajam pamatojumam, kāpēc pieprasīta informācija. Ierobežotas pieejamības informācijas pamatā esošajiem apstākļiem jāspēj sniegt ticamu priekšstatu par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jākonstatē, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta (sk. Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2018 8. punktu, Senāta 2019. gada 30. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-505/2019 7. punktu). Informāciju, pieprasītājam izsniedz tad, ja, izvērtējot pieprasījumā norādīto informācijas nepieciešamības pamatojumu, secināms, ka konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka tai interesei, kuras nodrošināšanai informācija pieprasīta, iepretim tai interesei, kuras aizsardzības labad informācijai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss (sk. Senāta 2017. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-463/2017 11. punktu, Senāta 2018. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-244/2018 8. punktu, Senāta 2019. gada 22. marta sprieduma lietā Nr. SKA-232/2019 6. punktu, Senāta 2019. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. SKA-6/2019 16. punktu, Senāta 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-661/2019 6. un 7. punktu, Senāta 2019. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-482/2019 6. punktu).
Ņemot vērā minēto, Kanceleja atsaka Jums izsniegt Jūsu informācijas pieprasījuma 1. jautājumā pieprasīto informāciju.
Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījuma 2. jautājumu, Kanceleja informē, ka Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras periodā Kanceleja iegādājās 100 (viens simts) medaļas, iegādes kopējā summa 9550,00 EUR (deviņi tūkstoši pieci simti piecdesmit euro), neieskaitot pievienotās vērtības nodokli un 100 (viens simts) plaketes, iegādes kopējā summa 9130,00 EUR (deviņi tūkstoši vies simts trīsdesmit euro), neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Valsts prezidenta medaļas un plaketes pasniegtas atbilstoši Kancelejas 2020. gada 22. aprīļa iekšējiem noteikumiem Nr. 2020/003 “Valsts prezidenta medaļas un Valsts prezidenta plaketes piešķiršanas, glabāšanas un uzskaites kārtība”.
Valsts prezidenta medaļu Valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits pēc savas iniciatīvas ir pasniedzis fiziskām personām, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā, vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos.
Valsts prezidenta plaketi Valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits ir pasniedzis fiziskām un juridiskām personām vizīšu, institūciju un atsevišķu tiesību subjektu apmeklējumu un tikšanos laikā, kā arī uzņemot ārvalstu delegācijas vai atsevišķas personas.
Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasītajā apmērā Jūs varat pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Cieņā Kancelejas vadītāja Gunda Reire
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
