Rinkēviča kanceleja paziņo tiesai, ka sabiedrībai nav tiesību uzzināt ne Ēlertei izmaksātās kompensācijas apjomu, ne personas, kam Levits izdāļājis par nodokļu maksātāju naudu iegādātās plaketes

Paskaidrojumi

administratīvajā lietā Nr.A420221823 par Lato Lapsas pieteikumu

par informācijas sniegšanu un iestādes izdotā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2023. gada 28. septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk – pieteicējs) pieteikuma par informācijas sniegšanu un iestādes izdotā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku.

Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk – Kanceleja).

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203. panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2023. gada 24. augusta lēmuma Nr. 1311 prettiesiskums. Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2023. gada 24. augusta lēmuma Nr. 1311 pamatojumā norādītajam, Kanceleja sniedz šādus argumentus.

1.   Kanceleja, pieņemot 2023. gada 24. augusta lēmumu Nr.1311, vērtēja Pieteicēja norādīto ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma mērķi. Vērtējot ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, Kanceleja ņēma vērā, ka izšķiroša nozīme nav piešķirama tam, vai attiecīgajā pieprasījumā formāli ir norādīts informācijas pieprasījuma pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos apstākļos objektīvi ir iespējams novērtēt, vai personas informācijas pieprasījuma pamatā ir tādu interešu aizsardzība, kas prevalē pār nepieciešamību saglabāt pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju iestādes rīcībā (Senāta 2017. gada 20. aprīļa spriedums lietā SKA 463/2017 11. punkts, Senāta 2017. gada 24. novembra spriedums lietā Nr. SKA-358/2017) 8. punkts).

      Informācijas pieprasījuma pamatā esošiem apstākļiem ir jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu, jo, saņemot informācijas pieprasījumu, iestādei ir jākonstatē, vai pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi kādam tā ir pieprasīta (Senāta 2019. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. A420187717, 9. punkts)

      Pieteicējs 2023. gada 17. jūlija informācijas pieprasījumu pamatojis ar šādu mērķi: “plānoju mediju publikāciju par nodokļu maksātāju līdzekļu nelietderīgu, izšķērdīgu izlietojumu Kancelejā”.

      Šis formulējums neizskaidro, kādam mērķim un kādā veidā pieteicēja prasītā informācija varētu tikt izmantota. Vienlaikus tas atspoguļo Pieteicēja subjektīvu Kancelejas rīcības novērtējumu, proti, Pieteicēja ieskatā Kancelejas rīcība ir bijusi nelietderīga un izšķērdīga, un Pieteicējs vēlas par savu subjektīvo viedokli informēt sabiedrību.

      Kaut arī tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma, tostarp ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr mērķim un pamatojumam ir jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalīt sabiedrības tiesības zināt Kancelejai piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leģitīms mērķis, no pieteicēja vēlmes iegūt un bez leģitīma mērķa apstrādāt personu, ar kurām Kanceleja pārtraukusi darba tiesiskās attiecības un personu, kuras saņēmušas Valsts prezidenta (2019-2023) reprezentācijas priekšmetus – plaketes un medaļas, personu datus un publiskot tos, veidojot subjektīvā faktu novērtējumā par Kancelejas rīcību balstītas publikācijas. Līdz ar to Pieteicēja subjektīvā interese objektīvi nav uzskatāma par sabiedrības interesi. Minēto konstatējumu apliecina apstāklis, ka citi mediji vai žurnālisti nav izrādījuši interesi par Pieteicēja pieprasīto informāciju un uzdotajiem jautājumiem.

      No Pieteicēja norādītā informācijas pieprasījuma mērķa saprotams, ka Pieteicējs plāno vērtēt Kancelejas rīcības lietderību. Tomēr jāņem vērā, ka noskaidrot, vai rīcība ar finanšu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai ietilpst Valsts kontroles kompetencē. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, kuri atbilst augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītām un apstiprinātām prasībām attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbu un kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris, kā arī likumā noteiktajā kārtībā rīkojas attiecībā uz revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

      Ja žurnālista ieskatā ir vērojamas amatpersonas prettiesiskas darbības, lai izdarītu profesionālu vērtējumu par amatpersonu darbību pamatotību, ir iespēja ziņot kompetentajām institūcijām. Piemēram, Valsts kontrole katru gadu sniedz atzinumus par ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību (Administratīva rajona tiesa 2020. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420261117 8.punkts).

      Valsts kontrole, veicot ikgadējās revīzijas un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.

2.   Kanceleja, pieņemot 2023. gada 24. augusta lēmumu Nr. 1311, vērtēja informācijas izmantošanas veidu.             Iepriekš izsniegtās informācijas izmantošanas veids var būt viens no apstākļiem, ko iestāde vērtē, nosakot pieprasījuma mērķi un sabiedrisko vērtību. Ja iepriekš izsniegtā informācija izmantota, piemēram, pētnieciskās žurnālistikas publikāciju sagatavošanai vai ja citi plašsaziņas līdzekļi izmanto publikācijā paustās atziņas, tas var norādīt uz konkrētā pieprasījuma augsto sabiedrisko vērtību. Savukārt, ja iepriekš izsniegtā informācija izmantota, piemēram, tādu publikāciju sagatavošanai, kas vērsta tikai uz sabiedrības ziņkāres apmierināšanu, tas var būt viens no apstākļiem, kas norāda, ka pieprasījuma sabiedriskā vērtība nav augsta (sk. Senāta 2019. gada 14. novembra spriedumu lietā SKA-779/2019 15. punktu).

      Iepriekš Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu noteikumus, pieteicējs publicēja interneta vietnē “pietiek.com”. Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9. pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.

      Interneta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem regulāri tiek ievietotas publikācijas, pie kurām pievienoti neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, Kancelejas nodarbinātos aizskaroši.

      Interneta vietnē pietiek.com 2023. gada 16. augustā ievietota publikācija “Rinkēviča kanceleja mēģina noslēpt Ēlertei, Teikmanim un pārējai Levita „kolaborantu komandai” uz atvadām izmaksātās piemaksas”

(sk.https://pietiek.com/raksti/rinkevica_kanceleja_megina_noslept_elertei,_teikmanim_un_parejai_levita_kolaborantu_komandai_uz_atvadam_izmaksatas_piemaksas/)

Minētās publikācijas nosaukums atspoguļo publikācijas autora subjektīvu viedokli, pie publikācijas redzami 74 komentāri, no kuriem daļa ir rupji un aizskaroši. Publikācija ir publicēta pirms Kancelejas 2023. gada 24. augusta lēmuma Nr. 1311 izdošanas. Kanceleja atbildi uz Pieteicēja 2023. gada 17. jūlija informācijas pieprasījumu sniedza 2023. gada 1. augustā, un atbildē tika ietverta Pieteicēja prasītā informācija – proti, ir norādīts, kādas piemaksas un uz kāda pamata tika izmaksātas.

      Līdz ar to 2023. gada 24. augusta lēmuma Nr. 1311 pieņemšanas brīdī pastāvēja pietiekami skaidras norādes, ka Pieteicējs plāno pieprasīto informāciju izmantot negodprātīgiem mērķiem.

      Pieteicēja publicētā informācija nav uzskatāma par diskusijas veicināšanu par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, bet gan pieteicēja vēlmi uzturēt negatīva satura ziņu plūsmu gan par Kancelejas darbu kopumā, gan par atsevišķām personām, kas Kancelejā bijušas nodarbinātas.

      Pieteicējam izsniegtā informācija netiek izmantota, lai veidotu publikāciju, kurā sniegts žurnālista argumentēts un objektīvos faktos balstīts vēstījums par konkrētu notikumu, bet gan tiek publicēta tīmekļa vietnē pietiek.com, apmierinot konkrētas sabiedrības grupas ziņkāri. Pieteicējs nesniedz precīzu un uzticamu informāciju.

3.   Kanceleja, pieņemot 2023. gada 24. augusta lēmumu Nr. 1311, vērtēja pieteicēja informācijas pieprasījumu godprātīgas tiesību izmantošanas kontekstā. Kanceleja ņēma vērā, ka Pieteicējs laika periodā no 2019. gada sākuma ir vērsies Kancelejā ar vairāk nekā 170 (viens simts septiņdesmit) dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un citiem jautājumiem.

      Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Iestāžu rīcībā esošās informācijas pieejamību reglamentē Informācijas atklātības likums. Fundamentālais princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē godprātīgu to izmantošanu. Proti, cilvēktiesības nevar tikt izmantotas, lai būtībā vērstos pret cilvēktiesības sargājošām demokrātiskas valsts vērtībām. Tādējādi, ja persona ar saviem informācijas pieprasījumiem prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības. Izvērtējot argumentus par negodprātīgu izmantošanu, var ņemt vērā arī informāciju no citām lietām iestādē vai tiesā (Administratīvā rajona tiesas 2020. gada 10. jūlija spriedums lietā Nr. A420227617 16. punkts).

4.   Kanceleja, pieņemot 2023. gada 24. augusta lēmumu Nr. 1311, vērtēja apstākli, ka pieteicēja informācijas pieprasījumā ir pieprasītas ziņas par personām, ar kurām Kanceleja ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības, turklāt minēto personu vidū ir personas, kuras nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tāpat arī Valsts prezidenta (2019-2023) Egila Levita plakešu un medaļu saņēmēji ir privātpersonas, kas nav sabiedrībā zināmas personas. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai šīs personas bauda daudz augstāku tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību.

5.   Kanceleja, pieņemot 2023. gada 24. augusta lēmumu Nr. 1311, vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos jau ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību, un Kanceleja izpilda tiesiskā regulējuma prasības.

      Kārtību, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, noteic Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām”. Atbilstoši minētajiem noteikumiem publicētā informācija ir pieejama Kancelejas tīmekļvietnē, skat. https://www.president.lv/lv/atalgojums. informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Latvijas Valsts prezidenta kancelejā publiski pieejama Kancelejas tīmekļvietnē, skat. https://www.president.lv/lv/media/92720/download?attachment.

2023. gada 1. augusta atbildē Nr. 1104 Kanceleja paskaidroja Pieteicējam, ka Kancelejas darbiniekiem tika veiktas izmaksas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Darbiniekiem izmaksātas kompensācijas par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, piemaksas par virsstundu darbu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, Darba likuma 68. panta pirmo daļu un 136. panta vienpadsmito daļu, atlaišanas pabalsti vienas mēnešalgas apmērā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju darbinieku un amatpersonu atlīdzības likuma 17. panta devītās daļas 31. punktu, kompensācijas par neizmantoto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu saskaņā ar Darba likuma 151. panta piekto daļu. Kanceleja darbiniekiem ir izmaksājusi naudas balvas, prēmijas un piemaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, tai skaitā likumā noteiktajā apmērā, ņemot vērā katra darbinieka ieguldījumu.

      Kanceleja Pieteicējam 2023. gada 24. augusta lēmumā Nr. 1311 arī paskaidroja, ka Valsts prezidenta (2019-2023) Egila Levita reprezentācijas priekšmeti - medaļas un plaketes pasniegtas atbilstoši Kancelejas 2020. gada 22. aprīļa iekšējiem noteikumiem Nr. 2020/003 “Valsts prezidenta medaļas un Valsts prezidenta plaketes piešķiršanas, glabāšanas un uzskaites kārtība”. Valsts prezidenta medaļu Valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits pēc savas iniciatīvas ir pasniedzis fiziskām personām, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā, vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos. Valsts prezidenta plaketi Valsts prezidents (2019.-2023.) Egils Levits ir pasniedzis fiziskām un juridiskām personām vizīšu, institūciju un atsevišķu tiesību subjektu apmeklējumu un tikšanos laikā, kā arī uzņemot ārvalstu delegācijas vai atsevišķas personas.

6.   Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka personu, ar kurām Kanceleja ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības, un personu, kuras ir saņēmušas Valsts prezidenta (2019-2023) Egila Levita reprezentācijas priekšmetus – medaļas vai plaketes privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju.

Ņemot vērā minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Kancelejas vadītāja Gunda Reire

Novērtē šo rakstu: