Iesaki rakstu: 
Ilmārs Rimšēvičs un pārējie Latvijas Bankas vadītāji arī pēc tiesas sprieduma paliek pie sava – viņu joprojām milzīgo no valsts līdzekļiem saņemamo ikmēneša algu apmēri esot viņu „privātās dzīves sastāvdaļa”.
Pat pēc administratīvās rajona tiesas sprieduma, kas uzlika Latvijas Bankas vadībai par pienākumu atklāt tās vadības ikmēneša atalgojumu, Rimšēviča vadītā iestāde cenšas to paturēt slepenībā un spriedumu ir pārsūdzējusi.
Latvijas Banka apelācijas sūdzībā apkopojusi virkni zīmīgu un tās attieksmi pret valsts līdzekļu caurspīdīgu izmantošanu ilustrējošu argumentu, lai pierādītu, ka tā un tās darbinieki ir vienlīdzīgāki par citām valsts iestādēm un to darbiniekiem.
Šie argumenti tik krāšņi parāda visu šo valsts pārvaldē savairojušos rimšēviču izpratni par valsts un personisko kabatu, ka tie nudien pelnījuši plašāku izklāstu.
Pirmām kārtām jau Latvijas Banka cieti pastāv uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota.
Turklāt šādai nepareizai Latvijas Bankas statusa analīzei varot būt „tālākas negatīvas sekas, piemēram, izmantojot attiecīgo spriedumu kā tiesību avotu citās lietās, kur Latvijas Bankas tiesiskā statusa analīzei varētu būt izšķiroša nozīme”.
Papildus tam Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka cieti pastāv – nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma.
Rimšēviča un Co. uzskats ir gluži cits: informācija par valsts pārvaldes amatpersonu ienākumiem, it īpaši mēneša griezumā un pēc nodokļu nomaksas esot „personas privātas dzīves sastāvdaļa, kā to paredz Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tā ir aizsargājama saskaņā ar Satversmes 96. pantu”.
Informācija par to, cik mēnesī pēc nodokļu nomaksas no valsts līdzekļiem saņem Rimšēvičs un viņa kolēģi, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, un minētās informācijas izpaušana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.
Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.
Vēl vairāk: informācija par konkrētas valsts amatpersonas Latvijas Bankā saņemto atalgojumu pēc nodokļu nomaksas vispār nekādā veidā neesot uzskatāma par sabiedrības kontroli par budžeta līdzekļu izlietojumu, jo no pieprasītās informācijas neesot iespējams uzzināt par Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu, respektīvi, cik lieli ir Latvijas Bankas izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu.
„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.
Te tikai jāpiemin daži skaitļi – piemēram, Latvijas Bankas vadības algas, kas 2008. gadā bija sasniegušas savu kulmināciju. Tad bankas padome un valde gadā kopumā atalgojumā saņēma gandrīz pusotru miljonu latu, un šī summa tika sadalīta šādi:
- valdes loceklis Raivo Vanags - Ls 134 885 (vidēji Ls 11 240 mēnesī),
- prezidenta vietnieks Andris Ruselis - Ls 129 953 (vidēji Ls 10 829 mēnesī),
- prezidents Ilmārs Rimšēvičs - Ls 126 518 (vidēji Ls 10 543 mēnesī),
- valdes priekšsēdētājs Māris Kālis - Ls 117 617 (vidēji Ls 9801 mēnesī),
- valdes loceklis Harijs Ozols - Ls 109 318 (vidēji Ls 9109 mēnesī),
- valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs - Ls 102 595 (vidēji Ls 8549 mēnesī),
- padomes loceklis Arvils Sautiņš - Ls 96 436 (vidēji Ls 8036 mēnesī),
- valdes loceklis Andris Ņikitins - Ls 95 158 (vidēji Ls 7929 mēnesī),
- padomes loceklis Leonīds Gricenko - Ls 88 007 (vidēji Ls 7333 mēnesī),
- padomes loceklis Harijs Bušs - Ls 86 135 (vidēji Ls 7177 mēnesī),
- padomes locekle Vita Pilsuma - Ls 85 624 (vidēji Ls 7135 mēnesī),
- padomes loceklis Aivars Skopiņš - Ls 81 446 (vidēji Ls 6787 mēnesī),
- padomes locekle Valentīna Zeile - Ls 79 144, (vidēji Ls 6595 mēnesī),
- valdes locekle Ilze Posuma - Ls 73 817 (vidēji Ls 6151 mēnesī).
Pie tā vēl tikai jāpiebilst, ka arī pašlaik virknes Latvijas Bankas vadītāju algas ir lielākas nekā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Kaut arī par to visiem šiem rimšēvičiem, kā redzams, ir viena atbilde – rokas nost, skauģi, tā ir mūsu privātās dzīves sastāvdaļa!
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
