Rīgas neizmantotais potenciāls – infrastruktūra pie ūdens

Vēsturiskie faktori: Rīga ir sena pilsēta un tās attīstība daudzos gadījumos ir notikusi bez racionālas plānošanas. Pie ūdens esošās infrastruktūras daļas var būt radušās organiski, bez saskaņotas plānošanas vai ilgtermiņa redzējuma. Tas ir rezultējies šaurās ieliņās, mūsdienās pārslogotos tiltos un ielās, kas nevar nodrošināt efektīvu satiksmes plūsmu.

Nepietiekamas investīcijas: ir acīmredzams, ka infrastruktūras attīstībai pie ūdens nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Tomēr šķiet, ka Rīgas pilsētas domei trūkst vai nu izpratnes, vai vēlmes novirzīt finanšu resursus, lai modernizētu un uzlabotu infrastruktūru pie ūdens. Rīga ir augoša un dinamiska pilsēta, kuras iedzīvotāju ērtību un labklājības veicināšanai nepieciešamo prioritāšu saraksts bez šaubām ir bezgala garš, taču, apzinoties plānveidīgi un praktiski organizētas infrastruktūras pie ūdens ilgtermiņa nozīmi un pievienoto vērtību, retorisks ir jautājums par to, vai šī joma maz ir iekļauta Rīgas pilsētas prioritāšu sarakstā un, ja ir, tad cik plānveidīgi un praktiski tas tiek darīts?

Plānošanas politika: nepietiekama ilgtermiņa plānošana un koordinācija starp dažādiem infrastruktūras attīstības projektiem ir galvenais iemesls sliktai infrastruktūrai pie ūdens. Ir gadījumi, kur acīmredzami projektu plānošana ir notikusi bez pilnīgas izpratnes par vajadzībām, atdevi un ilgtermiņa mērķiem. Spilgts piemērs, kas raksturo šo neizpratni, ir kāds viena hektāra liels īpašums Ķīpsalā, Daugavas krastā, blakus restorānam “Osta”, kur piespiedu kaimiņu būšana savulaik pat eskalējusies līdz vardarbīgiem strīdiem starp uzņēmumu SIA “Saimnieks – Serviss”, kas teritoriju likumīgi iznomājis no valsts, un šo zemes gabalu pēkšņi iekārojušu biedrību “Latvian Sailing Team” ar ambīcijām teritoriju pārņemt.

Ambiciozā it kā bezpeļņas biedrība ir ar iespaidīgu, tostarp atpazīstamu personu, ziedotāju loku, kuras galvenais darbības veids teritorijā ir ekskluzīvu, privātu buru jahtu tauvošana izbūvētajā pontonu piestātnē. Turklāt līdzekļus šo pontonu izbūvei ir piešķīrusi un turpina piešķirt Rīgas brīvostas pārvalde, tātad daļēji arī Rīgas iedzīvotāji draudzīgi visi maksā par jahtinieku buržuāziskajām ambīcijām, un Rīgas dome pret to neiebilst.

Šis gan ir piemērs ne tikai Rīgas domes neizpratnei, bet arī valsts pārvaldes institūcijas – “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) bezatbildībai, jo labos draugos ar biedrības “Latvian Sailing Team” vadītāju Andreju Buli ir arī VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. To dokumentālajā īsfilmā “Ķīpsalas kauja” Ansim Pūpolam intervijā atklājis pats Buls, stāstot, ka Griškevičs pat bijis aizbraucis, lai iepazītos ar situāciju klātienē, un aicinājis zvanīt, ja nepieciešama palīdzība. Diez vai tāda pretimnākšana tiek izrādīta ikvienam VNĪ klientam? Diez vai ikviena bezpeļņas biedrība bauda tik nedalītas Rīgas domes simpātijas kā “Latvian Sailing Team”. Kāpēc tāda labvēlība tieši šai it kā bezpeļņas organizācijai? Šie jautājumi paliek neatbildēti.

Skaidrs ir viens, lai uzlabotu Rīgas infrastruktūru pie ūdens, ir nepieciešama integrēta ilgtermiņa plānošana, kas ņem vērā gan vēsturiskos, gan nākotnes faktorus. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas finanšu investīcijas, kas atbilst infrastruktūras attīstības vajadzībām, un nozīmīga ir ne tikai vēlme, bet arī prasme netērēt galvaspilsētas budžeta līdzekļus tur, kur tas acīmredzami nav nepieciešams.

Vienlīdz svarīgi būtu nodrošināt arī pilsonisko iesaistīšanos un dialogu, lai Rīgas iedzīvotāji varētu izteikt savas vēlmes un bažas par infrastruktūras attīstību pie ūdens. Tikai ar visu iesaistīto pušu sadarbību mēs varam radīt augstvērtīgu un pieejamu infrastruktūru un pilsētvidi Rīgā.

* SIA “Saimnieks – Serviss” vadītājs

Novērtē šo rakstu: