“Rīgas namu pārvaldnieks”: lai ieceltu Zvidriņu amatā ar 4150 eiro algu, “tika piemērota tiešā atlase, bet headhunting metode”
PIETIEK13.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinot Pietiek jau sniegto informāciju, ka pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” finanšu direktora amatā ar 4150 eiro algu bez konkura ir apstiprināta bijusī Valsts zemes dienesta vadītāja un arī no citiem amatiem skandalozi šķīrusies Solvita Zvidriņa, uzņēmums Pietiek šodien sniedza tik pārliecinošu skaidrojumu, ka to publicējam pilnībā:
“Finanšu sektors uzņēmumā ir ļoti nozīmīgs - uz to savā slēdzienā vairākkārt ir norādījis auditā “Ernst&Young”. Saistībā ar audita slēdzienu ir palielinājusies Finanšu pārvaldes darba apjoms, jo tās kompetencē ir 80% no visiem auditā akcentētajiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu pārvaldes kapacitātes nekavējošu stiprināšanu, finanšu direktora amata pretendenta izvēlei tika piemērota tiešā atlase, bet headhunting metode. Tā ļauj mērķtiecīgi atlasīt pretendentus ar visatbilstošāko profesionālo pieredzi, izmantojot dažādas datu bāzes un citus informācijas avotus.
“Rīgas namu pārvaldnieka” valde lēmumu par šo pieņēma 09/07/2020. Finanšu pārvaldes direktora atalgojums 4150eur. Bijusī finanšu direktore šobrīd pilda finanšu direktores vietnieces pienākumus.”
Jāpiebilst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kapitāla daļu turētāja pārstāve Iveta Zalpētere, kas pati pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja vietu tāpat ieņēma bez kāda konkursa, ir uzņēmumam lūgusi sniegt informāciju par “Rīgas namu pārvaldnieka” darbinieku atlases kārtību un par to, vai finanšu direktora amata kandidātu atlase ir notikusi atbilstoši šai kārtībai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
