Rēzeknes “vatainie” deputāti var pazaudēt mandātus jau šopiektdien, ja likums tiks izpildīts pilnā mērā

Iztērējot pašvaldības naudu dažādu objektu būvniecībai, kam pēc tam nevar atrast nomniekus, Rēzeknes pilsētai būs nepieciešama finansiāla stabilizācija vismaz triju līdz piecu miljonu eiro apmērā — ar sociālo darbinieku atlaišanu un pedagogu algu samazināšanu izrādījies par maz. Situācijas labošanai arī ar mēra A. Bartaševiča atstādināšanu nav pieticis, jo viņš joprojām paliek domes deputāts.

Taču no “Saskaņas” ievēlētie, tagad partiju “Kopā Latvijai” izveidojušie astoņi domes vairākuma deputāti grib paātrināt notikumu gaitu un veicināt domes atlaišanu, lai tiktu pie ārkārtas vēlēšanām Rēzeknē — var saskatīt, ka tur ir zināma loģika: viņiem iespējami ātrākas vēlēšanas nāktu par labu, jo pilsētas budžeta iztrūkums miljonu apmērā vēl nebūs paspējis ietekmēt visus vēlētājus un vēl ne visi būs uz savas ādas izjutuši tā sekas.

Pēc mēra atstādināšanas uz sēdi 2. novembrī ieradušies seši, bet 10. novembrī — vispār tikai četri no 13 pašvaldības deputātiem. Līdz ar to nav bijis kvoruma. Nākamā sēde paredzēta piektdien pēcpusdienā.

Pašvaldību likuma 70. panta 1. daļa nosaka — Saeima ar atsevišķu likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus tāpēc, ka trijās domes kārtējās sēdēs nav savācies kvorums, vai arī divu mēnešu laikā pēc mēra vai vicemēra atstādināšanas nav ievēlēts vietā jauns.

A. Bartaševiča partijas biedri acīmredzot nav uzmanīgi izlasījuši likumu, jo, pirmkārt, likums paredz atlaišanas iespēju tikai tad, ja kvoruma trūkuma dēļ nenotiek trīs kārtējās sēdes (tas pats Pašvaldību likums paredz tādas noturēt vismaz reizi mēnesī). Tātad faktiski būtu jāgaida trīs mēneši, līdz iestājas šāda situācija — domes atlaišanu nevar motivēt ar trīs izgāztām ārkārtas sēdēm, kuras var sasaukt kaut vai uz to pašu dienu un kur izskatīšanai paredzētos dokumentus pieļaujams iesniegt tikai trīs stundas pirms ārkārtas sēdes sākuma. Uz šādām ārkārtas sēdēm, kādas Rīgā savulaik sasauktas pat pēc pusnakts, nevienā pašvaldībā nekad nevar paspēt ierasties pilnīgi visi deputāti, jo tas objektīvi nav iespējams, tāpēc arī likums neļauj domes atlaišanu motivēt ar trīs ārkārtas sēžu nenotikšanu. 

Otrkārt, minētais Pašvaldību likuma pants nosaka, ka Saeima var atlaist domi, taču Saeimai nav pienākuma to obligāti izdarīt, tādā veidā piespēlējot tiem, kas vēlas atlaišanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa to zina, jo pati pirms ievēlēšanas Saeimā bija ilggadēja un sekmīga Kuldīgas domes priekšsēdētāja. Viņa atzinusi: ja būtu iespējams ierosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, tad tas nav jādara obligāti, ja pašvaldība ir spējīga turpināt sniegt pakalpojumus un funkcionēt. Ministre pēc Rēzeknes apmeklējuma novērtējusi, ka pašvaldība un tās administrācija esot gatavībā strādāt. Pašvaldības struktūru vadītāji un izpilddirektors apliecinājuši, ka turpinās pildīt pienākumus, līdz ar to darbi neapstāsies, kā arī tiks nodrošināta darba algu izmaksa pašvaldības darbiniekiem.

Savukārt, ja Rēzeknes dome nepieņems nākamā gada pašvaldības budžetu, tad automātiski uz katru mēnesi tiks ieplānota 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta. Ministre aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām neplāno steidzīgi rosināt domes atlaišanu un gaidīs Valsts kontroles atzinumu. Viņa atgādināja, ka šobrīd ir konstatēta no amata atstādinātā A. Bartaševiča pretlikumīga rīcība, bet nav konstatēta šāda rīcība no pārējo deputātu puses.

Vienlaikus tie paši Rēzeknes deputāti, kas grib panākt savu atlaišanu, neapmeklējot sēdes, nav izlasījuši Pašvaldības domes deputāta statusa likumu, kura 4. pants nosaka: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.”

Šāds liktenis jau piemeklēja Ogres domes deputāti Ilgu Vecziediņu, kas astoņas reizes pēc kārtas nepiedalījās domes sēdē koronavīrusa laikā. Viņa lēmumu par mandāta anulēšanu pārsūdzēja, atsāka iet uz sēdēm un beigās mierīgi nostrādāja savu termiņu līdz galam, tomēr apgabaltiesa laikā, kad viņas pilnvaru termiņš jau bija beidzies, atzina viņas nepiedalīšanās iemeslus attiecīgajās astoņās sēdēs par nepietiekošiem, bet Senāts neierosināja kasāciju. Tātad tiesu praksē ir nostiprināts, ka sēžu neapmeklēšana bez attaisnojuma ir pamats mandāta zaudēšanai.

Līdzīgs liktenis iepriekšējā Ventspils domes sasaukumā varēja piemeklēt četrus no t.s. “Meroni saraksta” ievēlētos deputātus, kas vienā brīdī izdomāja “boikotēt domes sēdes” — bet, kad dome turpināja vienkārši strādāt, jo kvorumu “noraut” viņu gadījumā tādā veidā nebija iespējams, devās sūdzēties pie Rīgas kungiem. Tur provinces deputāti acīmredzot uzzināja, ka sēdes neapmeklēšanai vajadzīgs kāds pamats, tāpēc viņi steigšus atsāka piedalīties domes sēdēs, kamēr vēl nebija sākta mandātu atņemšana un deputātu vietu piešķiršana nākamajiem kandidātiem no tā paša saraksta. Interesanti, ka no amatpersonu deklarācijām var saprast — par laiku, kad šie deputāti “boikotēja” sēdes (tas ir, neveica tiešos deputātu darba pienākumus), viņi turpinājuši saņemt algu.

Protams, ka ministre Inga Bērziņa tagad, atgriezusies no Rēzeknes, uzreiz aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt strādāt vai nolikt deputātu mandātus. “Grūti saprotama iedzīvotāju ievēlēto deputātu rīcība, neapmeklējot domes sēdes. Ja deputāti atsakās pildīt savus pienākumus, viņiem būtu jānoliek mandāti, ļaujot šo amatu ieņemt nākamajiem, kuri ir vēlēšanu sarakstā un vēlas strādāt,” komentējusi ministre. 

Interesants ir aspekts, ka mandātu atņemšana var notikt, trīs reizes pēc kārtas neierodoties uz jebkāda veida domes sēdi bez iemesla: te nav nepieciešamas trīs kārtējās sēdes (kā būtu pie visas domes atlaišanas), jo individuāla mandāta zaudēšanai der arī trīs neapmeklētas ārkārtas sēdes. Tātad, ja piektdien Rēzeknes valdošo deputātu vairākums trešo reizi sēdi ignorēs un nepildīs savus likumā noteiktos pienākumus, mandātu anulēšanas gadījumā Rēzeknes domē viņu vietā darbu varētu sākt pedagogs Igors Sergejevs, juriste Karīna Bartkeviča, siltumtīklu tehniskais direktors Aleksandrs Sedihs, logopēde Inese Muhamberga, ražošanas ceha vadītāja Nadežda Jeruma, ekonomists Andris Filipenoks, projektu vadītāja Krista Freiberga un datu speciālists Dainis Pīrāgs.

Tā kā šādi mandātu zaudēšanas jautājumi, pamatojoties uz sēžu ignorēšanu, iepriekš pašvaldību darbā tikuši novēroti ārkārtīgi reti, ir grūti prognozēt, kā varētu norisināties notikumu gaita. Lai atlaistu visu domi reizē par triju kārtējo sēžu neapmeklēšanu, ir jāgaida līdz janvāra beigām, un arī tad atlaišana nav automātiska — Saeimai jāvērtē, vai vispār ir pamats atlaist domi un izsludināt jaunas vēlēšanas Rēzeknes pilsētā, jo visi saprot, ka jauna balsošana par tiem pašiem kandidātiem un partijām neatrisinās pilsētas budžeta katastrofu.

Savukārt, lai astoņi deputāti katrs zaudētu savu mandātu uz individuāla pamata, neapmeklējot trīs kārtējās vai ārkārtas sēdes, ir pavisam cita kārtība: likums paredz, ka par mandāta atņemšanu jābalso pārējiem domes deputātiem. A. Bartaševičs un viņa sabiedrotie veido domes deputātu vairākumu, tātad pārējie četri no “latviskajiem” sarakstiem ievēlētie deputāti un viens “progresīvais” nesasniedz kvorumu, lai varētu nobalsot par mandātu atņemšanu.

No tā izriet: lai zaudētu mandātus individuālā ceļā, tiem pašiem astoņiem būs vien jāpiedalās sēdē un pašiem jābalso par savu mandātu atņemšanu. Kas nozīmēs, ka viņi atkal atsāk piedalīties domes sēdēs — un tāpēc mandātus zaudēt nevar.

Kādu ceļu izvēlēsies Rēzeknes domes pozīcija, lai veicinātu savu atlaišanu, vai arī vienkārši paši noliks mandātus? Patlaban iespējami visdažādākie varianti.

Iepriekšēja pieredze: https://pietiek.com/raksti/meroni_stipendiati_un_deputate_no_vdk_kartotekas_ventspils_dome_boikote_pasi_savu_boikotu/

Novērtē šo rakstu: