Iesaki rakstu: 
Latviju var nodot vien savējie. Ar šo domu Imants Ziedonis pameta Augstākās Padomes deputāta krēslu priekšlaicīgi. Ar savējiem viņš domāja likumīgos LR pilsoņus un to priekšstāvjus AP un valdībā. Interfrontes pārstāvji cīnījās par PSRS saglabāšanu.
Turpmākā politika pierādīja, ka I. Ziedoņa vārdi attiecas uz tuvākā laika nodevīgās politikas sekām. Uz varturu veikto kolonistu tiesisko nostiprināšanu, it kā okupācija izzudusi kā rīta rasa. Krievijas impērisko spēku un legalizēto kolonistu pārstāvniecība SC ir izvērsusi nepārprotamu Latvijas kā nacionālas un teritoriāli vienotas (Abreni ar varturu svētību izdevās nošķērēt) valsts graušanu. Valodas referendums bija iesildīšanās vēlākiem notikumiem Krievijas impēristu darbībā. Šo procesu apraksta arī no malas ārvalstīs. (http://www.delfi.lv/news/world/other/washingtonpost-putins-nostiprina-savas-pozicijas-moldova-kazahstana-un-baltijas-valstis.d?id=44505286#ixzz323iY3hHZ)
...Cenšoties aizstāvēt etnisko krievu tiesības, neskatoties uz to, kurās valstīs tie dzīvo, Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsācis agresīvu kampaņu bijušās Padomju Savienības valstīs, cenšoties "atjaunot un nostiprināt savu tautiešu lepnumu un pašpārliecinātību", 18.maija laikraksta izdevumā analizē ietekmīgais ASV medijs Washington Post. Šāda Putina politika esot izteikti konstatējama Kazahstānā, Moldovā un Baltijā - valstīs, kur proporcionāli liela daļa no iedzīvotājiem līdzīgi kā Ukrainā ir etniskie krievi.
"Ja Krievija censtos Ukrainas scenāriju atkārtot Latvijā un Igaunijā, man nemaz nav skaidrs, kāda īsti būtu NATO reakcija," savas pārdomas laikrakstam paudis Kārnegi fonda par starptautisko mieru analītiķis Eižens Ramers. Eksperts arī norāda, ka notikumi Latvijā, kur teju tradicionāli krievvalodīgie sūdzējušies par diskrimināciju valodas un pilsonības jautājumā, liecina par Putina vēlmi šajā Baltijas valstī nostiprināt savu ietekmi. Krievvalodīgo organizācijas šeit kļuvušas krietni manāmākas, savu apgalvojumu skaidro profesors...
Novērotais Rēzeknē 16. maijā, kur notika SC (Saskaņa) priekšvēlēšanu aģitācijas pasākums ES vēlēšanām, apliecina Maskavas režisēto politiku. Tur pie Rēzeknes mēra Bartaševica bija ieradušies ES Parlamenta deputātu kandidāti no SC ar virsvadoni Rīgas mēru N. Ušakovu priekšgalā.
Vispirms ielās nosūtīja jauniešu brigādes, kuras vizuāli bija vienādi noformētas. Jūs domājat - ES krāsās? Nē! Noformējums bija Krievijas trikolora krāsās. Trūka vien paša karoga. Jauniešu zilās jakas rotāja uzraksts "Latvijas problēma nav krievi...”baltiem un sarkaniem burtiem.
Pēc Maskavā „svaigā ieteikuma” „savās ietekmes valstīs” nelietot ”kolorado vaboļu lentītes” tās nekur neredzēju. Garāmgājējiem piedāvāja baltus balonus ar ziliem uzrakstiem un sarkanām auklām un lentām. Visiem vizuāli tika pavēstīts, ka SC ir Krievijas interešu partija, tāda, kas iestājas par Krievijas impērijas īstenoto politiku, bet ES vēlēšanas ir izgadījušās par izdevīgu gadījumu, lai visiem legāli demonstrētu ilgas un centienus.
Lozungs „Latvijas problēma nav krievi” izrādījies, maigi sakot, nepatiess. Attēlotais lozungs uz Latvijas vai ES karoga vai tā krāsām man būtu pieņemams, bet, protams, diskutējams apgalvojums. Krievija ir deldējusi baltus kopš savas izveidošanās vikingu-vīkotāju-varjagu vadībā. Krievija ir ilgstoša Latvijas un baltu problēma. Divpadsmit gadsimtos ir bijuši dažādi izņēmumi, kad Krievijai bija mazāka ietekme. Nu tā atkal uzņēmusi kursu uz latvju un citu tautu deldēšanu ar savām „iskonno russkimi interesami”.
Pēdējie 50 okupācijas gadi Latviju iedzinuši dziļā haosā un nabadzībā, no kuras lēnām, ar iekritieniem rāpjamies laukā. Bez tās „nesavtīgās krievu palīdzības” mēs būtu blakus Dānijai un citām ziemeļvalstīm. Arī patlaban brālīgā krievu gāze ir par ~20% dārgāka nekā Vācijā. Ušakov! Tāda cena vairo nabadzību. To Tavi konsultanti slēpj? https://www.facebook.com/photo.php?fbid=517665398270049&l=aea7c78562)
Varētu domāt, ka no mušas taisu ziloni. Tomēr Maskavas speciālistu konsultētie SC darboņi labi zina, ka vizuālā informācija ir ar ~80% ietekmi uz masu apziņu. Vārdiem paliek vien 20%.
Vēlāk vakarā propagandas mītiņš kultūras centrā tika izziņots kā slēgts pasākums. Tas likās dīvaini, jo pretī Goram varētu uzrunāt vēlētāju tūkstošus. Tur tagad ir labiekārtota plaša brīvdabas skatuve.
Ar Gora darbinieka palīdzību iekļūstot slēgtajā daļā, sapratu, ka slēgtums palīdz pārkāpt valodu likumu. Pašslavinošās runas notika "na čistom russkom”. Domājams, ka arī Maskavas konsultantiem ērtāk bez tulka.
Un tautai nav jāzina, ko vērpj Maskavas līgumorganizācija Vienotā Krievija, kura tur valda nedalāmi. To varētu uzzināt tā nelielā krievu daļa, kura patiesi nav Latvijas problēma. Sevi piedāvāt uz āru par sociāldemokrātisku partiju ir izlikšanās, aizplīvurojums patiesajam mērķim.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
