Iesaki rakstu: 
Jau ilgu laiku Tiesībsargs aktīvi cīnās par Satversmē noteikto bezmaksas izglītību. Valsts nevar atrast līdzekļus slimu bērnu ārstēšanai. Tiek veikti aprēķini un spriests, ko valsts grib vai negrib iedot bērniem, bet tajā pašā laikā, kā var lasīt masu plašsaziņas līdzekļos, no Latvijas valsts budžeta rezerves fonda var samaksāt 2 miljonus latu, lai noalgotu krievu advokātu kantori, kura paredzamais uzdevums AS Reverta interesēs ir izdarīt spiedienu uz Krievijas pilsoņiem, kuri var ietekmēt Krievijas tiesu lēmumus.
Arī līdz šim ir nelietderīgi tērēti ievērojami līdzekļi advokātiem, jo to izvēlētās metodes Krievijas tiesās cieš vienu zaudējumu pēc otra. Izvērtējot visu publiski pieejamo informāciju, pat gadījumā, ja izdotos ietekmēt Krievijas tiesnešus pieņemt Revertai labvēlīgus lēmumu, Reverta var cerēt uz tikai nelielu daļu no izsniegtā kredīta.
Man nav ne mazāko šaubu, ka šie divi miljoni latu no Latvijas budžeta aizies tajā pašā „melnajā caurumā”, kur ir aizgājis valdības AS Parex banka ieguldītais miljards latu, jo šobrīd apspriestā valsts apmaksātā tiesvedības taktika diez vai var tikt atzīta par tiesisku pat Krievijā.
Ja tiek pieļauts, ka tagad Latvijas puse izdarīs spiedienu uz Krievijas pilsoņiem, kuri var ietekmēt Krievijas tiesu lēmumus, un gadījumā, ja šāds spiediens izrādīsies neveiksmīgs, tad Reverta varētu publiskot 100 Krievijā pazīstamu un ietekmīgu politiķu un ierēdņu sarakstu, kuri Parex bankā līdz tās nacionalizācijai atvēruši kodētus vai ar ofšoru zonām saistītus kontus, kā arī tie cilvēki, kuri saistīti ar šo kredītu skandālu, varētu tikt iekļauti Latvijas melnajā sarakstā un viņiem tiktu liegta iebraukšana ne tikai Latvijā, bet arī visā Šengenas zonā. Šai sarakstā varētu tikt iekļauta virkne Krievijas tiesnešu, kuri Krievijas tiesās pieņēmuši Revertai nelabvēlīgu lēmumus.
Diez vai mērķis attaisno līdzekļus un galu galā tas atnesīs Latvijai tikai zaudējumus?
Ieskatījos Krievijas Kriminālkodeksā, izrādās, arī Krievijā tāpat kā Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par tiesas ietekmēšanu.
Ja šis Latvijas valstij daļēji piederošais uzņēmums nekautrējas publiskot šādas savas darbības metodes un Latvijas valsts ir gatava tās apmaksāt, tad rodas pamatots jautājums - vai līdzīgas metodes netiek izmantotas Latvijas tiesās? Vai tiesu pieņemtie nolēmumi netieši neliecina, ka Reverta (iespējams, arī citas komercbankas) izdara spiedienu uz Latvijas tiesu sistēmu vai konkrētiem pilsoņiem, kuri var ietekmēt Latvijas tiesu lēmumus.
Vai var būt, ka gadījumā, ja šāds spiediens ir izrādījies neveiksmīgs, Reverta varētu būt draudējusi publiskot 100 Latvijā pazīstamu un ietekmīgu politiķu un ierēdņu sarakstu, kuri Parex bankā līdz tās nacionalizācijai atvēruši kodētus vai ar ofšoru zonām saistītus kontus?
Latvijas Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par iejaukšanos lietu iztiesāšanā, bet diez vai kāds tiesnesis būs tik drosmīgs, lai atzītos, ka ir ietekmēts no tādas iestādes puses, kura ir spējīga ietekmēt pat Latvijas melno sarakstu.
Tajā brīdī, kad valdība žēlosies, ka nepietiek līdzekļu mācību līdzekļu iegādei un citiem nepieciešamiem izdevumiem, nevajadzētu aizmirst, ka Latvijas budžeta līdzekļi tiek tērēti tādām svarīgām lietām kā spiediena izdarīšanai uz Krievijas pilsoņiem, kuri var ietekmēt Krievijas tiesu lēmumus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
