Reklāmas asociācija jau pērn brīdinājusi par "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņām": bijis ieplānots "noslaukt" 30-40% no uzrādītajām izmaksām
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar Pietiek pēdējās dienās aprakstīto "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem, kuru īstenošana ļaus ar Andri Šķēli un Aināru Ščipčinski saistītu uzņēmumu kontos ieripot vairāk nekā 830 tūkstošiem eiro valsts līdzekļu. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina sev nodrošinot izcilu peļņu.
Pietiek jau informējis - ja Eiropas Komisija atbalstīs Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā sagatavotus piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri norāda uz Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Ščipčinska iesaisti, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būs tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.
Pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredz sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media. Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro. Interesanti, ka iepirkuma konkursu uzvarētāji arī bijuši vienīgie pretendenti.
SIA Jazz Communications vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir Andra Šķēles znots Juris Pētersons, un tās 2013. gada apgrozījums ir bijis 225 tūkstoši eiro - gandrīz sešreiz mazāks par iecerētās "piena produktu kampaņas" apjomu. Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarētājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired slēpjas Ainārs Ščipčinskis, bet HansaMedia oficiālā īpašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pēc visa spriežot, formāla kapitāldaļu turētāja.
Pirmo iepirkumu sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet otru - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzīst, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptēs, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām ir devusi Zemkopības ministrija.
Pietiek jau ir publicējis abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtīgais līdzīgums (it īpaši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acīmredzot ir apnicis mēģināt tos kaut cik dažādot) nav vienīgais, kas liecina, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rāda, ka abi dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".
Nu, izrādās, ka saistībā ar "valsts slaukšanas kampaņu" - Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības programmu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņa par pienu un piena produktiem" Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī Lauku atbalsta dienestu brīdinājusi, ka piedāvājums kopumā sastādīts, nepārzinot nozares specifiku un plānoto darbību tirgus izcenojumus.
Virknē pozīciju, kā norādījusi Reklāmas asociācija, jau sākotnēji iekļautas izmaksas, kas ļoti būtiski pārsniegušas tirgus cenas. "Tiek plānotas tirgus situācijai neatbilstošas izmaksas par koncepciju, stenda izgatavošanu, degustāciju vadītāju izmaksas un mazvērtīgā inventāra un trauku nomas izmaksas. Izmaksas iespējams samazināt par 10 000 EUR," minēts tikai par vienu no piedāvājuma pozīcijām.
Īpaši neadekvātas bijušas norādītās mediju reklāmas izmaksas - "Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā ir iespējams ietaupīt 200 000 EUR vai, izmantojot plānoto budžetu, realizēt lielāku skaitu kampaņu un efektīvi sasniegt mērķu grupu,", cita starpā norādījusi Reklāmas asociācija.
Kopumā secināts, ka piedāvājumā, ko piensaimniekiem bija iesniegusi Andra Šķēles znota kompānija Jazz Communications, tā nepamatoti pierēķinājusi vairākus simtus tūkstošu eiro.
"Pamatojoties uz augstākminētajiem trūkumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm," teikts Reklāmas asociācijas brīdinošajā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.
Līdzīgi secinājumi izteikti arī par "valsts cirpšanas kampaņu" - Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas programmu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņa par aitas gaļu": - arī šajā gadījumā ir mākslīgi samazināts pretendentu skaits un piedāvājums sastādīts, nepārzinot nozares specifiku un plānoto darbību tirgus izcenojumus.
"Nav izstrādāta vienota projekta stratēģija, bet katrai darbībai paredzētas neidentificējamas un ļoti augstas koncepciju izmaksas," par šīs "valsts cirpšanas kampaņas" piedāvājumu secinājusi Reklāmas asociācija.
Arī Ščipčinska uzņēmumi, sagatavojot piedāvājumu "valsts cirpšanas kampaņai", uzrādījuši nepamatoti augstas izmaksas, secinājusi asociācija, minot vairākus konkrētus piemērus: "1.2. punktā norādītās aktivitātes „Raksti drukātajos un publikācijas audiovizuālajos medijos" izcenojums ir norādīts ar ievērojamu pārmākšu, aptuveni 37 500 EUR apmērā. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai. (..)
1.5. punktā minētās aktivitātes „Mediju izglītības programma" izmaksas ir pārmērīgas, un Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā veidojas pārmaksa 8'000 EUR apmērā. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai.
2.1. punktā minētās aktivitātes „Vēstnešu programma aitas gaļas popularizēšanai" efektivitāte ir apšaubāma attiecībā pret izmaksām un sasniedzamo auditoriju. Paredzēto aktivitātes mērķi var kvalitatīvi sasniegt arī samazinot izdevumu daļu par 21 000 EUR. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai.
Arī 2.2. punktā minētās aktivitātes „Televīzijas oriģinālraidījuma par aitas gaļu, tās izmantošanu uzturā un ražošanas un pārstrādes aspektiem" izmaksas nav tirgus situācijai atbilstošas. Ļoti kvalitatīva satura raidījuma izmaksas varētu būt aptuveni 10 000 EUR par vienu raidījumu, tādējādi šajā pozīcijā veidojas pārmaksa aptuveni 118 450 EUR apmērā. (..)
2.5. punktā minētās aktivitātes „Konkursu cikls jauniešiem saistībā ar aitas gaļu, tās produktiem, kvalitāti, ražošanu, pagatavošanu un ilgtspējīgas audzēšanas apstākļiem" mērķi attiecībā pret ieguldījumu uz vienu konkursa dalībnieku nav uzskatāmi par adekvātiem. Aptuvenā pārmaksa 18 000 EUR.
2.6. punktā minētās aktivitātes „Mobilās aplikācijas izstrāde un realizācija" nepieciešamās izmaksas ir tirgus situācijai neatbilstošas. Augstas kvalitātes aplikācijas, kas atbilstu šī projekta mērķiem aptuvenās izmaksas varētu būt ap 10 000 EUR, attiecīgi pārmaksa sastāda apmēram 18 000 EUR. (..)
3.3. punktā minētā aktivitātes „Aitas gaļas produktu degustācijas pasākumi tirdzniecības vietās" izmaksas ir neatbilstošas esošajai tirgus situācijai. Ļoti laba līmeņa degustāciju izmaksas ir 1000 - 2000 EUR. Attiecīgi pārmaksa ir 21 000 EUR apmērā. (..)
3.9. punktā minētās aktivitātes „Aitas gaļas produktu reklāmas kampaņu īstenošana" mediju reklāmas izmaksas ir neadekvātas minēto mērķu sasniegšanai, un Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā ir iespējams ietaupīt vismaz 77 000 EUR, vai izmantojot plānoto budžetu realizēt vairāk kampaņu."
Līdz ar to arī par "valsts cirpšanas kampaņu" Reklāmas asociācijas secinājums bijis: "Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30-40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm."
Pirmdien Pietiek informēs, kā uz šiem brīdinājumiem par milzīgajiem kampaņu organizētāju uzrēķiniem ir reaģējis Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
