Reizēm tas ir un reizēm - nav KNAB viedoklis
Jaroslavs Streļčenoks, KNAB priekšnieks04.06.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
hmm
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
05.06.2012. 15:47Diez, faktiskās atbildes: "par Biroja oficiālo viedokli uzskatāms Biroja priekšnieka vai viņa pilnvarotās personas paustais uzskats vai nostāja par Biroja darbību" iešļurināšana bezjēdzīgā ūdensgabalā mūsdienu LV iestādēs tiek uzskatīta par smalko stilu, vai kā?
Ja, piemēram, uz jautājumu: "Kāds šodien datums?" man atbildētājs sāktu murgot par Gregora kalendāra ieviešanas vēsturi un nepieciešamību, es, maigi izsakoties, augstās domās par viņu nebūtu! :D
reālais
05.06.2012. 11:19Šis nu ir tas gadījums,kad tik tiešām neko nebūtu darījis,nekā ļāvies pierunāties likt savu parakstu zem sveša teksta un jāpārstāj būt kāzu ģenerālis.
Juris
05.06.2012. 10:28Potapova,laikam, pati sacerejusi šo miglaino opusu!Kaut gan ,tomēr, šaubos! Pratīņa par maz....
99%, ka
04.06.2012. 23:09Strīķe ir Krievijas aģente, kura piesedz Krievijas interesēm kalpojošos korumpētos biznesmeņus.
> nesapratu
04.06.2012. 20:58Ievads no mums, viss tālākais no KNAB priekšnieka, kā to kols un pēdiņas mēģina norādīt.:)
Ar cieņu,
PIETIEK
nesapratu
04.06.2012. 20:40No pievadrindkopas nav skaidrs, va šis ir Streļčenoka raksts vai Pietiek raksts ar citētu Streļčenkoa viedokli
paija
04.06.2012. 20:12Es to saprotu tā, ka priekšnieks pauž oficiālo KNAB viedokli, kad runa ir par biroja darbu,lietām. Lapsas grāmatas vērtējums neatbilst šai kategorijai ,tāpēc tas tomer būtu vērtējams kā Strīķes personiskais viedoklis.Intervijas amatpersonām nākas atbildēt gan par savu darbu , gan izteikt savu personisko viedokli par kadu jautajumu.Būtu labi ,ja amatpersonas to pieteiktu.
Streļčonoks nav tik emocionāls kā Strīķe un drosi vien būs labak piemerots oficiālā viedokļa paušanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
