Reizēm tas ir un reizēm - nav KNAB viedoklis
Jaroslavs Streļčenoks, KNAB priekšnieks04.06.2012.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek pārstāvis vērsās tiesā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes izteikumiem Latvijas Televīzijā, viņa tiesai oficiāli paziņoja, ka tās priekšā vajadzētu atbildēt nevis viņai, bet gan birojam, jo TV viņa par grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā jumta un tās autoru esot paudusi nevis savu, bet KNAB viedokli. Pietiek šī tēze ieinteresēja, un mēs pieprasījām KNAB oficiālu skaidrojumu – kad tad KNAB amatpersonas pauž biroja un kad – personisko viedokli. Nu šādu skaidrojumu ir sniedzis KNAB priekšnieks:
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) 2012.gada 13.aprīlī ir saņēmis Jūsu iesniegumu ar lūgumu sniegt atbildes uz Jūsu interesējošajiem jautājumiem.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta pirmo daļu iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma. Ievērojot minētā panta trešajā daļā noteikto, vispārpieejamo informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
Ievērojot Jūsu vēstulē norādīto, Birojs informē, ka ar Ministru prezidenta 2011.gada 16.jūnija rīkojumu Nr.217 tika noteikts, ka uz laiku no 2011.gada 16.jūnija līdz turpmākam rīkojumam vai Saeimas lēmuma pieņemšanai par Biroja priekšnieka iecelšanu amatā, Biroja priekšnieka pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietniece J.Strīķe. Saskaņā ar Saeimas 2011.gada 17.novembra paziņojumu par Biroja priekšnieku 2011.gada 17.novembra Saeimas sēdē tika iecelts J.Streļčenoks.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 1. un 13.punktā noteikto Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju, J.Strīķe 2011.gada 13.novembrī Latvijas Televīzijas 1.kanālā raidījumā De Facto pauda viedokli kā Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja, atbildot uz žurnālistes uzdotajiem jautājumiem par Biroja darbību.
Ievērojot minētajos normatīvajos aktos, kā arī Biroja 2010.gada 21 .jūlija noteikumu Nr. 1-4/5 „Korupcijas novēršanas un pakarošanas [tā tekstā – red.] biroja darba kārtības noteikumi" 110.punktā noteikto, ka Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz Biroja priekšnieks, Biroja priekšnieka paustais viedoklis netiek saskaņots ar citām Biroja amatpersonām. Turklāt informējam, ka par Biroja oficiālo viedokli uzskatāms Biroja priekšnieka vai viņa pilnvarotās personas paustais uzskats vai nostāja par Biroja darbību.
Biroja oficiālā viedokļa paušanas procedūra ir noteikta Biroja 2010.gada 21.jūlija noteikumu Nr. 1-4/5 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba kārtības noteikumi" 17.nodaļā, proti:
„109. Biroja sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem plāno, koordinē un īsteno galvenais speciālists (sabiedrisko attiecību jautājumos).
110. Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz Biroja priekšnieks.
111. Cits Biroja darbinieks Biroja oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz tikai ar Biroja priekšnieka rakstisku atļauju.
112. Galvenais speciālists (sabiedrisko attiecību jautājumos) sagatavo paziņojumu presei un citu informāciju plašsaziņas līdzekļiem, pēc nepieciešamības sadarbojoties ar citiem Biroja darbiniekiem.
113. Plašsaziņas līdzekļiem sagatavoto informāciju atbilstoši saturam saskaņo ar attiecīgās nodaļas vadītāju, Biroja priekšnieka vietnieku un Biroja priekšnieku.
114. Biroja sagatavotā informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek sniegta, nodrošinot žurnālistu vienlīdzīgas tiesības ziņu saņemšanā, kā arī ņemot vērā šīs informācijas publiskošanas derīgumu un nolūku, ievērojot Biroja intereses.
115. Biroja darbinieks sagatavotos normatīvo aktu skaidrojumus, atbildes uz jautājumiem, kas saņemti Biroja e-pastā, informāciju par Biroja iepirkumiem un preses relīzes pirms to ievietošanas Biroja mājas lapā internetā saskaņo ar tiešo vadītāju un Biroja priekšnieku."”
Seko mums 
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?
Sakarā ar to, ka Jūsu uzņēmuma darbības dēļ ir radušies apstākļi, kas rada sociālu spriedzi Jūsu pasažieru vidū, kas savukārt neapšaubāmi rada ietekmi uz cilvēku darbaspējām, produktivitāti un psiholoģiskās veselības stāvokli, esmu spiests atkal vērsties pie Jums ar oficiālas sarakstes palīdzību.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.