Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Mēs atbalstām to, ka katram cilvēkam ir jābūt adekvātu sociālo iemaksu veicējam. Grāmatu izdošanas nozarē tā tas notiek jau šobrīd. Asociācijas rīcībā esošie dati parāda, ka 80% no autoratlīdzības saņēmējiem izdevējdarbības nozarē ir darba attiecībās kādā uzņēmumā un no algas maksā visus Latvijas Republikā paredzētos nodokļus.

Diemžēl tas liecina, ka Latvijā grāmatniecībā lielākā daļa iesaistīto - rakstnieki, tulkotāji, mākslinieki un tml. - autoratlīdzību saņem par savu radošo darbību, ko viņi veic papildus pamatdarbam nakts stundās un brīvdienās.

Atsevišķu politiķu un ierēdņu izplatītais mīts par autoriem, kas nevēloties maksāt nodokļus, var tikt uzskatīts par kaitniecību pret nozari, mēģinot sašķelt sabiedrību, tās daļu mēģinot noskaņot pret kultūras darbiniekiem.

Apzinot autoratlīdzību saņēmējus nozarē, jāsecina, ka uz grāmatu izdošanu Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi var atstāt graujošu iespaidu. Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām.

Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%. Šīs izmaksas ļoti sāpīgi jutīs iedzīvotāji, jo būtiski palielināsies grāmatu cena un tās kļūs pircējiem mazāk pieejamas, kas tālāk izraisīs izdoto grāmatu skaita un piedāvājuma daudzveidības strauju kritumu un atstās ietekmi uz visu grāmatu izplatības ķēdi.

Tāpat izdevniecībām samazināsies iespēja nodarbināt profesionālus algotos darbiniekus. Izmaksu nepalielināšana savukārt nozīmētu, ka atbilstoši nodokļu palielinājumam ir jāsamazina izmaksājamo jau tā ne pārāk lielo autoratlīdzību apmērs, kas ilgtermiņā nozīmē, ka nozare zaudēs speciālistus, kuriem zemās samaksas dēļ vairs nebūs izdevīgi paralēli savam pamatdarbam veikt arī autordarbus izdevniecībās. Abu scenāriju gadījumā ierēdņu iecerētais nodokļu efekts netiks sasniegts.

Ir acīmredzami, ka bez jau norādītajām smagajām ekonomiskajām sekām neapdomīgas izmaiņas autoratlīdzību aplikšanā ar nodokļiem iedragās kvalitatīva satura pieejamību latviešu valodā, kas tik skaitliski mazai nācijai kā mūsējā ir viens no izdzīvošanas priekšnoteikumiem.

Mēs aicinām pievērst uzmanību un izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta publiskotos datus par 39 006 autoratlīdzības saņēmējiem 2019.gadā, kas diemžēl uzrāda, ka daudz lielākos apjomos nekā kultūras un grāmatizdošanas nozarē autoratlīdzības tiek maksātas jomās, kam nav sakara ar Autortiesību likumam atbilstošu autortiesību objektu izmantošanu.

Šie dati parāda, ka esošās budžeta problēmas ir, iespējams, saistāmas ar likumu nekvalitatīvu piemērošanu un nav nepieciešams sodīt kultūras nozari, kura ilgstoši spiesta darboties ļoti sarežģītā izdzīvošanas režīmā.

Tāpat vēršam uzmanību, ka jau vairāk nekā 10 gadus izdevēji mēģina konstruktīvās un ar aprēķiniem pamatotās sarunās panākt 5% PVN likmi visām grāmatām, kas dotu nozarei iespēju attīstīties. Mēs atgādinām, ka valsts budžetu veido Latvijas uzņēmēju, arī izdevēju, maksātie nodokļi.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas aprēķini pierāda, ka piedāvātā 5% PVN likme nozīmētu attīstību un apgrozījuma pieaugumu nozarē, kas radīs samaksāto nodokļu kopējā apjoma pieaugumu, tā kompensējot valsts budžetā īstermiņā radīto samazinājumu 400 000 EUR apmērā.

Stiprinot grāmatniecības nozares pozīcijas, valsts iegūtu spēcīgu sadarbības partneri. Šobrīd kultūras nozares uzņēmējiem ir jācīnās par izdzīvošanu.

Novērtē šo rakstu: