Iesaki rakstu: 
Pēc planetāri diženā banku skandāla Latvijas nāciju un tajā ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globālu sasniegumu – LR Valsts prezidents ir recidīvists. Ja ar naudas atmazgāšanu nodarbojas ne tikai Latvijas bankas un diženais banku skandāls principā nevar dižoties ar oriģinalitāti, tad noteikti citādāk ir ar sasniegumu Rīgas pilī. Nav lasīts, ka pašlaik uz Zemes kādas valsts prezidents būtu recidīvists. Tiekamies ar unikālu faktu. Valsts prezidents Vējonis ir izpelnījies recidīvista titulu. Viņš uz planētas ir vienīgais Valsts prezidents recidīvists. Viņš regulāri izdara noziegumus, apzināti pārkāpjot pats savas valsts likumdošanu.
Kas ir recidīvists? Tas ir svešvārds. Cēlies no latīņu recidivus – tāds, kas no jauna atgriežas.
Svešvārds „recidīvists” ir juridisks termins. Tā dēvē personu, kas atkārtoti izdara noziegumu. Persona izdara noziegumu, izcieš saņemto sodu, taču atkal izdara jaunu noziegumu. Recidīvista izdarīto noziegumu skaits var mainīties. Parasti recidīvists mūžā izdara 3-4 noziegumus. Tā izsakās speciālisti.
LR Valsts prezidents līdz 2018.gada 9.maijam bija saņēmis sodu par 8 (!?) noziegumiem un tiesā pret viņu vēl gaida izskatīšanu lietas par aptuveni 10 (!?) noziegumiem. Kopējais skaits „aptuveni
Kādus noziegumus izdara Valsts prezidents?
Valsts prezidents regulāri atsakās sniegt sabiedrībai informāciju par dažādiem finanšu darījumiem. Par to internetā ir teikts: „Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadā saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā pagājušā gada vasaras beigās nolēma turpmāk ziņas par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām vairs neatklāt”.
Valsts prezidents izdara viena veida noziegumu. Taču tas ir ļoti smags nozieguma veids. Tas ir nozieguma veids, kas ir vērsts pret sabiedrību, taisnīgumu, demokrātiju. Valsts prezidenta noziegums nekādi nav savienojams ar valdošās kliķes izslavēto Latvijas liberāli demokrātisko valsts iekārtu. Radusies divkārtēja odioza situācija : pirmkārt, Valsts prezidents neievēro pats savas valsts likumus un, otrkārt, Valsts prezidents ir kļuvis recidīvista līmeņa noziedznieks.
Noteikti kāds gribēs attaisnot Valsts prezidentu un visu vainu uzvelt viņa kancelejai. Tādam attaisnojumam nav nekāda morālā un juridiskā pamata. Rīgas pilī viss notiek saskaņā ar Valsts prezidenta gribu. Visos personāla finansu darījumos tiek ņemts vērā Valsts prezidenta viedoklis. Tas ir minēts speciāli tam sagatavotā dokumentā (publicēts internetā). Informācijas slēpšana notiek saskaņā ar Valsts prezidenta gribu. Faktiski ir tikai viens noziedznieks – Valsts prezidents.
Recidīvisms Rīgas pilī jau ir nonācis tik tālu, ka naivi uzdot jautājumus „Cik ilgi tas turpināsies? Kāpēc Saeima nerīkojas un kļuvusi recidīvista atbalstītāja?”. Satversmē teikts: „Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu”.
Saeima noteikti nepadzīs recidīvistu. Par to nav ne mazāko šaubu. Saeimas „simts gudrākās galvas” lieliski zina Latvijas nācijas un latviešu tautas vairākuma gadu desmitos norūdīto vienaldzību pret noziedzību, noziegumu brīvību, valdošās kliķes politisko un morālo bezatbildību, tautas un valsts apkaunošanu starptautiskā mērogā. Ja valstī nebūtu vietējā sociuma gadu desmitos norūdītā vienaldzība, tad Vējonis jau sen sēdētu godam nopelnītā telpā pirms viņa iestumšanas Valsts prezidenta krēslā. Turklāt pie mums vienaldzību pavada pretīgs cinisms: „Nu un kas par to, ka viņš nesniedz informāciju kaut kādam portālam?”, „Vējonis pareizi dara, ka neļauj bāzt degunu savu darbinieku naudas makā!”.
Daudzi nesaprot, ka Rīgas pilī negodīgi sadala tautas naudu. Izpratne par valsts budžetu sabiedrībā ir ļoti niecīga. Aptuveni 18 lietas formāli ir par informācijas slēpšanu. Informācija īstenībā tiek slēpta par zagšanu, nepelnīti sadalot valsts budžeta naudu. Patiesībā tiekamies ar diva veida noziegumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
