Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas
Jānis Urbanovičs07.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas Republikas Satversmi vairs nepietiek “šodienas kompleksajā, modernajā valstī”. Saeimas deputātiem par to gan nebūšot “jādomā, jālauza galva, tikai jāatstāj labs mantojums”, jo visu lielo reformēšanas darbu paveikšot pats prezidents, “piedāvājot vajadzīgos instrumentus”.
Atļaušos prezidentam nepaklausīt. “Lauzīt galvu” ir katra deputāta pienākums.
Prezidenta skatījumā mūsu nelaimju cēlonis ir nepietiekama pārnozaru sadarbība, un risinājums tam – Saeimai dotas tiesības iecelt “politiski atbildīgu personu – valsts ministru specifiskām jomām, kas nav nosegtas ar politiku”. Kuras tās ir, viņš neprecizēja.
Protams, arī tagad spēkā esošie likumi ļauj izveidot īpašu uzdevumu ministru posteņus un Ministru kabineta locekļu koleģiālas institūcijas sadarbībai. Bet jūs taču atceraties – mums ir tik daudz naudas, ka kabatu spiež. Tāpēc arī ministru un ministriju vajag tik daudz, kā vēl nav bijis…
Levita domu atbalstot, varbūt Ministru kabinetā vajadzētu izveidot jaunu posteni – valsts ministru politiskās atbildības jautājumos? Tagad tā atbildība izsmērēta pa visu laukumu, katram ministram pa saujiņai, Ministru prezidentam riekšaviņa. Bet tā – ikreiz, kad sastopamies ar varas nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem, skaidri zināsim, ko darīt. Politiskās atbildības ministru nost, un braucam tālāk. Gan jau kādu grēkāzi sameklēs, noderēs pieredze ar Vakcinācijas biroju – atradās taču cilvēki, kas piekrita karstas ogles ar plikām rokām grābt, kad pašiem ministriem to darīt negribējās.
Aktuāli nepieciešams būtu arī darbības imitācijas valsts ministra postenis, kura galvenais pienākums būtu visu deleģēt. Arī te zināmas iestrādes jau ir. Piemēram, ar MK pašu radīto kovida izplatības luksoforu. Pašlaik trīs krāsas deg vienlaikus, satiksme kā Indijā – brauc visi, un priekšroka tam, kuram skaļāka taure. Tāpēc luksofora pārvaldību vajag deleģēt – pašvaldībām vai vēl labāk skolu direktoriem.
… Bet reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas. Lielās slimnīcas sāk atteikt plānveida palīdzību, skolas aiziet karantīnā, vakcinācijas tempi nevis palielinās, bet krītas. Savukārt cenas - gluži pretēji. Uz tā fona rūgst cilvēku neapmierinātība, liela nedrošība par nākotni.
Lai to mainītu, es sliecos piekrist valsts prezidentam par to, ka nobriedusi nepieciešamība “mainīt 1922.gada izpratni par to, kā darbojas valdība”. Tikai atšķirībā no prezidenta es domāju, ka mums vajag nevis vairāk ministru, bet pilnu un konkrētu atbildību no katra jau esošā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
