Rāvis sēž „septītajās debesīs” un gaida lēmumu par drošības līdzekli
PIETIEK09.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pazīstamā polituzņēmēja Gunta Rāvja sabiedrisko attiecību pārstāve mēģina medijus maldināt ar apgalvojumiem, ka viņas klientam neesot nekāda statusa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kukuļošanas kriminālprocesā, Pietiek informācijas avoti tiesībsargāšanas iestādēs apliecina, ka Rāvis atrodas policijas iepriekšējās aizturēšanas izolatorā – tā sauktajās „septītajās debesīs” – un gaida lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu.
Skonto būves uzņēmumu grupas īpašnieks Rāvis ir viens no leģendārākajiem Latvijas polituzņēmējiem, kura veiksme valsts iepirkumu jomā neformāli jau sen ir tikusi skaidrota ar politiskiem kontaktiem un spēju „dalīties”, taču līdz šim viņam ir izdevies sekmīgi turpināt darbu, netiekot pieķertam.
Visticamākais, Rāvja aizturēšana ir saistīta ar to pašu kriminālprocesu, kura ietvaros ir aizturēta un policijas izolatorā joprojām atrodas Nacionālās apvienības politiķe Baiba Broka. Lai gan publiski līdz šim minēta tikai viņas saistība ar 20 000 eiro kukuļošanu, nav izslēgts, ka kriminālprocess varētu būt saistīts arī ar apjomīgāku Rāvja „veiksmi” iepirkumu jomā.
Pagājušā gada Latvijas miljonāru sarakstā Rāvis ieņēma 34.–35. vietu ar īpašumu novērtējumu 22 miljonu eiro apmērā un šādu raksturojumu: „Pamazām no publiskās skatuves pazudušais būvnieks arvien turpina zaudēt sev piederošo aktīvu vērtību. Joprojām viņš savu biznesa impēriju pārvalda caur holdingkompāniju SIA GRF, bet viņam pieder arī 84,99% SIA Jaunattīstības projekti, 9,76% AS Dinamo Rīga, 28,81% SIA Lucavsala, 47,86% SIA Babbord, 11,11% SIA Braukšanas mācību centrs un 24% SIA Real Partners.”
Savukārt trešais aizturētais, pēc visa spriežot, varētu būt bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, kura mobilais tālrunis ir izslēgts jau kopš vakardienas. Viņš tiek uzskatīts par Andra Šķēles daļu turētāju Skonto būvē, kaut zināma daļa varētu piederēt arī viņam pašam.
Tiek uzskatīts, ka Millers deviņdesmitajos gados bija viens no tā dēvētā Valmieras grupējuma un tika ielikts par administrācijas vadītāju, lai „pieskatītu” toreizējo Valsts prezidentu Gunti Ulmani.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
