Rasnačs un Datu valsts inspekcija vienoti klusē par zibenīgo reakciju „līgavaiņa skapja” adreses lietā
PIETIEK11.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Daigas Avdejanovas vadītā Datu valsts inspekcija pirmdien vienoti nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar Rasnača vadītās ministrijas pārraudzībā esošās inspekcijas vadības zibenīgo reakciju uz ministra neapmierinātību par to, ka saistībā ar viņa slavenā „līgavaiņa skapja” pārvešanu uz viņa „līgavas” mājokli ir izpausta šī mājokļa adrese – daudzdzīvokļu nams Rīgā, Lāčplēša ielā 48.
Pietiek jau informējis – zibenīgā ātrumā, trīs darba dienas pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”, Datu valsts inspekcijas direktore Avdejanova nosūtījusi SIA Pietiek.lv vēstuli „Par informācijas pieprasīšanu”, kurā paziņo, ka „ir uzsākusi pārbaudi par dzīvesvietas adreses iegūšanu, nodošanu un izmantošanu”.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas izpratni arī numurs ēkai (Lāčplēša ielā 48), kurā atrodas „Rasnača līgavas” īrētais dzīvoklis, uz kuru tad arī tika nogādāts „līgavaiņa skapis” esot likumā minētā „jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu”.
Līdz ar to, kā uzskata Datu valsts inspekcija, „informācijas par konkrētās personas, tajā skaitā dzīvesvietas adreses, iegūšana, izmantošana un nodošana publicēšanai interneta vietnē www.pietiek.com (turpmāk - interneta vietne) ir personas datu apstrāde”.
Taču uz jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs pārbaudes zibenīgumu, pirmdien vienoti nevēlējās atbildēt ne Datu valsts inspekcijas vadītāja Avdejanova (kas neatbildēja ne uz Pietiek, ne uz SIA Pietiek.lv jautājumiem), ne tās pārraudzītājas – Tieslietu ministrijas vadītājs Rasnačs. Pietiek šodien publicē šos abas augstās amatpersonas samulsinājušos jautājumus.
Neatbildētie jautājumi tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un viņa preses pārstāvim Andrim Vitenburgam:
1) vai tieslietu ministrs ir oficiāli vērsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā Datu valsts inspekcijā saistībā ar publikāciju portālā www.pietiek.com, kur minēts numurs namam Lāčplēša ielā, kur 30. martā nogādāts tieslietu ministra bēdīgi slavenais "līgavaiņa skapis"?
2) ja jā, kādā tieši veidā notikusi šī vēršanās, kad tieši tā notikusi?
3) vai tieslietu ministrs ir izdarījis kādu spiedienu uz Datu valsts inspekciju, lai tā iespējami ātri sāktu pārbaudi saistībā ar šo publikāciju?
4) ja nē, vai tieslietu ministrs ir devis rīkojumu kādai Tieslietu ministrijas amatpersonai, lai tā izdarītu spiedienu uz Datu valsts inspekciju, lai tā iespējami ātri sāktu pārbaudi saistībā ar šo publikāciju?
5) ja šāds spiediens nav bijis, kā ministrs skaidro to, ka minētā viņa vadītās ministrijas pārraudzībā esošā iestāde pārbaudi saistībā ar viņa "līgavaiņa skapja adresi" ir sākusi ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc vēršanās šajā iestādē?
Neatbildētie jautājumi Datu valsts inspekcijas vadītājai Daigai Avdejanovai:
SIA Pietiek.lv ir saņēmusi Jūsu parakstītu vēstuli no šā gada 4. jūlija saistībā ar 29. jūnija publikāciju interneta vietnē www.pietiek.com ar virsrakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”.
Šajā vēstulē Jūs izrādāt interesi par šādiem jautājumiem:
1. No kuras personas Sabiedrība ieguva Interneta vietnē norādīto dzīvesvietas adresi (Lāčplēša iela 48, Rīga)? Sniedzot atbildi, lūdzam norādīt šo personu identificējošo informāciju (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, amats, iestādes nosaukums).
2. Ar kādu mērķi šīs vēstules 1.jautājumā minētā persona nodeva minēto dzīvesvietas adresi (Lāčplēša iela 48, Rīga) Sabiedrībai?
3. Kad (norādiet konkrētu datumu) šīs vēstules 1.jautājumā minētā informācija tika nodota Sabiedrībai publicēšanai internetā www.pietiek.com?
Lai būtu iespējams sniegt SIA Pietiek.lv rīcībā esošu informāciju saistībā ar Jūs interesējošiem jautājumiem, esiet tik laipni un sniedziet šādas precizējošas ziņas:
1) uz kādiem tieši datiem ir balstījusies Datu valsts inspekcija, šo informācijas pieprasījumu nosūtot SIA Pietiek.lv?
2) vai pirms informācijas pieprasījuma Datu valsts inspekcija ir noskaidrojusi, vai SIA Pietiek.lv izvieto saturu minētajā interneta vietnē un vai SIA Pietiek.lv ir izvietojusi minētajā vietnē konkrēto publikāciju?
3) ja jā, kādā tieši veidā Datu valsts inspekcija to ir noskaidrojusi? Ja nē, kādu iemeslu dēļ Datu valsts inspekcija šo informācijas pieprasījumu ir nosūtījusi SIA Pietiek.lv, nenoskaidrojot, vai SIA Pietiek.lv izvieto saturu minētajā interneta vietnē un vai SIA Pietiek.lv ir izvietojusi minētajā vietnē konkrēto publikāciju?
4) no Jūsu vēstules izriet, ka Valsts datu inspekcija saistībā ar konkrēto faktu ir sākusi pārbaudi. Lūdzu, aprakstiet precīzu kārtību un darbību secību, kādā Valsts datu inspekcija sāk pārbaudes par konkrētiem faktiem. Miniet iekšējo regulējumu, kas nosaka šo secību, un atbildei pievienojiet minētā regulējuma gaismas kopiju.
5) lūdzu, dariet zināmu, kas ir persona, kas vērsusies Datu valsts inspekcijā saistībā ar faktu, par ko sākta pārbaude?
6) ja šo personu nav iespējams nosaukt, miniet precīzu likumisku pamatojumu, kas aizliedz Datu valsts inspekcijai nosaukt šo personu.
7) miniet precīzu datumu un laiku, kad no šīs personas Datu valsts inspekcijā ir saņemts iesniegums par minēto publikāciju.
8) miniet lietvedības numuru un datumu, ar kādu minētais iesniegums ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā.
9) miniet datumu, kad Datu valsts inspekcijā ir sākta pārbaude saistībā ar minēto iesniegumu.
10) vai pārbaudes par visiem iesniegumiem, ko saņem Datu valsts inspekcija, tiek sāktas ne vēlāk kā divu vai trīs darba dienu laikā pēc to saņemšanas? Ja nē, ar ko bija atšķirīgs šis iesniegums?
11) vai saistībā ar visām publikācijām, par ko tiek sāktas pārbaudes lietas, pieprasījumus Jūsu vadītā iestāde nosūta ne vēlāk kā trīs vai četru darba dienu laikā pēc to saņemšanas? Ja nē, ar ko bija atšķirīgs šis gadījums?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
