Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds Pietiek lasītājs atsūtījis divas ar 1999. un 2000. gadu datētas mediju ziņas par kādu sen aizmirstu notikumu – kā tagadējais tieslietu ministrs un ģimenes vērtību aizstāvis Dzintars Rasnačs enerģiski tiesājies, lai tikai pēc laulības šķiršanas viņam nevajadzētu diviem saviem dēliem maksāt „nepamatoti” augstus uzturlīdzekļus – veselus 55 latus mēnesī katram. Šodien publicējam ne tikai abas šīs mediju ziņas, bet arī trīs Nacionālās apvienības pārstāvju izteiksmīgos komentārus – viņi bija vienīgie no partijas vadības, kuri bija gatavi atbildēt uz jautājumu, kā viņi kā Nacionālās apvienības pārstāvji vērtējat šos faktus to kopsakarā un aprakstīto partijas pārstāvja Rasnača rīcību.

Kā izriet no šīm mediju ziņām, 1999.-2000. gadā tika šķirta pirmā no pašreizējā tieslietu ministra, Nacionālās apvienības pārstāvja Rasnača laulībām, un šīs lietas iztiesāšanas laikā viņa toreizējā dzīvesbiedre Ārija Millere bija lūgusi tiesu noteikt Rasnačam ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dēliem, savukārt Rasnačs publiski paziņoja, ka dzīvesbiedres prasītā summa par bērnu uzturēšanu esot „nepamatoti augsta”.

Politiķis enerģiski tiesājās, lai tikai varētu atlikt uzturlīdzekļu maksāšanu saviem bērniem un lai tikai maksājamā summa būtu iespējami mazāka, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Rasnača amatpersonas deklarāciju viņa ienākumi 2000. gadā bija aptuveni 9000 latu un vēl 13 300 ASV dolāru par dzīvokļa pārdošanu. Turklāt, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2000. gadā iztikas minimums valstī bija 84,53 lati, taču, kā redzams no publiskotās informācijas, Rasnačs nedomāja, ka šis minimums būtu attiecināms arī uz viņa bērniem

Rasnačam pagaidām vēl nebūs jāmaksā uzturlīdzekļi saviem bērniem

Rīga, 2.dec., 1999. Šodien Rīgas apgabaltiesa nolēma noraidīt Saeimas deputāta Dzintara Rasnača sievas Ārijas Milleres blakussūdzību, kurā viņa lūdz tiesu no Rasnača ik mēnesi piedzīt uzturlīdzekļus, kā arī nodalīt uzturlīdzekļu piešķiršanas un laulības šķiršanas tiesu prāvas.

Millere tiesā bija iesniegusi lūgumu noteikt Rasnačam ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dēliem. Tiesā Millere atzīmēja, ka, izdarot papildus aplēses, šī summa esot nedaudz mainījusies, taču pagaidām viņa būtu gatava samierināties ar šo summu.

Millere arī norādīja, ka būtu lietderīgi nodalīt uzturlīdzekļu piešķiršanas un laulību šķiršanas prāvas, jo Rasnačs, viņasprāt, šķiršanās prāvu kavējot, tādējādi Millere un bērni netiek pie vajadzīgajiem uzturlīdzekļiem.

Millrere arī informēja, ka paralēli šai blakussūdzībai viņa zemākas instances tiesā ir iesniegusi lūgumu palielināt uzturlīdzekļu apmēru par katru bērnu līdz Ls 80, kā arī esot lūgusi noteikt abu bērnu dzīves vietu pie mātes. Tiesā šie lūgumi vēl tikai tiks izskatīti.

Pats Rasnačs tiesā ieradies nebija, argumentējot to ar savu aizņemtību Saeimā, kur viņam šodien esot jāuzstājas kā Juridiskās komisijas ziņotājam.

Kā jau ziņots, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.novembrī atzina Milleri par vainīgu dokumentu viltošanā, taču no kriminālatbildības viņu atbrīvoja.

Tiesa spriedumā tika paskaidrots, ka Milleres nodarījums nav radījis būtisku kaitējumu, turklāt viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tādēļ viņa no kriminālsoda ir atbrīvojama.

Millere šā gada maijā bija iesniegusi veidlapu namu pārvaldē "Purvciems" ar lūgumu pierakstīt viņu sava bijušā vīra Rasnača dzīvoklī un uz šīs veidlapas bija viltojusi Rasnača parakstu.

Rasnačs tad sacīja, ka pagaidām nekādus komentārus par tiesas lēmumu nevar sniegt, jo nav piedalījies tiesas sēdē.

Kā jau ziņots, tiesas process šajā lietā sākās jau 19.novembrī. Rasnačs, atsaucoties uz likumu par presi, iepriekš norādīja, ka viņš ziņas par privāto dzīvi un laulības šķiršanu nevarot izpaust, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums.

"Tas, ka viņa [Millere] meklē palīdzību pie preses, liecina, ka viņa zina, kas viņu pirmdien sagaida. Viņa šajā lietā ir tiesājamā, bet es esmu cietušais," sacīja Rasnačs. Sīkāk viņš šo izteikumu iepriekš nepaskaidroja.

Tiesa šķir deputāta Rasnača laulību

Rīga, 6.apr., 2000. Šodien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma šķirt Saeimas deputāta Dzintara Rasnača un Ārijas Milleres laulību.

Rasnača advokāts Juris Marins informēja, ka laulība šķirta, pamatojoties uz Civillikuma 75.pantu. Minētais pants paredz šķirt laulību, ja laulības dzīve ir tik izirusi, ka laulāto turpmākā kopdzīve un ģimenes saglabāšanas nav iespējama.

Prasību tiesā par laulības šķiršanu bija iesniedzis Rasnačs.

Rasnačs sarunā atturējās minēt tiesas piespriesto uzturlīdzekļu summu šajā laulībā dzimušajiem diviem dēliem. Rasnačs tikai norādīja, ka bijusī sieva prasījusi nepamatoti augstu summu. Viņš jau visu laiku bērniem maksājis uzturlīdzekļu summu. Tiesa šodien piespriedusi tikai nedaudz lielāku summu par to, kas maksāta līdz šim. Taču tā neesot tā pati summa, ko prasījusi Millere.

Rasnačam laulībā ar Milleri dzimuši divi dēli. Rasnačs tagad dzīvo kopā ar žurnālisti Antru Krastiņu, un arī šajā ārlaulības savienībā dzimis dēls. Deputātam ir arī meita no pirmās laulības.

Rasnačs gan atturējās prognozēt, vai tuvākajā laikā varētu slēgt laulību ar Krastiņu. Deputāts sacīja, ka viņam jau tagad ir jauna ģimene un viņš nedomā, ka jautājums par formālo pusi būtu jāizšķir uzreiz.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 2.decembrī tiesa noraidīja Milleres blakussūdzību, kurā viņa lūdza tiesu no Rasnača ik mēnesi piedzīt uzturlīdzekļus, kā arī nodalīt uzturlīdzekļu piešķiršanas un laulības šķiršanas tiesu prāvas.

Millere tiesā bija iesniegusi lūgumu noteikt Rasnačam ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumus Ls 55 apjomā par katru no viņu diviem dēliem.

Millere toreiz norādīja, ka būtu lietderīgi nodalīt uzturlīdzekļu piešķiršanas un laulību šķiršanas prāvas, jo Rasnačs, viņasprāt, kavējot šķiršanās prāvu, un tādējādi Millere un bērni netiek pie vajadzīgajiem uzturlīdzekļiem.

Kā jau ziņots, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.novembrī atzina Milleri par vainīgu dokumentu viltošanā, taču atbrīvoja viņu no kriminālatbildības.

Tiesas spriedumā bija paskaidrots, ka Milleres nodarījums nav radījis būtisku kaitējumu, turklāt viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tādēļ viņa no kriminālsoda ir atbrīvojama.

Millere pagājušā gada maijā bija iesniegusi veidlapu namu pārvaldē "Purvciems" ar lūgumu pierakstīt viņu sava bijušā vīra Rasnača dzīvoklī un uz šīs veidlapas bija viltojusi Rasnača parakstu.

Dace Melbārde: atturēšos paust savu subjektīvo attieksmi

„Nosūtu atbildi uz jūsu š.g.4.augustā atsūtīto jautājumu.

Virkne normatīvo likumu (Administratīvā procesa likums, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums u.c.) nosaka indivīda tiesības uz informāciju un savā profesionālajā darbībā vienmēr esmu centusies to ievērot. Tomēr vienlaikus gribu atzīmēt, ka neviens no šiem normatīvajiem aktiem indivīdam nepiešķir tiesības panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kāda cilvēka privātā jautājumā. Šādas tiesības neparedz arī citi likumi. Kā norādījusi Augstākā tiesa – pat likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” neparedz amatpersonas pienākumu sniegt plašsaziņas līdzekļiem vai žurnālistiem viedokli, bet tikai informāciju (2011.gada 22.decembra spriedums lietā SKA-976/2011).

Ņemot vērā, ka Jūsu uzdotais jautājums pēc būtības ir lūgums paust manu subjektīvo attieksmi, šai gadījumā atturēšos to paust. Īpaši ņemot vērā, ka jautājums skar citas personas privāto dzīvi, kuras visus aspektus zina tikai pašu tuvinieku lokā.

Šajā situācijā varu tikai izteikt vispārēju pozīciju, ka ikvienam vīrietim, kā arī sievietei, kas ir radījuši bērnus, ir jāuzņemas pilna atbildība par to audzināšanu.”

Gaidis Bērziņš: Nacionālā apvienība iestājas, ka summa būtu palielināma

„Neapšaubāmi, ka katra vecāka pienākums ir rūpēties par savu bērnu. Šķirot laulību un nosakot uzturlīdzekļu apmēru tiek ņemti vērā dažādi apsvērumi (piem., saskarsmes tiesību izmantošana, jebkāds cits atbalsts bērnam, minimālo uzturlīdzekļu apmēru u.c.). Strīdus par uzturlīdzekļu apmēru izšķir tiesa. Papildus jānorāda, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas gan stājās spēkā 2004.gadā, paredzēja, piemēram, ka uzsāktajās lietās pēc 2010.gada 1.janvāra, uzturlīdzekļus izmaksāja šādā apmērā:

1) par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 30 latus, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, kā arī nepārsniedzot apmēru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai;

2) par katru bērnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 35 latus, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, kā arī nepārsniedzot apmēru, ko noteicis Ministru kabinets atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai.

1999-2000. gadā tiesu praksē piedzenamās uzturlīdzekļu summas pamatā bija mazākas.

Pašreizējā Tiesu praksē, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesas ļoti bieži vadās no attiecīgā regulējuma ar spēkā esošajiem grozījumiem - par katru bērnu no bērna piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai -92, 5 Eur,  par katru bērnu no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 111 Eur. Tas, protams, neierobežo vecākam maksāt arī lielāku summu gluži tāpat, ka tas bija 1999-2000.gadā. NA arī šobrīd iestājās par to, ka šī summa būtu palielināma.”

Imants Parādnieks: necienīga rīcība

„Labdien! Rīcību vērtēju kā necienīgu!”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...